Nepacietīgiem zaļajiem pirkstiņiem: Risinājumi siltumnīcas apkurināšanai 0
Ir vairāki veidi, kā nodrošināt apkuri siltumnīcā. Taču, pirms ķeras pie aprēķiniem, jāsaprot, ko un kādā apjomā audzēsiet siltumnīcā, vai apkure nepieciešama arī ziemā vai tikai pavasarī, lai iegūtu agrāku ražu.
Ziemā pastāvīga apkure
Ja siltumnīcu paredzēts ekspluatēt arī ziemas mēnešos, jāņem vērā, ka āra temperatūra var pazemināties pat līdz -30 grādiem. Šī ziema drīzāk ir izņēmums, un nevar paļauties uz to, ka tādas tās būs arī turpmāk.
Inženieri aprēķinājuši, ka 5 x 15 metru siltumnīcai, kas segta ar 10 mm biezu polikarbonātu, enerģijas patēriņš pie -30 grādiem ārā un 18 siltumnīcā būs 40 kW. Tādējādi uzstādāmā apkures katla jauda ar drošības koeficientu 1,2 ir 44 kW.
Ņemot vērā, ka tik liela jauda vajadzīga salīdzinoši neilgu laiku, vislabāk uzstādīt divus 22 kW katlus. Apkures sistēmā kā sildķermeņus var izmantot gludu tērauda cauruļu reģistrus. Cauruļu diametrs ir 80 mm.
To orientējošais garums, ja apkures sistēmā cirkulējošā siltumnesēja temperatūra turpgaitā ir 95 ºC, bet atpakaļgaitā 70 ºC, pie minētajām gaisa temperatūrām būs 85 metri.
Ja plānots audzēt sakņaugus, piemēram, redīsus, der padomāt arī par grunts apsildi – tā varēs iegūt lielāku ražu. Tomēr jāizvērtē, vai tik nopietnas investīcijas patiešām nepieciešamas, jo izaudzēto dārzeņu pašizmaksa būs ļoti liela.
Apkure agram pavasarim
Ja siltumnīcu ziemā nav paredzēts izmantot, bet agri pavasarī, racionālāks risinājums ir ierīkot vienkāršu, ar malku kurināmu apkures ierīci. Vislētāk to izgatavot no 200 litru metāla mucas ar iespējami biezākām sieniņām, lai tā kalpotu ilgāk.
Mucu novieto horizontāli, tai pierīko metāla kājiņas vai atbalstus. Vienā galā ar leņķa slīpmašīnu izgriež durtiņas – izgrieztais metāla kvadrāts (250 x 250 mm) jāpiestiprina atpakaļ ar metāla eņģītēm. Otrā galā augšpusē pa diagonāli izgriež atveri dūmu izvadīšanai.
Nedaudz ieslīpi uz augšu iestiprina cinkota skārda cauruli – dūmvadu (tā garums atkarīgs no siltumnīcas garuma), izveido pagriezienu un vēl aptuveni tikpat garu dūmeni uz augšu.
Vietā, kur skurstenis šķērso plēvi, ierīko skārda loksnes un minerālvates izolāciju, lai sakarstot dūmenis nesabojātu plēvi. Aptuvenās izmaksas – ap 50 eiro gadījumā, ja visas detaļas, ieskaitot dūmeņa līkumus un pārejas, iegādājas veikalā.
Krāsniņu iekurina ar sausāku malku, pēc tam pieliek mazliet mitrāku. Svarīgi, lai skārda caurules pārāk nesakarstu – nekļūtu sarkanas. Degšanai jābūt lēnai, taču ilgai, lai gaiss siltumnīcā pārlieku neatdzistu, īpaši rīta stundās, kad ir visaukstāk. Par sildelementu kalpos ne tikai pati muca, bet arī dūmvads visā siltumnīcas garumā.
Noderīgs risinājums ir ilgdegšanas metāla krāsniņa, ko var izgatavot no savu laiku nokalpojuša 50 litru gāzes balona vai 200 litru mucas ar biezākām (vismaz 3–4 mm) sieniņām (1. attēls).
Krāsniņas darbības princips ir vienkāršs – tajā ievieto kurināmo, ko piespiež ar smagu vidējo konstrukciju, kurā ir gaisa padeves caurule pirmajai degšanas kamerai. Vidējā konstrukcija izveidota tā, lai sadegšanas laikā dūmgāzes gar konstrukcijas malām nokļūtu otrreizējā degšanas kamerā, kur turpinās degšanas process.
Pamazām, sadegot kurināmajam, vidus konstrukcija slīd uz leju. Šādas krāsniņas izgatavošana prasīs ilgāku laiku, toties būs efektīvāka. Arī šajā gadījumā kā sildelements kalpos pati krāsniņa un dūmenis.
Protams, var ierīkot arī metāla krāsnis, kas telpā veido silta gaisa plūsmu, taču tās izmaksā dārgi, un tik lielas investīcijas plēves siltumnīcas kalpošanas laikā diezin vai atmaksāsies.
Interesants risinājums
Lielākas pūles jāpieliek, lai siltumnīcā ierīkotu raķeškrāsni, kādu iesaka Tomass Krīgers no Lejas Varicēniem Smiltenes apkaimē. Par to Praktiskais Latvietis jau rakstījis 2018. gada novembrī.
Krāsns darbības princips ir vienkāršs (2. attēls). Šāļus degšanas kamerā ievieto no augšas. Taču deg tikai to apakšējie 10 centimetri. Kad tie nodeguši, šāļi paši noslīd lejā. Ierīcei ir ļoti spēcīga vilkme, un sakarsušās dūmgāzes pa 66 cm garu tuneli sasniedz vertikālo šahtu un strauji ceļas uz augšu.
Vertikālā šahta, kas izgatavota no izturīga metāla (Ø 200 mm), ir izolēta ar akmensvati, un visa konstrukcija paslēpta 200 litru metāla mucā. Vertikālās šahtas izejā turbulences rezultātā veidojas temperatūras kāpšanas sistēma, un temperatūra kāpj līdz 800–1000 grādiem, un sāk degt pašas dūmgāzes.
Tas arī ir krāsns efektivitātes noslēpums, tāpēc nepieciešams tik maz malkas – kurināmais sadeg pilnībā. Ļoti karstā gāze tiek izvadīta caur garu siltummūri. Izplūstot skurstenī, dūmgāzu temperatūra ir tikai 60 grādu. Prātīgāk dūmkanālu kopā ar akmeņu masu ierakt zemē – sistēma sildīs zemi, un no tās sasils arī gaiss.
