Aizliegt pārdošanu vai izgaismot īpašniekus? 15
Nolēmu noskaidrot, cik informēti par šo problēmu ir cilvēki, kuri kandidē uz jauno NEPLP sastāvu, tādēļ katram no viņiem uzdevu divus vienādus jautājumus: vai saskatāt riskus, ka par Latvijas komercmediju īpašniekiem varētu kļūt Krievijas vai citu ģeopolitiski bīstamu reģionu propagandisti? Ja kļūsiet par padomes locekli, kā šādus riskus plānojat novērst?
Faktiski visi kandidāti atzina, ka šādi riski patiešām pastāv, bet viņu redzējums par iespējamajiem risinājumiem atšķīrās. To, ka līdzšinējais padomes sastāvs jau sagatavojis likumprojektu par šo tēmu, gan pamanījuši tikai trīs kandidāti – politoloģe Vita Anda Tērauda, uzņēmējs Nikolajs Lācis un pašreizējais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns.
Vita Anda Tērauda: “Šādi riski vēl nav īstenojušies, bet tie pastāv. Šobrīd Krievija visā Eiropā izvērš aktīvu darbību informatīvajā laukā. Ir riski, ka nākotnē mēs redzēsim naudas ieplūšanu šādā veidā arī Latvijā. Šobrīd NEPLP nav līdzekļu, kā pret to cīnīties. Savā pieteikumā padomei esmu uzsvērusi nepieciešamību izdarīt divas lietas. Pirmā – likumā iekļaut normu par mediju īpašnieka atklāšanu līdz patiesajam labuma guvējam. Otra – dot padomei pilnvaras akceptēt vai neakceptēt mediju pārdošanas vai apvienošanas gadījumus. Tieši šis ir jautājums gan par mediju koncentrāciju, gan iespējamu nelabvēlīgu ietekmi no īpašnieku puses. Es saprotu, ka iepriekšējam padomes sastāvam ar šīm iniciatīvām neveicās, bet man tas nenozīmē, ka būtu jāapstājas. Brīvais tirgus ir ļoti svarīgs princips, bet to var ierobežot leģitīmu iemeslu dēļ. Gan konkurences pārkāpumi, gan informatīvās telpas drošība ir leģitīmi iemesli. Mēs to darām banku sektorā un varam attiecināt arī mediju vidē.”
Dainis Mjartāns: “Šādi riski, protams, ir. Pagaidām gan situācija nav tik dramatiska. Radiostaciju jomā divām radiostacijām īpašnieki ir ārvalstu pilsoņi un vienai kontrolpakete ir ārzemju pilsoņu rokās. Taču mēs padomē savu darbu esam izdarījuši – ir izstrādāti grozījumi, kuri gan diemžēl ir iestrēguši kaut kur varas gaiteņos. Būtu ļoti labi, ja jūs, žurnālisti, noskaidrotu, kur un kādēļ viņi iestrēguši. Būtiski, lai būtu zināmi patiesā labuma guvēji, jo iespējamas situācijas, ka viņi slēpjas aiz vietējiem pilsoņiem vai uzņēmumiem.”
Nikolajs Lācis: “MTG gadījums tikai apliecina, ka riski ir pamatoti. Jāatceras, ka NEPLP jau 2013. gadā sagatavojusi likuma grozījumus par šo tēmu. Tos izvērtējusi un savas rekomendācijas devusi arī Tieslietu ministrija un Konkurences padome. Ja es tikšu apstiprināts padomes sastāvā, tad viens no maniem darbiem būs atgādināt politiķiem šo likumprojektu un rūpēties, lai tas beidzot tiek pieņemts.”
Patriks Grīva: “Likums neaizliedz ārzemju īpašniekiem iegādāties medijus. NEPLP vajadzētu vērtēt, vai īpašnieku maiņa noved arī pie vēstījuma satura maiņas. Būtiskākais jau nav, kam pieder informācijas kanāls, bet gan kādu vēstījumu tas nodod sabiedrībai. Manā rīcībā nav informācijas, kādi padomes rīcībā ir instrumenti, bet tai noteikti nepieciešama informācija par mediju īpašnieku darījumiem. Lai nebūtu tā, ka par tiem uzzina tikai pēc tam.”
Žanna Helmane: “Mēs šobrīd dzīvojam informatīvā kara apstākļos. NEPLP ir daļēji instrumenti ar to cīnīties. Var uz laiku apturēt apraides atļaujas medijiem, kas raida naida runu vai melīgu informāciju. Taču aizliegumi neatrisinās problēmas. Problēmas atrisinājums būtu kvalitatīvs vietējais saturs, nevis aizliegumi. Būtisks jaunās padomes uzdevums būs uzrunāt Saeimu, lai būtu caurskatāmība īpašnieku jautājumā.”
Ieva Beitika: “Mediju brīvā tirgus apstākļos nevar izslēgt iespēju, ka to var iegādāties arī krievu investori. Neredzu padomes rīcībā instrumentus, ar ko to varētu novērst. Taču riskus var novērst ne tikai ar aizliegumiem, bet arī ar citiem līdzekļiem. Pirmkārt, jārūpējas, lai patiesā labuma guvēji būtu atklāti. Otrkārt, un galvenokārt, jānodrošina lai medija saturā tiktu ievēroti likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie regulējumi. Treškārt, jārūpējas, lai pašreizējiem mediju nozares komersantiem šeit būtu sakārtota un interesanta vide, lai viņi vēlētos šeit darboties paši, nevis pārdoties ārzemniekiem. Viens no riskiem pašlaik ir sabiedrisko mediju darbība reklāmas tirgū – tā kropļo konkurenci un spiež komercmedijus pārdoties vai pakļauties kādam ideoloģiskam spiedienam.”
Sanita Upleje-Jegermane: “Šādi riski pastāv, bet neredzu iespējas, kā to varētu novērst ar aizliegumu palīdzību. Pat ja mēs pieņemtu likumu, ka mediji drīkst būt tikai vietējo personu kontrolē, tas neizslēgs iespēju, ka aiz viņiem patiesībā slēpjas kādi nezināmi ārvalstnieki. Tādēļ būtiskākais NEPLP uzdevums būtu sekot mediju saturam, šeit izšķiroša būs Monitoringa centra loma. Vienlaikus jāizglīto mediju lietotāji, lai viņi spētu atpazīt viltus ziņas, propagandu un citus mēģinājumus manipulēt ar sabiedrisko domu.”
Aija Ansone: “Jaunās padomes uzdevums būs uzraudzīt nozari kopumā un nodrošināt, lai sabiedrībai būtu zināmi mediju patiesie īpašnieki. Taču ne mazāk svarīgi būs stiprināt mediju lietotprasmi, lai sabiedrība būtu imūnāka pret propagandu. NEPLP rīcībā jau ir iespēja uz laiku pārtraukt apraides vai retranslācijas atļaujas, ja medijs nestrādā atbilstoši regulējumam. Taču šis regulējums būtu jāpilnveido, lai tas attiektos arī uz viltus ziņām un tamlīdzīgiem jaunajiem izaicinājumiem.”
Gunta Līdaka: ” Šis jautājums ir jāaktualizē Eiropas līmenī, jo NEPLP vai Latvijas valsts vienatnē to nevar atrisināt. Galu galā mediju iespējams pārreģistrēt kādā citā valstī, kur prasības ir liberālākas, bet saturu turpināt retranslēt Latvijā. Diemžēl Eiropa joprojām neredz apdraudējumu tur, kur to saskatām mēs, tādēļ šis pārliecināšanas darbs būs ļoti grūts, un uz to lielas cerības nevajadzētu lolot. Tā vietā mums visiem līdzekļiem jāstiprina sava informatīvā telpa, sava balss. Piemēram, skaidri jānosaka, ka finansējumu no topošā Mediju atbalsta fonda drīkstētu saņemt tikai vietējie mediji. Tā galu galā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, un tā jātērē tikai mūsu medijiem – tādiem, kas pieder vietējiem uzņēmējiem. Diemžēl daudz kļūdu jau ir izdarīts un daudz kas ir zaudēts. Man personīgi ir sāpīgi, ka izlaidām no savām rokām LNT. Visbeidzot jāsaprot, ka mediji – tas nav tikai bizness, bet arī mūsu kultūrtelpa, drošība un ģeopolitika, tādēļ ir pamatots iemesls šīs jomas investoriem noteikt stingrāku atlases sietu.”
Vairāku organizāciju virzītais NEPLP kandidāts Ivars Āboliņš vakar uz jautājumiem neatbildēja, jo esot saslimis. Bet iepriekš savā pieteikumā uz amatu padomē viņš rakstīja, ka “nevis jāaizliedz citu radītais saturs, bet jāattīsta pašiem savs oriģinālsaturs latviešu valodā. Pats būtiskākais elements Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā un aizsardzībā ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturs. NEPLP nenosaka programmu vai atsevišķu raidījumu saturu, taču sabiedrisko mediju satura stūrakmens ir sabiedriskais pasūtījums.” Viņš arī norādījis uz nepieciešamību izstrādāt jaunus normatīvos aktus Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai.
