Necienīgs mantot 11
Civillikumā ir noteikti arī gadījumi, kad persona mantojumu zaudē kā necienīga mantot. Tās ir personas, kas:
• tīši izraisījušas nāvi mantojuma atstājējam vai savam tuvākam priekšmantiniekam vai tīši nodarījušas mantojuma atstājējam tādu veselības kaitējumu, kas padara to nespējīgu sagatavot vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;
• ar vardarbību vai viltu pamudinājušas vai atturējušas mantojuma atstājēju sagatavot, grozīt vai atcelt pēdējās gribas rīkojumu;
• ļaunprātīgi iznīcinājušas vai viltojušas pēdējās gribas rīkojumu;
• atteikušās no tām pēdējās gribas rīkojumā uzliktā aizbildņa amata vai pienākuma kādu audzināt;
• neizpilda uzlikto pienākumu rūpēties par mantojuma atstājēja apbedīšanu;
• gada laikā no pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanās bez ievērojamiem iemesliem neizpilda mantojuma atstājēja īpašu vēlējumu vai uzlikumu;
• zaudējušas aizgādības tiesības ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Ja jums nav nekādu pierādījumu, ka tēva jaunā sieva būtu tīši veicinājusi viņa nāvi, tikai aizdomas vien neko nedod. Turklāt jāņem vērā, ka mantojumu nezaudē tas, kam mantojuma atstājējs ir piedevis.
Atņemt mantojumu necienības dēļ var, vienīgi ceļot prasību tiesā. Prasību iesniedz persona, kurai pāriet mantojums pēc tā atņemšanas, bet atsevišķos gadījumos – arī prokurors. Šādu prasību var iesniegt piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad radušās tiesības prasību iesniegt, bet visām personām, kas bez viņu pašu vainas nav saņēmušas ziņu par savām tiesībām celt šādu prasību, termiņu aprēķina no dienas, kad viņām tas kļuvis zināms.
Ja kādam mantojums atņemts kā necienīgam, viņa vietā, ja par to nav nekādu sevišķu noteikumu, stājas tas, kurš bija aicināts mantot kopā ar mantot necienīgo vai tieši pēc viņa (piemēram, līdzmantinieks vai tuvākais likumiskais mantinieks). Ja necienīgais jau ieguvis un saņēmis to, kas viņam bijis piešķirts, viņam tas jānodod ar visiem augļiem un pieaugumiem personai, kas stājas viņa vietā.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
