Kā apziņos rīdziniekus ārkārtas situācijās? Rīgas vicemēre Ozola norāda, ka šobrīd redzama gaisma tuneļa galā 0

Vai galvaspilsētas Rīgas iedzīvotāju apziņošanai ārkārtas situācijās, kā piemēram, katastrofas, karš, pašvaldība izmantos valsts plānoto agrīnās brīdināšanas sistēmu – šūnu apraides tehnoloģiju, vai tomēr Rīgas dome izvēlēsies pati savus risinājumus, iespējams, kādus citus digitālus risinājumus? Uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Ziņu top. Rīga runā” atbildēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (Kods Rīgai).

Reklāma
Reklāma
Veselam
“Svilini” taukus miegā: četri padomi, kā efektīvi atbrīvoties no “riepas” uz vēdera
Kokteilis
Lielais karš, postošs sausums un gads, kad uz Zemes vairs nebūs dzīvības – aklās gaišreģes Vangas drūmie pareģojumi 99
TV24
Kaktiņš par uzskatāmo ierēdņu skaita kāpumu gada laikā: “Kaut kāds sviests – ja pērn saņēmu e-pastu, tad tagad 27 lapas bez jēgas!” 8
Lasīt citas ziņas

“Šūnu apraide noteikti ir ļoti labs risinājums, un es esmu pret to, ka mēs mēģinām dublēt un tādējādi vēlreiz maksāt par kaut ko, kas jau patiesībā pastāv. Tas būtu absolūti nesaimnieciski. Šobrīd mēs redzam arī gaismu tuneļa galā, ka tā šūnu apraide tiešām tiks iedzīvināta. Bet es atsaucos arī uz paša iekšlietu ministra [Riharda Kozlovska] teikto televīzijā, ka šai te iedzīvotāju informēšanai ir jābūt daudzdimensionālai. Šūnu apraide ir viena sadaļa, un spēkā ir jāpaliek arī analogajiem risinājumiem, kas ir bijuši līdz šim, piemēram, trauksmes sirēnas,” tā TV24 raidījumā komentēja Rīgas domes vicemēre Ozola.

Ozola norādīja, ka Rīgas dome ir sekojusi līdzi un izpētījusi, kur var un kur nevar iedzīvotāji dzirdēt trauksmes sirēnu skaņu galvaspilsētā. “Mēs esam identificējuši, ņemot vērā to skaņas rādiusu, ka Rīgas administratīvajā teritorijā ir 15 punkti, kur būtu vēl nepieciešams izvietot šīs trauksmes sirēnas. Un esam šogad atkārtoti informējuši Iekšlietu ministriju, ka lūdzam tam pievērst uzmanību un arī nosegt šos te iztrūkstošos laukumus galvaspilsētā,” skaidroja Ozola par sirēnu izvietojumu Rīgā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece intervijā TV24 raidījumā atkārtoti uzsvēra, ka paralēli šūnu apraidei noteikti jābūt arī “analogajiem risinājumiem”.

Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs noslēdzis līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA “Meditec” par agrīnās brīdināšanas sistēmas papildināšanu ar šūnu apraides tehnoloģiju, tā 10.oktobrī aģentūru LETA informēja ministrija.

Šūnu apraides tehnoloģijas ieviešana Latvijā plānota 2025.gadā.

Jaunā sistēma tiks izstrādāta, balstoties uz esošo mobilo operatoru infrastruktūru, kurā tiks izvietota apziņošanas aparatūra, kas saņems signālu no centrālā mezgla, kad būs nepieciešams pārraidīt paziņojumu. Pirms šūnu apraides sistēmas ieviešanas plānotā darbībā provizoriski tiks veikta sistēmas kvalitātes kontrole un drošības audits.

Paredzēts, ka paziņojumus varēs saņemt mobilajos telefonos, kas darbojas visās mobilo sakaru tīkla paaudzēs. Mobilie telefoni saņems paziņojumus neatkarīgi no abonēšanas, ja tie atrodas mobilo sakaru tīklu apraides zonā, tostarp tūristu, viesstrādnieku, studentu un citu sabiedrības grupu, kas viesojas Latvijā, telefoni. Uzsākot tehnoloģijas darbību, sabiedrība tiks informēta par savietojamiem mobilajiem tālruņiem.

Projektā tiks modernizēta informācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pievienojot papildu serverus un tehnisko aprīkojumu. Šūnu apraides sistēma, pateicoties centralizētai arhitektūrai, nodrošinās lielāku aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, samazinot riskus, ierobežojot piekļuvi un novēršot nevēlamu ziņojumu pārraidi.

Mobilajos telefonos agrīnās brīdināšanas paziņojumi tiks rādīti speciālā formātā ar atšķirīgu skaņas signālu, tomēr tos nevarēs modificēt vai pārsūtīt citiem tālruņiem.

Šie paziņojumi atšķirsies no ierastajām īsziņām, e-pastiem un sociālo tīklu ziņām, jo tie ir iebūvēti kā atsevišķa funkcionalitāte. Pēc tehnoloģijas ieviešanas Latvijā tiks publicēti paziņojumu piemēri un sniegta papildu informācija par to atpazīšanu, kā arī tiks organizēta tās popularizēšanas kampaņa.

Reklāma
Reklāma

Projekta kopējais budžets ir plānots 3,2 miljonu eiro apmērā, no kuriem 2,7 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), savukārt atlikušos 500 000 eiro nodrošinās valsts finansējums.

2021.gada aprīlī Ministru kabinets atbalstīja IeM piedāvājumu agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai. Sākotnēji sistēmas darbības sākšana bija paredzēta 2024.gada otrajā pusē, taču ieviešana ir ieilgusi.

Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top. Rīga runā” variet skatīties video šeit:

TV24 raidījums “Ziņu top. Rīga runā” tapis sadarbībā ar Rīgas domi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.