Kā aizlāpīt tiešmaksājumu bedri 0
Valsts līdzmaksājuma pārtraukšana tiešmaksājumiem lauksaimniekiem no nākamā gada, kas noteikta Latvijas iestāšanās līgumā ES un apstiprināta 27 dalībvalstīs, sešdesmit tūkstošiem lauku saimniecību jūtami samazinās naudas ienākumus un tātad arī konkurētspēju ar citu valstu saimniekiem.
Valsts naudas īpatsvars tiešmaksājumos patlaban ir aptuveni 31%, bet kopējā saimnieku nesaņemtā naudas summa – vismaz 20 miljonus latu liela. Savukārt papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) saņem aptuveni 60% no visiem tiešmaksājumu saņēmējiem.
Līdz nākamā gada sākumam ir atlikuši deviņi mēneši. Politiķi un ierēdņi daudz stāsta par savu veikumu godīgu tiešmaksājumu piešķiršanā no 2014. gada, tomēr par PVTM nemaksāšanu dzirdams daudz mazāk. Kā varēja izveidoties situācija, ka Latvijas saimniekiem 2012. gadā atbalsts, iespējams, būs par trešdaļu mazāks nekā pirms gada?
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe teic, ka lauksaimnieki uzreiz pēc iestāšanās ES tika informēti, ka papildu valsts tiešos maksājumus maksās vien līdz 2012. gadam (ieskaitot).
“Aktīvas diskusijas sākām jau 2007. gadā. Tā kā KLP “Veselības pārbaudes” laikā tika panākta vienošanās, ka tiešo maksājumu sistēmu pārskatīs pēc 2013. gada, tad ZM eksperti 2008. gada beigās turpināja aktīvu darbību, lai risinātu iespējamo 2013. gada straujo ienākuma atbalsta kritumu. Mēs piedāvājām pāriet no vienotā platības maksājuma shēmas uz vienoto maksājuma shēmu, kas nodrošinātu, ka ražojošiem lauksaimniekiem strauji nekristos ienākuma atbalsts, tomēr šī iecere pēc nepilnu divu gadu diskusijām ar lauksaimnieku organizācijām netika atbalstīta. Šā iemesla dēļ vēl aizvien turpinām darbu, tostarp mūsu ministri vairākas reizes šo jautājumu pārrunāja ar lauksaimniecības komisāru Dačanu Čološu. ZM speciālisti un vadības pārstāvji sadarbojas arī ar citu jauno dalībvalstu speciālistiem, kurās arī nevarēs izmaksāt PVTM, un turpina sarunas ar Eiropas Komisiju par šo jautājumu,” tā R. Lerhe.
Pēc saņemtajām atbildēm uz “Latvijas Avīzes” uzdotajiem jautājumiem, jāsecina, ka “‘vilciens”, iespējams, nav aizgājis.
Aivars Lapiņš, ZM valsts sekretāra vietnieks, atklāj, ka Eiropas Komisija, vienīgā ES institūcija ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām, uzskata – šis jautājums ir jārisina citā laikā un citā veidā. Latvijas iniciatīva tiekot bremzēta. Paskaidrosim, ka šajā gadījumā varētu būt jāmaina Latvijas iestāšanās līgums ES, kas vēlāk būtu jāratificē visu 27 valstu parlamentiem.
“Tiek piedāvāta mistiska paļaušanās uz nākotni. Proti, pārcelt šo valsts līdzmaksājumu uz 2014. gadu vai kaut kad vēlāk. Es uzskatu – tas nav nopietns risinājums. Nav mazsvarīgi, ka patlaban politiskais fons šim jautājumam ir labvēlīgs Eiropā un Latvijā, tomēr EK nepiekrīt,” skaidro A. Lapiņš.
Viņš arī atklāj, ka ZM strādā arī pie plāna “B” – esot daudz iespēju nodrošināt, lai nozare šo naudu saņemtu. “Domās un plānos paredzam, ka šos aptuveni 20 miljonus latu nākamajā gadā varēsim maksāt lauksaimniekiem,” tā A. Lapiņš.
Vairākās tikšanās reizēs ar lauksaimniekiem un vēlētājiem pārliecību par veiksmīgu sarunu rezultātu pauda arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Kā situāciju vērtē Briselē? Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone teic, ka EK ir atzinusi šo problēmu, tomēr nevēlas radīt precedentu, kad tiek mainīts kāds valsts iestāšanās līgums ES, kuru ir ratificējušas visas valstis. “‘Patlaban visi apzinās, ka risinājuma neatrašana ļoti pasliktinās Latvijas zemnieku konkurētspēju un netiek runāts par pievienošanās līguma maiņu, bet gan par cita risinājuma atrašanu,” tā I. Juhansone. Vēstniece uzskata – patlaban risks, ka Latvija 2013. gadā ar sava budžeta naudu nevarēs palīdzēt lauksaimniekiem, neesot liels. Ja tas kļūšot lielāks, tad darbs ar šā samezglojuma risināšanu notikšot aktīvāk.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete teic, ka viņa ar šo Latvijas problēmu iepazīstinājusi savas, Eiropas Tautas partijas grupas, pārstāvjus, kas solīja atbalstīt Latvijai svarīgos regulas labojumus.
“Šīs regulas galvenais ziņotājs ir no Sociālistu grupas un viņš sākotnēji uzskatīja, ka tas nebūtu pareizi pieļaut, ka dalībvalstis drīkst turpināt papildu līdzfinansējumu Latvijas un citu jauno dalībvalstu lauksaimnieku tiešmaksājumiem. Tomēr manas politiskās grupas deputāti, kā arī daļa no liberāļiem atbalsta Latvijas nostāju un ir kopā ar mani parakstījuši šos regulas labojumus,” tā S. Kalniete.
“Ļoti svarīgi, lai šajās sarunās EP un padomes pārstāvji nepiekāptos komisijas spiedienam, jo lēmumi būs jāpieņem starp šo trīs institūciju pārstāvjiem,” viņa uzsver. S. Kalniete EK piesardzīgo attieksmi skaidro ar tās argumentu, ka šāds valsts līdzfinansējums kropļo konkurenci. “Šis arguments neiztur kritiku, jo tieši šā brīža tiešmaksājumu sistēma konkurenci kropļo visvairāk tāpēc, ka tā nav balstīta uz objektīviem kritērijiem. Valsts līdzfinansējums ir salīdzinoši neliels un tā mērķis ir kaut nedaudz esošo nevienlīdzību starp dalībvalstu lauksaimniekiem mazināt. Turklāt arī dažu desmitu eiro piemaksa pie tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem ir ļoti svarīga,” tā S. Kalniete.
Nākamie soļi 5. maijā EP Lauksaimniecības komitejā būs balsojums par šo regulu un esot labas izredzes, ka Latvijas nostāju atbalstīs. Pēc šā balsojuma sāksies sarunas starp EP, EK un Eiropas Padomi. Tā kā regula attiecas uz 2013. gadu, tā jāapstiprina līdz rudenim, bet sarunu sarežģītības dēļ precīzu laiku ir grūti paredzēt. |
