Kā ar cieņu pieņemt kritiku? 0
Vai proti pieņemt sev adresētu kritiku? Daudziem ir ļoti grūti nezaudēt savaldību un dedzīgi neiebilst. Vai iespējams saglabāt aukstasinību, mierīgi noklausīties ne tos patīkamākos vārdus un pēc tam īstenot dzirdēto dzīvē? Jā, ja reaģē uz kritiku pareizi. Lapā experimental-psychic.ru pastāstīts, kā to izdarīt.
Kāpēc cilvēki kritizē citus?
Kritiku pieņemts iedalīt konstruktīvā un nekonstruktīvā. Pirmās mērķi ir labot tava darba, uzvedības utt. trūkumus, otrās mērķis ir sāpināt, aizskart, izraisīt negatīvas emocijas.
Padomāsim, kāpēc visur – uz ielas, darbā, internetā – ir tik daudz cilvēku, kuri vēlas sabojāt tavu garastāvokli un sāpināt? Parasti visu var izskaidrot ar šādiem iemesliem:
1. Problēmas dzīvē un tāpēc radusies vēlme izgāzt uz kādu dusmas.
2. Mēģinājums slēpt skaudību, aizkaitinājumu, aizvainojumu vai citas negatīvas emocijas, kas saistītas ar tevi, nevis izskatāmo jautājumu.
3. Vēlme, kuru kaut kādu iemeslu dēļ nevar apmierināt, un tu darbojies kā katalizators (piemēram, tikko atgriezies no ceļojuma, bet kolēģis to šogad nevar atļauties).
4. Vēlme apliecināt savu statusu un augstāku stāvokli sabiedrībā (tā mēdz uzvesties priekšnieki).
5. Nepieciešamība justies vajadzīgam un cienītam – bieži novērojama vecākajam no ģimenes locekļiem.
6. Vēlme izskatīties labāk salīdzinājumā ar tevi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus – šādi var rīkoties kolēģi.
7. Mēģinājums attaisnot savas neveiksmīgās darbības, iztēlojot tavu darbību negatīvākā gaismā.
8. Nepieciešamība kompensēt savu nepārliecinātības sajūtu.
9. Vēlme piesaistīt tavu uzmanību tandēmā ar sociālo prasmju trūkumu un neprasmi sniegt labas atsauksmes – biežāk bērniem un pusaudžiem.
10. Vēlme panākt tavu atzinību – šajā situācijā kritiķis parasti sevi uzskata par ekspertu jautājumā, par kuru jums ir domstarpības.
11. Narcisms, kas neļauj cilvēkam samierināties ar faktu, ka dažos jautājumos viņam nepiekrīti.
12. Vēlme likt saprast, ka tava rīcība emocionāli ievaino vai kaitē.
13. Aizdomas, ka tev ir kādas nepelnītas priekšrocības.
Ir vairāki gadījumi, kad kritiku nevar saukt par konstruktīvu, bet tās mērķis nav tev sabojāt garastāvokli:
1. Patiesa vēlme palīdzēt izdarīt “kā labāk”.
2. Stingra pārliecība – politiskā, reliģiskā utt.
3. Atšķirīga vērtību sistēma, kuras dēļ cilvēks tevi nosoda.
Tādējādi, kad tevi kritizē, jāatšķir patiesi vārdi no netaisnīgiem, lai izvēlētos turpmāko taktiku.
Kā saprast, vai kritika ir taisnīga?
Kad cilvēku kritizē, bieži pirmā vēlme ir pārtraukt apvainotāju un sākt aizstāvēt sevi, taču ir ļoti svarīgi ļaut izteikties līdz galam. Koncentrējies uz runātāju un mēģini godīgi atbildēt uz jautājumiem:
1. Vai kritizētāja vārdi atbilst realitātei?
2. Uz ko vērsta kritika – uz tevi kā personību vai tavu rīcību, darbību, tavu darbu? Konstruktīvai kritikai reti piemīt pāreja uz personību, it īpaši, ja tiek nosodītas tavas īpašības, kas nav tieši saistītas ar izskatāmo jautājumu.
3. Vai šķiet, ka cilvēkam ir labi nodomi, viņš cenšas tev palīdzēt?
4. Vai runātājs tiešām ir ieinteresēts problēmas risināšanā un savstarpējas sapratnes sasniegšanā, vai arī tiecas sasniegt citus mērķus – piemēram, tikai izrādīt savu nepatiku vai izcelt sevi, pazemojot tevi?
5. Vai viņš izrāda skaudību, dusmas, aizvainojumu vai citas jūtas, kas nav saistītas ar izskatāmo jautājumu? Pievērs uzmanību balss tonim, sejas izteiksmei, ķermeņa valodai.
6. Vai tevi kritizē tête-à-tête vai publiski? Ja publiski, tad kāpēc šo cilvēku priekšā?
7. Vai cilvēks vēršas pie tevis vai viņa “priekšnesums” domāts apkārtējiem?
8. Vai viņš konkurē ar tevi par statusu vai amatu?
9. Vai viņa vārdi patiešām atspoguļo viņa viedokli, vai tas ir kaut kas personisks?
10. Vai viņš projicē uz tevi savas problēmas, par kurām tutiešām zini?
11. Vai viņš ir gatavs uzklausīt tavu atbildi?
12. Vai viņš respektē tavas tiesības uz atšķirīgu viedokli,tiesības izlemt pašam?
13. Vai viņš ir gatavs piekāpties, lai panāktu kompromisu?
Atbildes parādīs, ko patiesībā grib no tevis–lai tu izlabotu trūkumus/kļūdas, vai vienkārši esi mērķis, uz kuru izpaust savu negatīvo noskaņojumu. Atkarībā no tā izvēlies turpmāko stratēģiju, kā reaģēt uz kritiskām piezīmēm.
Kā reaģēt uz kritiku?
Ja kritika ir objektīva
1. Izsver teikto
Tu nevari ticēt katram vārdam – pat konstruktīva kritika var būt pārspīlēta, it īpaši, ja cilvēks runā emocionāli. Taču arī visu noliegt nedrīkst. Ja pārāk nopietni uztver negatīvas atsauksmes, riskē iegūt psiholoģisku traumu, bet, ja to pilnībā noraidi, nemeklējot tajā ko noderīgu, tu neko neiemācies.
2. Pieņem patiesību
Ja “apsūdzētājam” ir taisnība, esi godīgs, atzīsti to un rīkojies atbilstoši. Atbildības uzņemšanās par savu rīcību ir laba stratēģija, kas raksturīga emocionāli nobriedušām, harmoniskām personībām.
3. Nomierinies
Pat pēc taisnīgas kritikas vari justies sāpināts, un tā ir normāla reakcija. Centies nerīkoties steigā un atrodi veidus, kā sevi nomierināt. Palutini sevi, ieej karstā vannā, dodies ar draugu uz kino utt.
4. Rīkojies
Pēc iespējas ievies derīgos ieteikumus dzīvē. Ja redzēsi pozitīvas izmaiņas, tas palīdzēs saprast un pieņemt, ka kritika ne vienmēr ir ļauna, un uzmanīga attieksme pret to patiešām var palīdzēt.
Ja kritika ir neobjektīva
1. Tevi mēģina pazemot
Ja šķiet, ka kritiķis ir ar sevi pārņemts narciss, tavs konkurents vai vienkārši toksisks ķildnieks un viņa vārdi ir acīmredzami neobjektīvi, nosaki robežas un mēģini izvairīties no komunicēšanas ar šo cilvēku.
Ja tevi nepatiesi kritizē priekšnieks vai klients, ar kuru nevēlies sabojāt attiecības, labāk piekrīti un mēģini par to aizmirst. Ja to dara kāds tuvinieks, labāk viņam pateikt, kā jūties.
2. Cilvēks projicē savas problēmas uz tevi
Dažreiz, kritizējot tevi, cilvēki faktiski runā par sevi, projicē situāciju. Piemēram, kolēģe kritizē tevi par pārāk atklātu apģērbu, kamēr viņa pati labprāt parādītos birojā iespaidīgā tērpā, bet viņai to neļauj finanses/stingra audzināšana/kompleksi utt. Tāpēc viņa cenšas pierādīt pati sev, ka birojā visiem jāievēro lietišķais stils.
Šajā gadījumā nevajadzētu vārdus uztvert nopietni: tie pat nav par tevi.
3. Kritiķis vēlas iegūt tavu uzmanību/cieņu
Ja kritiķis ir ģimenes loceklis vai draugs, vari pateikt, ka tu rūpējies par viņu un patiesi vēlies saprast, pat ja jūsu viedoklis par kādu jautājumu atšķiras. Ja cilvēkam jāzina, ka viņa centieni tiek novērtēti, pasaki viņam to. Taču atceries, ka tev ir tiesības uz viedokli, kas atšķiras no oponenta viedokļa.
