Aizdomas, ka tēva jaunā sieva noveda viņu kapā. Kā apstrīdēt testamentu? 11
Mamma ar tēti laulībā nodzīvoja 34 gadus, izskoloja un palīdzēja nostāties uz kājām mums, trim bērniem. Tēta 60 gadu dzimšanas dienā mamma sarīkoja plašas svinības, bet pēc dažiem mēnešiem viņš pēkšņi samīlējās trīsdesmit gadu jaunākā sievietē un sāka dzīvot kopā ar viņu. Tēvs drīz vien iedzīvojās pirmajā infarktā, taču atkopās, paguva pārrakstīt testamentu par labu viņai un pēc tam atkal dabūja infarktu, no kura vairs nepiecēlās. Mums ir aizdomas, ka šī sieviete veicināja viņa nāvi. Vai mēs ar mammu varam apstrīdēt mantojumu, kurā viss (māja, zeme, divas automašīnas) ir novēlēts jaunajai sievai? LĪGA JELGAVAS NOVADĀ
Neatraidāmā daļa
Šajā lietā vēlreiz jāatgādina Civillikuma norma, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, taču ar ierobežojumu, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem jāatstāj viņu neatņemamās daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (piemēram, bērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, – laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (piemēram, vecāki). Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu nosaka pēc mantas sastāva un vērtības testatora nāves dienā.
Tātad visi trīs mirušā bērni ir neatraidāmās daļas tiesīgie, bet sieva, ja laulība bija oficiāli šķirta, vairs nevar pretendēt uz mantojumu. Tas paliek jaunajai sievai (ja jaunā laulība bija oficiāli reģistrēta). Taču jāatceras, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā. Tas nozīmē: ja mantojumā ietilpst nekustamais īpašums, bērni varēs saņemt tikai daļas vērtību naudā, nevis daļu no īpašuma.
Būtiski, ka neatņemamās daļas tiesīgajam savas tiesības uz neatņemamo daļu jāpiesaka līdz notāra uzaicinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajam termiņam. Ja līdz šā termiņa beigām viņš savas tiesības nepiesaka, atzīst, ka viņš no tām ir atteicies.
