Kā apgūt neatklātos punktus. Pieredze brīvprātīgā darbā Katalonijā 3
Gandrīz visi zina par “Erasmus” studentu apmaiņas programmu, bet retais pratīs pastāstīt par Eiropas brīvprātīgo dienestu (EBD) vai apmācību jaunatnes darbiniekiem. Es sešus mēnešus pabiju EBD Spānijas ziemeļos, Katalonijas autonomajā apgabalā, Pireneju priekškalnē.
Par vēdertiesu un kabatas naudu
Ko īsti nozīmē Eiropas brīvprātīgais darbs? Tas paredz strādāt kādas privātas vai publiskas organizācijas paspārnē, veicot visdažādākos pienākumus. Noteikumi paredz, ka brīvprātīgajiem nevar piešķirt darba pozīcijas, kurās organizācija izmanto algotus strādniekus. Respektīvi, šis darbs ir domāts kā radošs papildinājums organizācijai un vērtīga pieredze pašam brīvprātīgajam, nevis pilna laika bezmaksas darbs. Brīvprātīgie turklāt saņem kabatas naudu, līdzekļus pārtikai, bezmaksas dzīvesvietu un valodas apguves klases.
Atrodoties Spānijā un iepazīstoties ar citiem brīvprātīgajiem, atklāju ļoti plašu viņu darbības lauku: darbu ar aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, sociālo palīdzību veciem cilvēkiem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, sociālās tīklošanas un pārrobežu biznesa iespēju veicināšanu, pasākumu organizēšanu bērniem un jauniešiem u. tml. Šo dažādību nosaka tas, ka teju jebkura organizācija var pieteikties EBD programmā, nosūtīt un saņemt brīvprātīgos.
Pusgadu gatavošanās
Pieteikšanās šajā programmā man bija jāplāno iepriekš. Parasti paiet apmēram pusgads, līdz pēc pieteikšanās faktiski ierodies savā izvēlētajā brīvprātīgās darbības vietā. Es biju noskatījis Spāniju un tās kalnus, tāpēc pieteicos uz EBD vietu nelielā pilsētā Katalonijā, ko sauc La Seu d’Urgell. Projekts paredzēja darbu šīs pilsētas publiskajā jaunatnes birojā, un tā mērķis bija veicināt vietējās kultūras iepazīšanu. Darba aprakstā bija maz stingri definētu pienākumu un ideju rosināšanai bija vien uzskaitītas iepriekšējo brīvprātīgo īstenotās aktivitātes. Tas paredzēja brīvprātīgajiem pašiem nākt klajā ar savām idejām un brīvi tās realizēt, kas likās ļoti uzrunājoši.
Tiem, kas plāno pieteikties EBD, iesaku neapstāties pie pirmā noraidītā pieteikuma. Pats iesniedzu kādus sešus pieteikumus, sešas dažādas motivācijas vēstules, un viena no tām tika pieņemta. EBD projekti ilgst pat līdz vienam gadam, un tajos var pieteikties līdz 30 gadu vecumam.
Mīti gaist
Ierados La Seu 2016. gada marta sākumā un, lai arī biju tam gatavojies, mani pārsteidza vēl joprojām samērā zemā temperatūra, kas turējās ap 5 – 7 0C. Šad un tad vēl uzsniga sniegs, saulainajā Spānijā nācās pārvietoties ar ziemas jaku. Jāatzīmē, ka tas ir vēl joprojām noturīgs mīts, ka Spānija ir vienlaidus karsta un saulaina. Bez Vidusjūras piekrastes šeit atradīsiet arī sniegainas un ar lauski bagātas ziemas, bargus apstākļus kalnos, kā arī sausumu tukšnešainos apvidos.
Vēl viens izplatīts ziemeļnieku uzskats – visā Spānijā lielā cieņā ir vīns. Jāteic, ka La Seu biežāk par vīnu vietējie baudīja alu, kaut gan pilsētā nemaz nebija alus darītavas. Pēc mūsu standartiem, alus (populārākais šeit bija “Estrella”) nebija augstākās kvalitātes, taču jāatzīst, ka kopā ar olīvām vai bravas (kartupeļu pirkstiņiem) vasaras tveicē garšoja tīri lieliski. Tas, ar ko vietējie lepojās, bija nevis vīns vai olīvas, bet gan siers. Siers ar visdažādākajām garšas nokrāsām, nopindzelēts ar alu vai sagatavots ar zaļumu apvalku un pagatavots mazos ģimenes uzņēmumos, ir reģiona lepnums.
