Kā ar krīzi cīnās kaimiņi 1
Abas Latvijas kaimiņvalstis veic līdzīgus pasākumus ekonomikas glābšanai, tikai ar atšķirīgām niansēm.
Igaunija, tāpat kā Latvija, ekonomikas glābšanas un koronavīrusa izraisītās krīzes mīkstināšanas pasākumiem ir izdalījusi divus miljardus eiro (aptuveni 7% no iekšzemes kopprodukta).
Pasākumu mērķis ir mīkstināt krīzes efektus sākotnējā, vissarežģītākajā krīzes attīstības stadijā. Līdzīgi kā Latvijas gadījumā līdzekļi tiks piešķirti caur “KredEx” (“Altum” analogs Igaunijā) un Lauku attīstības fondu.
Igaunijā paredzēto pasākumu ietvaros varēs atlikt nodokļu maksājumus līdz pat 18 mēnešiem (Latvijā – līdz pat trijiem gadiem), tiek pagaidām apturēta otrā līmeņa pensiju maksājumu iemaksa, kā arī daļēji tiek kompensētas izmaksas par atceltajiem pasākumiem.
No marta līdz maijam valdība apmaksās pirmās trīs slimības lapu dienas neatkarīgi no slimības simptomiem.
Igaunijas īpatnības
Tāpat Igaunija izdalījusi vienu miljardu eiro banku kredītu garantijām, paredzot ne vairāk kā piecus miljonus eiro vienam uzņēmumam.
Atšķirībā no Latvijas, kur paredzēts garantēt maksimums 50% no kredīta atlikušās vērtības, Igaunijas valdība gatava garantēt līdz pat 80% no kredīta vērtības.
Tāpat caur “KredEx” izdalīti 500 miljoni eiro aizdevumiem uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, maksimālais aizņēmums vienam uzņēmumam paredzēts piecu miljonu eiro apmērā, maksimālā kredītu likme – 4% gadā.
Paredzēts arī fonds biznesa investīcijām 50 milj. eiro apmērā, lai dotu uzņēmumiem iespēju izmantot krīzes radītās biznesa iespējas.
Piešķiršanas noteikumi līdzīgi – ne vairāk kā pieci miljoni vienam uzņēmumam ar 4% kredītlikmi gadā.
Papildus tam Igaunija izdalījusi 250 miljonus eiro pasākumiem, lai kompensētu algu samazinājumu, līdzīgi mūsu dīkstāves pabalstiem. To piešķiršanas noteikumi ir šādi – pabalsts tiek piešķirts 70% apmērā no darbinieka algas pēdējos 12 mēnešos, bet ne vairāk kā 1000 eiro apmērā.
Pabalstu iespējams saņemt jebkurus divus mēnešus no marta līdz maijam. Vēl divas īpatnības ir tās, ka darba devēja pienākums ir izmaksāt katram pabalsta saņēmējam algu minimums 150 eiro mēnesī, kā arī tas, ka gan no valsts piešķirtā pabalsta, gan darba devēja izmaksātās algas jāmaksā visi darba algas nodokļi. Paredzēti arī pasākumi palīdzībai pašnodarbinātajiem.
Pasākumi Lietuvā
Lietuvas atbalsta pasākumi vismaz šobrīd ir paredzēti vērienīgāki nekā pārējās Baltijas valstīs – piecu miljardu eiro apmērā. Plāns paredz izdalīt vienu miljardu eiro ekonomikas atbalstam un 500 miljonus – veselības aizsardzības sistēmai, darba vietu saglabāšanai un uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu kredītiem.
Visi ES fondu līdzekļi Lietuvā tiks pārdalīti triju jomu atbalstam – veselības aizsardzības sistēmai, nodarbinātības nodrošināšanai un biznesa atbalstam.
Lai saglabātu darba vietas, Lietuva paredzējusi dīkstāves pabalstos izmaksāt ne vairāk kā 60% no darbinieka algas, bet ne vairāk kā minimālās mēneša algas – 555 eiro – apmērā vienam darbiniekam. Pašnodarbinātie darbinieki, kas maksājuši sociālās iemaksas, saņems līdz 250 eiro pabalstus.
Mājsaimniecībām būs tiesības aizkavēt maksājumus par gāzi un elektrību vai arī maksāt tos pa daļām.
Līdzīgi kā kaimiņvalstis Lietuva paredzējusi, ka uzņēmumiem būs tiesības aizkavēt un pārstrukturēt nodokļu maksājumus, kavētāji tiks atbrīvoti no sodiem.
Lietuvas valsts kredītu garantiju aģentūras “Invega” un Lauku kredītu garantiju aģentūras garantiju limiti tiks palielināti par 500 miljoniem eiro.
Visas Lietuvas investīciju programmas 1,2 miljardu eiro apmērā tiks būtiski paātrinātas – tiks paātrināti maksājumi un palielināta atbalsta intensitāte visos iespējamos veidos.
Lietuvas Banka arī apsolījusi veikt pasākumus, kas ļautu komercbankām palielināt to kreditēšanas potenciālu par divarpus miljardiem eiro.
Papildus tam plāns aicina valsti atcelt līdzekļu iesaldēšanu Klimata pārmaiņu un Ceļu uzturēšanas un attīstības programmās un paātrināt mājokļu atjaunošanas programmas darbību.
