Sezonas problēma – līgumu izpilde un parādnieki. Graudu pircēji par sadarbību ar piegādātājiem 0
Aizvadīta otrā pēc kārtas sliktas graudu ražas sezona. Īpaši no sausuma un karstuma šajā vasarā cieta Kurzemes graudkopji, tomēr saimnieki nenokar galvu un atkal sēj ziemājus. Kāda bija graudu raža un kvalitāte? Vai pret saimniekiem, kas nevarēja izpildīt līgumsaistības, vērsīs soda sankcijas? Vai valstī būtu jāveido uzkrājumi (graudu vai naudas) ekstremālu dabas apstākļu gadījumiem? Vai nākotnes darījumi pakļauti riskam?
Indulis Jansons, LPKS VAKS vadītājs:
– Ražas kulšanas sākums viesa optimismu, vēlāk kļuva aizvien sliktāk. Graudu ražība nokritās līdz 1 t/ha. Pagastos, kur maijā lija lietus, kūla labu ražu. Ir vilšanās par šo sezonu. VAKS ik gadu bremzē graudu pārdošanu par fiksētām cenām. Iemesls – tās nav prognozējamas. Ir gadi, kad var labi vinnēt, nopelnīt, pavasarī slēdzot līgumus. Mums šajā gadā gandrīz visi saimnieki izpildīja graudu piegādes līgumus. Traucēja, ka graudu pircēji no zemniekiem piedzina zaudējumus par līgumu neizpildi, bet labību pirka no mums. Lauksaimniekiem ir jāsaprot – ik gadu nebūs rekordražas.
Nedrīkst vieglprātīgi iesaistīties nākotnes darījumos, nezinot, vai izaugs iecerētā raža.
Labākajās saimniecībās ražas kritums šajā gadā bija 10–20%, atsevišķās saimniecībās tas veidoja pat vairāk nekā pusi no cerētā kūluma. Graudu audzētāji segs graudu pircējiem radušos zaudējumus. VAKS graudus pērk par bāzes cenu un pārdod izdevīgā brīdī.
Šajā sezonā izdevīgi bija, ka naudu nevajadzēja tērēt labības žāvēšanai. Arī graudu kvalitāte bija laba. Ziemāju sēja bija veiksmīga.
Eva Daukšte, SIA Elagro Trade graudu tirdzniecībasun iepirkumu speciāliste:
– Jau šāgada sākumā prognozējām, ka raža būs mazāka nekā iepriekšējos divos, kad iepirkām virs 600 000 tonnu. Diemžēl ilgstošais sausums ieviesa pat lielākas korekcijas, nekā prognozējām, un patlaban izskatās, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmums iepirks par 35–40% mazāk graudu. Reālo situāciju varēs redzēt tikai 2019. gada pavasarī, kad pilnībā būs pabeigts darbs ar graudu iepirkumiem. Paredzam, ka arī viss graudaugu un eļļas augu ražas kopievākums valstī būs vismaz par 40% mazāks nekā pērn, kas varētu būt 1,7 milj. tonnu graudu.
Diemžēl daudzi zemnieki nespēs izpildīt visus noslēgtos līgumus pilnībā.
Kopējo līgumu neizpildi prognozējam līdz 10%, bet ir daži smagie reģioni Kurzemē, Vidzemē un Latgalē, kur dažu līgumu neizpilde sasniegs pat 50%.
Katru situāciju cenšamies vērtēt individuāli, meklējam adekvātu risinājumu un uzreiz līgumsodus nepiemērojam. Iespējamie risinājumi: ļaujam aizstāt vienu kultūru ar citām kultūrām; ja redzam, ka klients ir bijis lojāls mums un neizpilde ir veidojusies totālas neražas vai kļūdainas fiksācijas dēļ, vienojamies par veidu, kā tiks kompensēti tikai zaudējumi, kuri veidojas Elagro Trade no nepiegādāto graudu daudzuma. Diemžēl bija daži klienti, kuriem likās, ka noslēgtos līgumus var ignorēt, – tiem nosakām un noteiksim līgumsodus pēc pilnas programmas.
Šāgada kviešu kvalitāte kopumā ir vērtējama kā laba. Sen nebija redzēti kvieši ar proteīnu 16–18, pamatā gan vasaras kvieši. Kopumā nokulto graudu daudzums no hektāra ir mazs, Kurzemē dažviet pat knapi tonna no ha, Zemgalē situācija bija krietni labāka, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rekordiem, protams, mazāk nekā cerēts. Vislabākā situācija bija Bauskas un daļēji Jelgavas novados.
Elagro Trade pārdošanas komanda strādā pie tā, lai pēc iespējas mazāk būtu jāatkāpjas no noslēgtajiem līgumiem. Tostarp importējam graudus no citām valstīm, lai varētu izpildīt saistības pret saviem graudu pircējiem. Protams, situāciju vēl vairāk apgrūtina ne tikai trūkstošie lopbarības graudi, bet arī lielās šāgada cenu svārstības. Citus gadus ir bijuši gadījumi, ka, atkāpjoties no līguma, mums jāizmaksā kompensācijās vairāk nekā miljons eiro.
Graudu krājumus sliktākiem gadiem noteikti vajag veidot, un pieļauju, ka ražošanas uzņēmumi tos arī veido. Graudu tirdzniecības uzņēmumi nevar ilgstoši turēt graudus glabātavās, kas būs nepieciešamas nākamajām ražām, tas arī saistīts ar papildu izmaksām, kas rodas, ilgi glabājot graudus. Bet zemnieki uzkrājumus var veikt tikai tad, ja ir bijis kaut viens ļoti labs gads. Dažos reģionos šis ir jau trešais sliktais gads pēc kārtas. Te bez valsts vai ES kopējas atbalsta programmas izķepuroties būs ļoti grūti.
Labi, ka atšķirībā no iepriekšējā gada ir daudz apsēti ziemāji. Ir beidzot parādījies rudens lietutiņš, un mēs ļoti ceram, ka ziemāji pirms ziemošanas varētu būt labā kondīcijā. Savukārt nākamā gada cenas ir par 10–15% augstākas, nekā vidēji tas ir bijis pēdējos gados. Un zemnieki jau patlaban ir daudz vairāk noslēguši līgumus par graudu pārdošanu ar fiksētu cenu, nekā tas ir bijis pēdējo trīs gadu laikā. Kopējās lauksaimniecības politikas virzienā ļoti svarīgi panākt atbalstu un izmaiņas apdrošināšanas programmā, lai zemnieki būtu ne tikai ieinteresēti, bet arī varētu atļauties nopirkt apdrošināšanu gan pret plūdiem, gan sausumu, gan neražu.
Anita Skudra, AS Rīgas dzirnavnieks direktore:
– Turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā un eksporta tirgos, Rīgas dzirnavnieks arī šogad plāno sezonā iepirkt līdz 150 000 tonnu graudu – kviešus, rudzus un auzas. Neraugoties uz šāgada sarežģīto situāciju ar graudu ražu, patlaban tiek pildīts iepirkumu plāns un ir nopirkta jau nozīmīga daļa graudu. Jāatzīst, ka šogad daļa zemnieku graudus piegādāja mazākā daudzumā, nekā bija plānots. Tādējādi bija jāpaplašina saimniecību skaits, no kurām ražu pirksim līdz gada beigām.
Lauksaimnieki ir mūsu sadarbības partneri. Apzinoties sarežģīto situāciju, ar katru, kurš nav varējis izpildīt līguma saistības, vienojamies individuāli, piemēram, par līgumā neizpildītā apjoma pārnešanu uz nākamo sezonu.
Vissliktākā situācija ir ar vasarājiem (kviešiem) – to ražas ir sliktas visos reģionos. Vidzemē zemniekiem nav sūdzību par rudziem un auzām, ir arī ziemāji. Neskatoties uz lietavām pērn, arī sadarbības partneru saimniecības Latgalē spēs nodrošināt plānotos daudzumus gan rudziem, gan auzām, gan kviešiem. Sliktāka situācija ir laukiem Kurzemē, kur atsevišķām saimniecībām bija izdevīgāk visus graudus nodot lopbarībā, jo tie bija padevušies ļoti sīki. Ziemas kviešu kvalitāte ir laba, bet graudi nav tik lieli apjoma ziņā. Ražīgums ir tikai 4,5–6 t/ha. Mūsu kvalitātei ir svarīgi pieci rādītāji – krišanas skaitlis, lipeklis, tilpummasa, proteīns, zelenīds, kas ir svarīgs, lai nodrošinātu augstākā labuma miltus. Esam kopumā apmierināti arī ar rudzu kvalitāti – ar krišanas skaitli un tilpummasu. Arī rudzu graudi šogad ir padevušies sīkāki, tomēr mazāk ir melno graudu. Kvalitāte visos reģionos ir līdzīga. Diemžēl zemniekiem ar to ir par maz, jo parasti no hibrīdšķirnes rudziem ienācās 8–9 t/ha, bet šogad ir 5–6 t/ha.
Auzu kvalitāte ir sliktāka. Auzām svarīgākais rādītājs ir tilpummasa, cik lieli ir graudi. Interesanti, ka šogad bioloģiskās auzas sāka ātrāk kult nekā konvencionālās. Katrā ziņā šis nav auzu gads. Šogad kuļ 3–5 t/ha, pērn šis rādītājs bija 5–7 t/ha. Bioloģiskajām auzām šogad kuļ 1,5–2 t/ha, pērn šis rādītājs bija ļoti labs – 4,5 t/ha.
Šogad bez sausuma daudzus sējumus piemeklējis insektu uzlidojums, kas arī kaitēja graudiem. Vēl interesants fakts – graudi ir padevušies labāki tajos laukos, kas nav mēsloti, un tas ir pretstatā ierastajai praksei.
Dabas apstākļi ietekmējuši ražu ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citviet pasaulē, tas ietekmējis graudu cenas biržās. Šogad graudu iepirkumu cenas ir būtiski pieaugušas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Kviešiem pat sasniegtas vēsturiski augstākās cenas pēdējo desmit un pat vairāk gadu laikā.
Latvijā visstraujākais cenas kāpums bija kviešiem, piemēram, šogad par lopbarībai derīgiem graudiem tika maksāts tikpat, cik pērn par augstākās kvalitātes kviešiem. Kviešu cenas 2017./2018. gada sezonā veidoja 167–178 eiro/t. Jaunajā 2018./2019. gada sezonā – 195–220 eiro/t. Produktu ražošanā izmantojam augstākās kvalitātes graudus, tāpēc cenas kāpums mums ir no 24 līdz 32% atkarībā no graudu kvalitātes grupas. Arī rudziem un auzām iepirkumu cenas ir kāpušas – salīdzinājumā ar pagājušo sezonu līdz aptuveni 10%. Tādējādi lauksaimnieki daļu zaudējumu atgūs uz cenas rēķina. Saistības pret saviem klientiem izpildīsim pilnībā.
Rīgas dzirnavnieks katru gadu veic graudu uzkrājumus, apzinoties, ka graudu ražas ir atkarīgas no dabas apstākļiem.
Vija Čakāne- Bartuševiča, SIA Agrochema Latvia menedžere:
– Mūsu klienti zemnieki galvenokārt darbojas Zemgalē, Sēlijā un nedaudz Kurzemē. Šajā sezonā līgumsaistības, neraugoties uz grūtajiem dabas apstākļiem, izpildīja aptuveni 80–90% saimniecību. Visu solīto graudu daudzumu mums piegādāja zemnieku saimniecības: Līdumnieki 1, Rakmente, Runči, Skaistas, Atpūtas un vēl vairākas saimniecības.
Sausuma dēļ vasarājiem bija slikta tilpummasa. Ražu varēja kult laikus, tomēr kūlums bija krietni mazāks, nekā gaidīts. Ir jāsaprot saimnieki, viņi nevar ietekmēt dabas apstākļus, kuļ mazu ražu un tāpēc nevar izpildīt līgumsaistības.
SIA Agrochema Latvia ar zemniekiem slēdz atvērtos līgumus. Ar tiem graudu audzētājs var fiksēt labības cenu, kad viņam tas šķiet izdevīgi. Tie saimnieki, kuri šajā gadā nevarēja izpildīt saistības pret Agrochema Latvia, varēs par nepiegādāto graudu daudzumu norēķināties nākamajā gadā. Piemēram, ja no 500 solītajām labības tonnām nav atvestas 120 tonnas graudu, tās saimnieks varēs piegādāt no nākamā gada ražas.
Var jau zemniekus “noguldīt”, likt viņiem maksāt mūsu negūto peļņu, tomēr tad nākotnē sadarbības partnera var nebūt. Saimnieki parasti graudu pārdošanā sadarbojas ar vairākiem pircējiem. Es cenšos savus zemniekus aizstāvēt. Nekad graudu piegāžu neizpildes sankcijas zemniekiem nepiemērojam. Redzam arī tendenci, ka aizvien vairāk graudu audzētāju vēlas sadarboties ar mūsu uzņēmumu.
Ģirts Ozols, LPKS Latraps lauksaimniecības daļas direktors:
– Graudu Latvijā būs būtiski mazāk nekā parasti – vidēji par 40%. Kurzemē ražas kritums ir 70–80%.
Ražas kvalitāte ir augstāka nekā pērn. Arī cena ir augstāka, zemniekiem izdevīgāka.
Tomēr ļoti maz izaudzis lopbarības graudu. Neviens labos graudus par lopbarības graudu cenu nepārdos. Daudzi saimnieki fiksēja cenu sezonas sākumā, kad cena bija vien vidēji augsta. Tas rada diskomfortu.
Viena no lielākajām problēmām ir līgumu izpilde un nākotnes fiksācijas. Visi graudu audzētāji piegādes līgumus izpildīt nevarēs. Var nepiegādāt graudus, tomēr tad no bankas ir jāatpērk fiksācija.
Latraps parādniekus vēl nav apzinājis. Viņu būs vairāk nekā pērn. Kā zemnieku uzņēmums sankcijas nepiemērosim, mēs tā rīkoties nedrīkstam. Vēlamies, lai zemnieki savu iespēju robežās izpilda saistības, un tad nāksim viņiem pretim. Arī agrāk slēgtajiem nākotnes līgumiem sankcijas nepiemērosim.
Graudu krājumu veidošana labas ražas gados neražas gadiem ir valsts, nevis kooperatīva funkcija. Tas prasa miljonu eiro naudas ieguldījumu. Valsts varētu palīdzēt ar vasarāju sēklas uzkrājumu, tas būtu loģiskāk.
Latvijai graudu pietiks. Vissvarīgākais, lai zemnieki nepadodas. Daudzi no viņiem ir gatavi mazināt ražošanas izmaksas uz mazāku mēslojuma devu rēķina, kas ietekmēs nākamā gada ražu. Vislielākās problēmas šajā ziņā redzam Kurzemē un Latgalē.
Jānis Žugris, SIA Baltic Agro graudu produktu menedžeris
– Protams, ziemā plānotos daudzumus nav izdevies iepirkt, jo daudzu nelabvēlīgu apstākļu sakritības dēļ kopējais Latvijas ražas samazinājums ir paredzams 30–35% liels. Ja skatāmies attiecībā pret iepriekšējo gadu, redzams, ka vislielākais kritums ir Kurzemē, kur 2017. gadā bija augstas ražas. Latgales un Vidzemes saimnieki ir piedzīvojuši divus smagus gadus pēc kārtas. Daļa graudu vēl glabājas saimniecībās cerībā, ka cena varētu kāpt un tirdzniecība turpināsies. Bet ir jāsaprot, ka graudi pasaulē tiek vākti visu gadu un noteiktos cenu līmeņos iestājas preču aizvietojamība. Ir bijuši gadi, ka rapši ir vesti no Austrālijas. Patlaban kukurūzu lopbarības vajadzībām uz Eiropu importē no ASV. Iemesls – ar ierasto pārdevēju Ķīnu notiek importa tarifu cīņa.
Lielākā daļa mūsu graudu piegādātāju izpildīja līgumus. Cenšamies izskaidrot riskus, fiksējot graudu nākotnes pārdošanas cenu pirms ražas vākšanas. Veicam cenu riska vadību, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, veicot fizisku graudu pārdošanu ar nākotnes līgumiem, tāpēc iespējas atteikties no līgumiem nav. Vēl notiek graudu piegādes, un ir līgumi, kuriem piegādes termiņi beidzas decembrī, tāpēc par neizpildi vēl nevaram runāt. Ar katru klientu, kurš nevar izpildīt līgumsaistības, runājam individuāli, meklējot situācijas risinājumu. Lauksaimniecība ir ilgtermiņa un uzticības bizness, un tiesa ir galējais līdzeklis ļaunprātīgos gadījumos, ko graudu līgumu gadījumā neesam piemērojuši. Mēs piedāvājam zemniekiem arī atlikt gala cenas fiksāciju uz vēlāku laiku pēc abpusēji skaidrām cenu veidošanas formulām, kas balstās uz globālā tirgus situāciju.
Tā nav garantija, ka cenas tikai kāps uz augšu, bet tā ir iespēja pašam pieņemt lēmumu par pareizāko brīdi fiksācijai.
Kopumā ražas kvalitāte bija ļoti laba, ar daudz lielāku pārtikas kvalitātes graudu īpatsvaru nekā pērn. Ziemas kviešiem, ko sāka kult jūlijā, bija mazāk proteīna un lipekļa. Vasaras kviešiem bija ļoti liels proteīna daudzums, bet Latgalē bija problēmas ar tilpummasu un dažiem arī ar zemu krišanas skaitli, kas izskaidrojams ar atzalainajiem sējumiem. Miežu tilpummasa vidēji atbilda eksporta prasībām, bet praktiski nebija iesala kvalitātes miežu, jo proteīns pārsniedza noteiktos maksimālos limitus. Vasaras rapšiem bija neraksturīgi mazs eļļas daudzums, kas izskaidrojums ar nevienmērīgo sadīgšanu un nogatavošanos. Rudziem bija liels pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars ar augstu krišanas skaitli, jo ražas novākšana sākās agri, stiebri nebija gari, veldres maz. Rudzu ziedēšanas laikā bija sauss, tāpēc arī melno graudu problēma bija daudz mazāka.
Savas saistības pret klientiem pildām. Ir situācijas, kad nākas pārdot ar zaudējumiem, lai izpildītu uzņemtās saistības. Veicam graudu importu no Krievijas un Ukrainas, lai nodrošinātu lopbarības graudu pārdošanas līgumu izpildi, jo kopražas struktūra ir atšķirīga no vidējiem gada rādītājiem, ar daudz lielāku pārtikas kvalitātes graudu īpatsvaru.
Graudu tirgotāji, tostarp Baltic Agro, izmanto dažādus instrumentus, lai vadītu cenu riskus. Šajā ziņā ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses – gan graudu pārdevēji, gan pircēji – pildītu savas uzņemtās saistības. Uzkrājumu veidošana ir viens veidiem, kā stabilizēt darbību ilgtermiņā, tomēr tas ir izvērtējams, ņemot vērā kredītu un citu saistību struktūru.
Sagatavojis Uldis Graudiņš
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
