Kā aizsargāties pret Kremļa propagandas “iefiltrēšanos”? “LA” noskaidro NEPLP kandidātu viedokļus 15
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šonedēļ iztaujājuši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunā sastāva kandidātus. Pretendentu vēstījumos un deputātu jautājumos galvenokārt tika skarti lieli, teorētiski un pat filozofiski jautājumi – sabiedrisko mediju stiprināšana, aiziešana no reklāmas tirgus, komercmediju uzraudzība, sabiedriskais pasūtījums, viedokļu daudzveidības veicināšana un tā tālāk.
Taču velns, kā zināms, slēpjas detaļās. Tādēļ “Latvijas Avīze” katram kandidātam lūdza sniegt savu redzējumu par vienu pavisam konkrētu un praktisku problēmu. Un proti – līdzšinējie NEPLP locekļi un mediju eksperti jau gadiem ilgi pauduši bažas par to, ka Latvijā par mediju īpašnieku bez kādiem šķēršļiem var kļūt šaubīgi investori no Kremļa propagandistu aprindām vai ģeopolitiski bīstamiem reģioniem, kuri pēc tam šos medijus izmantotu nevis sabiedrības informēšanai, bet Latvijas drošībai bīstamu mērķu sasniegšanai. Pašlaik pie mums valda brīvais tirgus, viss ir pērkams vai pārdodams, ja vien pārdevējs to vēlas un pircējam pietiek naudas iegādei. Zināmu kontroli veic vien Konkurences padome, bet tās galvenais uzdevums ir pārliecināties, lai viena mediju īpašnieka rokās nekoncentrētos pārāk liela tirgus daļa (turklāt arī tas, kā zināms, jau ir pieļauts, jo lielākajām Latvijas komerctelevīzijām ir viens īpašnieks). Topošo investoru reputāciju un iespējamos informatīvos drošības apdraudējumus neviens īsti nevērtē. Reāla ir situācija, ka NEPLP par medija īpašnieku maiņu uzzina tikai pēc tam, kad darījums jau noticis.
Decembra sākumā šīs bažas uzvirmoja ar jaunu sparu, jo parādījās ziņas par iespējamo mediju koncerna “Modern Times Group” (MTG) biznesa Baltijas valstīs pārdošanu. MTG Latvijā ir lielākais komercmediju koncerns (TV kanāli TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, kā arī radio “Star FM”, portāli TVPlay un Skaties.lv). Ja šos medijus iegādātos Latvijai nedraudzīgi spēki, televīziju segmentā pretī stāvētu Latvijas Televīzija. “NEPLP rīcībā nav plašākas informācijas par iespējamo darījumu, taču šī situācija spilgti parāda – Latvijas rīcībā šobrīd nav tiesisku sviru, lai pasargātu Latvijas informatīvo telpu no “fiziskas pārņemšanas”, proti, vadošo TV un radio kanālu pārpirkšanas,” atzīst pašreizējā padomes vadītāja Aija Cālīte-Dulevska.
Līdzšinējā padome centusies šo situāciju labot, izstrādājot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiek piešķirtas tiesības apstiprināt šo darījumu atbilstoši nacionālajām interesēm. Šis likumprojekts iesniegts parlamentā, bet Saeimas Cilvēktiesību komisija to pārsūtījusi Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļai, kur tas joprojām iesprūdis, neskatoties uz vairākkārtējiem padomes locekļu atgādinājumiem.
“Dokuments tika saņemts tādā kvalitātē, kas ministriju neapmierināja. Idejiski šie priekšlikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot jauno elektronisko mediju regulējumu, ko Mediju politikas pamatnostādņu plāns paredz veikt jau šogad,” informēja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
