Kā acis reaģē uz ūdens trūkumu organismā 0
Aktīvi nodarbojoties ar sportu, mēs pastiprināti svīstam un strauji zaudējam ūdeni. Vienu stundu aktīvi sportojot, mums nepieciešams uzņemt apmēram 1 litru ūdens. Tas ir vēl papildus 1.5 – 2.0 litriem ūdens, kas nepieciešams mums ikdienā. Arī alkohola lietošana, pat nelielos daudzumos, samazina ūdens daudzumu organismā. Slāpes, sausa mute, sausuma sajūta acīs (Sausās acs slimība), tumšāks urīns – ir signāli, ka organismam trūkst ūdens rezerves.
Ūdens ir visizplatītākā viela uz zemes, kas klāj lielāko tās daļu. Tas ir ļoti nepieciešams visu dzīvo organismu, tai skaitā arī cilvēka dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai. Vai esam aizdomājušies, kā organisms spēj nodrošināt normālu funkcionēšanu ūdens trūkuma gadījumā?
Mūsu organisms ir unikāls, jo tas spēj aizsargāt dzīvībai svarīgos orgānus no īslaicīga ūdens trūkuma un hipertoniskās vides ietekmes. Šo īpašo aizsargmehānismu sauc par osmoprotekciju. Tas ir dabisks un labi attīstīts aizsargmehānisms visiem zīdītājiem, tai skaitā arī cilvēkam. Osmoprotekciju veic osmoprotektori. Tās ir organiskas izcelsmes molekulas, kuras neiesaistās aktīvā šūnas darbībā. To klātbūtne šūnā piesaista vairāk ūdeni un notur ūdeni šūnas iekšienē. Šūna paliek neizmainīta pat hipertoniskos ārējās vides apstākļos.
Cilvēka ķermenis pats spēj izstrādāt osmoprotektorus. Vairums no tiem koncentrējas dzīvībai svarīgos orgānos: sirdī, plaušās, nierēs, aknās un smadzenēs. Arī asaru plēvītē dabiski atrodas osmoprotektori (L-karnitins un eritritols), tomēr to daudzums nav pietiekams, lai pilnvērtīgi aizsargātu acs virsmu no apkārtējās vides un mūsu dzīvesveida ietekmes. Ilgstoši strādājot ar datoru, veicot darbu, kas prasa papildus koncentrēšanos (lasot, vadot automobili u.t.t), mēs retāk mirkšķinām acis un ūdens sāk iztvaikot no acs virsmas. Asaru plēvīte kļūst pārāk sāļa, un ūdens tiek ‘’izvilkts’’ no šūnām, šūnas sāk stresot, nespēj vairs normāli funkcionēt un sākas iekaisums. Kā iekaisuma rezultātu mēs sākam izjust acu sausumu, dedzināšanu, svešķermeņa sajūtu acīs un citas nepatīkamās Sausās acs slimības (SAS) pazīmes. Kopš 2013. gada beigām, Sausās acs sindroms tiek dēvēts par Sausās acs Slimību, jo tā pamatā ir hipertoniskas vides radīts iekaisuma process.
Medicīnā iekaisuma procesu neārstē ar ūdeni. Tā kā Sausās acs slimība ir iekaisuma process, tad tikai mitrinot acs virsmu, tiks panākta simptomātiska iedarbība. Būtu loģiski aizsargāt acs virsmu dabiski, kā to dara organisms, aizsargājot dzīvībai svarīgos orgānus.
Tāpēc 2013. gada oktobrī publicētajā Eiropas vadošo acu speciālistu pētījumā (Role of Hyperosmolarity in the Pathogenesis and Managment of Dry Eye disease) kā pirmās izvēles preparāti tiek ieteikti pilieni, kuri satur osmoprotektorus. Ja ar osmoprotekciju nepietiek, tad var papildus pievienot mitrinošos pilienus.
Ilgstošu sūdzību gadījumā pacientam jāgriežas pie acu ārsta.
