Katalonijas patrioti 3
Uzreiz jāpiemin, ka vietējie iedzīvotāji ir 100% Katalonijas patrioti un daudzi arī ļoti aktīvi Katalonijas neatkarības piekritēji. Pilsētas viesi kļūdītos, ja atsauktos uz viņiem kā spāņiem vai izceltu Spānijas kopējos simbolus. Karaļnams šeit apjūsmots netiek (maigi izsakoties), un valdība Madridē gandrīz viennozīmīgi netiek uzskatīta par “savējo”. Citādu viedokli varēja vienīgi klusi nojaust pie uzņēmējiem, kas saistīti ar pārējo Spāniju un pilsētā dzīvojošiem citu valsts reģionu iedzīvotājiem.
Kataloņiem šķita arī ļoti svarīgi uzzināt, ko mēs, latvieši, domājam vai zinām par Katalonijas neatkarības jautājumu. Izglītotākie prata salīdzināt Katalonijas stāvokli ar Baltijas zemju stāvokli PSRS. Viņi pielīdzināja Spāniju impērijai, bet Kataloniju – attīstītākam reģionam, kas jau sen vēlas brīvību. Pie varas Katalonijā pašlaik ir neatkarību aizstāvošās partijas, un tas nozīmē arī to, ka informatīvajā telpā dominē neatkarības naratīvs. Vietējie uzskata, ka neatkarība ir tikai laika jautājums.
Vēl viens īpatnējs jautājums, ko vietējie uzdeva, – vai viņi šķiet atvērti un draudzīgi kā sabiedrība. Mans apstiprinājums viņiem nelikās pārliecinošs, jo, acīmredzot, salīdzinot sevi ar valsts dienvidu iedzīvotājiem, viņi paši sevi uztver kā salīdzinoši noslēgtu sabiedrību. Es kā ārzemju viesis paspēju izbaudīt vietējās sabiedrības viesmīlību un pretimnākšanu daudzās un dažādās formās. Tiesa, ka Eiropas brīvprātīgie pilsētā mainās ik pa pusgadam un jau ir daļa no pilsētas tradīcijas. Man radās sajūta, ka tiekam uztverti kā sava veida ziņneši, kas priekšstatu par Kataloniju un kataloņiem aizvedīs tālākās zemēs.
Kataloņi interesējās arī, vai Latvijā ir kalni, jo viņiem kā kalnu iedzīvotājiem tuvākās ir tieši aktīvās atpūtas iespējas augstumā. Tur viņus nācās sarūgtināt un pateikt, ka Latvija ir viena ļoti līdzena vieta. Zemiene kā tāda viņiem nešķita ne ar ko īpaši pievilcīga, savukārt mums kā tās iedzīvotājiem, manuprāt, kalni liekas fascinējoši. Esot La Seu, aizrāvos ar pārgājieniem kalnos un arī ar klinšu kāpšanu. Klinšu kāpšanai šis apvidus tiešām ir paradīze, jo visos debess virzienos ir kāpšanas sektori, tiek regulāri veidoti jauni. Sapazinos ar daudziem vietējiem kāpējiem, un viņi bija lepni, ka tieši viņu provincē atrodas pasaulē grūtākais kāpšanas maršruts ar nosaukumu “La dura dura” (“grūtais grūtais [maršruts]”).
Jaunatnes birojā
Nevaru nepieminēt, kāds bija mans darbs Jaunatnes birojā, kur bijām divi brīvprātīgie – es un Ieva no Lietuvas. No mums gaidīja, ka mēs paši nāksim klajā ar idejām, ko īstenot. Līdz ar to darbības sākums bija lēnāks, taču pakāpeniski tas “izkustējās”. Turpinājām jau vairākus gadus funkcionējošo valodu apmaiņas klasi, kurā vietējie katru nedēļu nāca praktizēt angļu valodas prasmes, noorganizējām vairākas lekcijas par “Erasmus+” piedāvātajām iespējām un iespējām lēti ceļot.
Darbojāmies kā fotogrāfi atsevišķos pasākumos, tika sarīkots dokumentālā kino vakars. Vasarā organizēju izglītojošu pārgājienu ciklu, kurā piesaistīju vietējos ekspertus par augu izmantošanu ārstniecībā, vietējo faunu, floru, laika prognozēšanu, orientēšanos un sevis uzturēšanu. Sarīkoju kopīgus skrējienus vakaros ar sekojošiem elastības vingrinājumiem. Papildus tam brīvprātīgajiem no visas Spānijas pusgada ietvaros tika organizētas divas kopā sanākšanas, no kurām viena notika Džironā un otra ļoti karstā vasaras sākumā valsts dienvidos netālu no Malagas. Šie notikumi man paliks ļoti spilgtā atmiņā, jo ne tikai iepazinos ar daudziem aktīviem jauniešiem no visas Eiropas, bet uz Malagu nokļuvām, stopējot cauri visai valstij, pārvarot kopumā apmēram 1000 km un gūstot dažādu cilvēku redzējumu par valsti.
Nobeigumā stipri iesaku izmantot EBD un citas “Erasmus+” iespējas, no kurām vairākām nav vecuma ierobežojuma. Manuprāt, mazā, netālu no Andoras izvietotā La Seu d’Urgell arī Latvijas ceļotājam ir īsti neatklāts punkts. Šī vieta ieteicama kultūras un gastronomijas mīļotājiem, bet jo īpaši – aktīvās atpūtas piekritējiem, kurus sajūsminās maršruti kalnos, klinšu kāpšana, kalnu riteņbraukšana, kanoe laivošana, pārgājieni pa upēm (barranquismo) un iespējas slēpot un snovbordot ziemas mēnešos.
