Atis Klimovičs: X stundā Latvijas rīcībā vajadzētu būt vismaz 50 000 rezervistu 9
Sākumā nedaudz vēstures. 2009. gadā uz jautājumu, vai Latvijā pastāv un normālā režīmā darbojas rezervistu sistēma, toreizējais Latvijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs atbildēja apstiprinoši. Iespējams, viņš tā arī uzskatīja, taču, raugoties no šodienas pozīcijām, šo apgalvojumu grūti uzskatīt par patiesu. To pierādījuši beidzamie gadi, jo pat neliela rezervistu skaita iesaistīšana apmācībās valstij radījusi gandrīz vai neatrisināmas problēmas. Diezin vai tas pārliecina, ka sistēma darbojas labi. Tas, kā var noprast, licis ķerties pie pārmaiņām un jaunais bruņoto spēku vadītājs sola nopietni pievērsties šim jautājumam un to atrisināt. Tomēr līdz tam būs grūti noticēt aizsardzības resora sniegtajiem skaitļiem. Kā iespējams uzskatīt, ka X stundā karaspēka daļas papildinās 3000 rezerves karavīru, ja pat miera laikā daudzi no viņiem nav sastopami. Turklāt tie ir tikai minētie 3000, bet no zinošu virsnieku teiktā izriet, ka kara gadījumā jeb tā sauktajā X stundā Latvijas rīcībā vajadzētu būt vismaz 50 000 rezervistu. Jādomā, tieši šāda mērķa sasniegšanu vajadzētu izvirzīt valsts aizsardzībā, taču tas ir ārkārtīgi komplicēts pasākums.
Taču ar aizmestu sprunguli aizsardzības resora virzienā vien būs par maz, ieteicams vispirms paskatīties savā virzienā, individuāli, kaut vai savas ģimenes līmenī un padomāt, cik lielu ieguldījumu katrs esam gatavi sniegt valsts aizsardzībā. Šādas pārdomas prasa sasprindzināšanos un jaunu pieeju valsts aizsardzībai. Nav pareizi taujāt – kā mūs aizsargās par 2%? Tā vietā vajadzētu prasīt – kā mēs aizsargāsimies par 2%? Neiespējami iedomāties, ka patiesi dramatiskos notikumos visi varētu turpināt savu pierasto ikdienas dzīvi, sagaidot, ka lietas nokārtos tie, kuri tagad saņem minētos 2% budžeta. Pieauguši cilvēki cenšas skatīties uz priekšu, apzinīgi pilsoņi vaicā, ko iespējams izdarīt dzimtenes labā. Uzteicama izvēle ir iestāšanās Zemessardzē, un pašlaik tam ir labi ap-stākļi. Valsts bruņotie spēki attīstās, un katram, kas nolēmis tiem pievienoties, tiek piedāvāta aizraujoša darbošanās. Jēga gaidīt rezultātus no minētajiem 2% ir tikai tad, ja nācijas lielākā daļa pati pauž savu brīvo gribu iesaistīties valsts aizsardzībā.
Kā var spriest pēc Latvijas aizsardzības resora veiktajiem pētījumiem, “draudzīgās” valsts reakcija bieži vien palīdz novērtēt mūsu veikumu. Ja tiek izsmieta Latvijas Zemessardze, dažādi Krievijas pārstāvji vīpsnā par tās kaujas spējām, ja pieņemas kritika par kāda bruņojuma iepirkumiem, tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa. Nav šaubu, ka Latvijas Bruņoto spēku izaugsme tiek nopietni novērota un viss veiksmīgais process tajā izraisa vienīgi kaimiņa aizkaitinājumu. Visdrīzāk, tas attiecas arī uz bruņumašīnām CVRT, kurām aizvadītā gada laikā tikusi pievērsta sevišķi liela uzmanība gan citur, gan Latvijā. Ieguvums ir acīmredzams – gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs zina, ka munīcija šai bruņutehnikai jo-projām tiek ražota Lielbritānijā un nākotnē, iespējams, arī Latvijā.
Labi zināmi eksperti beidzamajos gados nereti uzsvēruši, ka nekad iepriekš Latvija nav bijusi tik droša un aizsargāta. Tomēr, lai cik patiess būtu šis apgalvojums, arī tas allaž jāuzlūko kritiski, aizvien domājot par vēlamajiem uzlabojumiem. Lai sekmes tikko atjaunotajiem Rīgas un Bauskas Zemessardzes bataljoniem!
