Dzer, pīpē, rupji uzvedas. Kā tādam anulēt deklarēto dzīvesvietu? 7
Kā no man piederoša dzīvokļa iespējams izdeklarēt personu, kura tur piedeklarējās ar manu atļauju pēc mutiskas vienošanās 2009. gadā? Šā gada janvārī novada domē iesniedzu iesniegumu, kurā lūdzu anulēt ziņas par šīs personas deklarēto dzīvesvietu, jo ir izbeigta mutiska vienošanās un nav tiesiska pamata personai dzīvot šajā adresē. Iesniegumā paskaidroju, ka jau pagājušā gada septembrī uzteicu dzīvojamo platību, jo cilvēks regulāri lieto alkoholu, ir agresīvs, rupji izturas, traucē naktsmieru, smēķē gultā… Ar viņu man nav nekādu ģimenisku saistību. Taču novada dome atteica anulēt deklarēto dzīvesvietu, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmo daļu. Vai tas ir pamatoti? DAINA
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants nosaka, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja personai nav tiesiska pamata dzīvot šajā vietā. Tostarp likuma 3. panta 1. daļā teikts: dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Tātad visiem apstākļiem jāpastāv kopumā. Taču likums arī precizē, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi sakarā ar laulībām, radniecību, svainību vai citu likumisku vai līgumisku gadījumu.
Ja pašvaldība atsaka anulēt deklarēto dzīvesvietu personai, kam nav tiesiska pamata būt šajā mājoklī, lēmumu iespējams pārsūdzēt pašvaldības norādītajā kārtībā vai atbilstīgi Administratīvā procesa likumam.
Gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa nolēmumos ir norādījušas, ka, tikai pastāvot nekustamā īpašuma īpašnieka gribai un tādējādi noslēgtam tiesiskam darījumam vai esot laulībā, radniecībā vai svainībā, vai īpašuma lietošanas tiesības iegūstot uz cita likumiska vai līgumiska pamata, personai rodas tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu citam piederošā īpašumā. Pretējā gadījumā tiek aizskartas īpašnieka pamattiesības uz nekustamo īpašumu.
Tātad valsts nav paredzējusi likumīgu, pamatotu attaisnojumu, lai aizskartu tiesības uz personai piederoša nekustamā īpašuma izmantošanu. Pārbaudot personas tiesisko pamatu dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, iestādei un tiesai neizbēgami jāsaskaras ar civiltiesiskajām attiecībām (īpašuma, īres u.tml.), jo tikai tās var radīt personai subjektīvas tiesības uzturēties šajā dzīvesvietā. Iestādei un tiesai ir pienākums šādas attiecības analizēt, bet vienīgi no to spēkā esības viedokļa, neņemot vērā apstākļus, kas skar tiesisko attiecību iegūšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, jo saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2. panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.
! Ja jums ar deklarēto personu ir noslēgts jebkāds līgums par jūsu dzīvokļa lietošanu (piemēram, īres līgums vai patapinājuma līgums), vispirms par līguma izbeigšanu būs jāiesniedz prasība tiesā un tikai pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā varēsiet lūgt pašvaldībai anulēt personas deklarēto dzīvesvietu. Varat vērsties tiesā arī ar prasību par personas izlikšanu, un tad pamatojums anulēšanai būs šāds tiesas spriedums.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
