“K2 Ventum”: Ministru kabineta lēmums grauj tiesisko paļāvību un spiež investoru pāriet no projekta attīstīšanas uz tiesvedību 0
Uzņēmums pauž lielu neizpratni par juridiski nepamatoto atteikumu, būtiskām procesa neatbilstībām un valsts institūciju un ekspertu profesionālo secinājumu politisku apšaubīšanu.
SIA “K2 Ventum” pauž šoku par Ministru kabineta lēmumu neatbalstīt vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” paredzētās darbības akceptu. Uzņēmuma ieskatā pieņemtais lēmums nav pienācīgi juridiski pamatots, neatbilst administratīvā procesa pamatprincipiem un ir klaji pretējs Latvijas ilgtermiņa tiesiskajām, ekonomiskajām un enerģētiskajām interesēm.
Lēmums pieņemts pēc vairāk nekā trīs gadus ilga ietekmes uz vidi novērtējuma, piecām sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm un Enerģētikas un vides aģentūras pozitīva atzinuma. Turklāt atteikuma projektu nebija saskaņojusi ne Ekonomikas ministrija, ne Tieslietu ministrija, kas savos atzinumos norādīja uz būtiskiem juridiskiem un procesuāliem trūkumiem.
Turklāt uzņēmums iesniedza sākotnējo iesniegumu Klimata enerģētikas ministrija jau 2025.gada 31.oktobrī par paredzētās darbības akceptu. Likuma noteiktajā kārtībā jautājums bija jāizskata 30 dienas, kas izskanēja arī no Tieslietu ministra puses. Bet process ir vilcināts, un nav dota neviena skaidra atbilde kāpēc, jo īpaši laika posmā starp 28.aprīļa Ministru kabineta sēdi un šodienas Ministru kabineta sēdi.
Lēmuma projekts būtiski mainīts MK sēdes dienas rītā
TAP portālā projekta jaunā saskaņošana tika sākta 18. augustā, par atzinumu sniegšanas termiņu nosakot 25. augustu. Neraugoties uz to, jautājums tika skatīts Ministru kabinetā jau 25. augusta pusdienlaikā — tajā pašā dienā, kuru pati Klimata un enerģētikas ministrija bija noteikusi par saskaņošanas termiņu.
Turklāt 25. augusta rītā TAP portālā tika publicēta būtiski papildināta rīkojuma projekta redakcija. “K2 Ventum” juridisko pārstāvju veiktā dokumentu salīdzināšana liecina, ka tā pēc satura un juridiskā pamatojuma ievērojami atšķiras no 18. augustā sākotnēji publicētā projekta.
Uzņēmumam netika dots saprātīgs laiks iepazīties ar būtiski mainīto dokumentu, sagatavot argumentētu viedokli un to izklāstīt Ministru kabinetam. Dokumenta grozīšana lēmuma pieņemšanas dienā, jautājuma skatīšana pirms saskaņošanas termiņa dienas noslēguma un administratīvā akta adresāta pārstāvju neielaišana sēdē rada nopietnas šaubas par procesa taisnīgumu un lēmuma tiesiskumu.
“K2 Ventum” pārstāvji netika ielaisti Ministru kabineta sēdē
SIA “K2 Ventum” valdes loceklis un uzņēmuma juridiskie pārstāvji 25. augustā ieradās Ministru kabinetā, lai piedalītos uzņēmumam adresētā administratīvā akta izskatīšanā, taču Ministru kabineta ēkā un sēdē netika ielaisti.
Uzņēmuma juridisko pārstāvju vērtējumā šāda rīcība nav savienojama ar administratīvā procesa dalībnieka tiesībām tikt uzklausītam, procesuālās vienlīdzības un labas pārvaldības principu. “K2 Ventum” netika nodrošināta iespēja klātienē sniegt paskaidrojumus par jaunākajā rīkojuma projekta redakcijā ietvertajiem argumentiem, lai gan lēmums tieši un būtiski skar uzņēmuma tiesības un tiesiskās intereses.
Politiski tiek apšaubīts pozitīvs IVN un valsts institūciju profesionālais darbs
“K2 Ventum” ietekmes uz vidi novērtējums tika sākts 2022. gada martā un noslēgts 2025. gada 30. septembrī. Procesā notika piecas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, tika veikti nepieciešamie pētījumi un iesaistīti neatkarīgi eksperti, pašvaldības, iedzīvotāji, valsts iestādes un citas ieinteresētās personas.
Projekta attīstīšanas laikā tika saņemti izvērtējumi, atzinumi un saskaņojumi no 14 valsts institūcijām, kapitālsabiedrībām, tai skaitā abām pašvaldībām gan no Kuldīgas, gan Dienvidkurzemes novada. Enerģētikas un vides aģentūra secināja, ka paredzētā darbība ir īstenojama, ievērojot atzinumā noteiktos vides aizsardzības, drošības un monitoringa nosacījumus.
Aģentūra atsevišķi izvērtēja arī sabiedrības līdzdalības tiesību ievērošanu un konstatēja, ka sabiedrībai bija nodrošināta iespēja piedalīties un tikt uzklausītai un ka konstatētie organizatoriskie trūkumi neprasa IVN apspriešanas atkārtošanu. Arī pašā KEM sagatavotajā atteikuma projektā atzīts, ka līdzšinējā sabiedrības līdzdalība nav bijusi prettiesiska vai nepietiekama un ka vēlāk iesniegtie apgalvojumi nav konstatēti kā pierādīti IVN pārkāpumi.
Neakceptējot projektu, politiski tiek apšaubīts ne tikai aģentūras pozitīvais atzinums, bet arī neatkarīgo ekspertu un daudzu valsts institūciju profesionālais darbs. Tas apdraud visas Latvijas IVN sistēmas uzticamību.
KEM radījusi maldinošu priekšstatu par nenotikušo apspriešanu
“K2 Ventum” ieskatā KEM politiskās vadības Ministru kabinetam sniegtais situācijas raksturojums par atkārtotās sabiedriskās apspriešanas nenotikšanu ir bijis maldinošs.
Ministru kabinets 28. aprīlī uzdeva KEM aicināt attiecīgās pašvaldības un “K2 Ventum” organizēt atkārtotu apspriešanu. Taču KEM tikai 24. jūlijā vērsās pie pašvaldībām, piedāvājot tām organizēt kopīgu apspriešanu.
Dienvidkurzemes novada pašvaldība nepiekrita KEM piedāvātajam pašvaldību organizētās apspriešanas modelim un norādīja uz citu procesa organizēšanas kārtību. Tādēļ pašvaldības nepiekrišanu KEM izvēlētajam modelim un pašas ministrijas novēloto rīcību nevar izmantot kā argumentu pret “K2 Ventum”.
Uzņēmums nevar būt atbildīgs par tādas apspriešanas nenotikšanu, kuras nepieciešamību kompetentā vides iestāde nebija konstatējusi un kuras organizēšanas tiesisko kārtību nespēja savlaicīgi atrisināt pati valsts pārvalde.
Juridiskas šaubas nevar aizstāt likuma piemērošanu
Atteikuma projekts lielā mērā balstīts uz atšķirīgiem viedokļiem par Aizsargjoslu likuma interpretāciju. Taču valsts institūciju pienākums ir interpretēt un piemērot likumu, nevis izmantot privātu juridisko atzinumu pretrunas kā pamatu negatīvam administratīvajam aktam.
KEM pasūtītajā neatkarīgajā juridiskajā atzinumā secināts, ka Aizsargjoslu likuma 36. pants pats par sevi neparedz vispārēju aizliegumu vēja elektrostaciju un to infrastruktūras būvniecībai piekrastes piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka piekrīt šim secinājumam un tas atbilst ministrijas iepriekš paustajai tiesību normu interpretācijai.
Administratīvās apgabaltiesas 2018. gada spriedums tā dēvētajā “Rapsoil” lietā, kurā tika vērtēta vēja elektrostaciju iecere piekrastes teritorijā un atstāts spēkā pašvaldības izdotais akcepts, apliecina nepieciešamību individuāli vērtēt konkrēto projektu, tā atrašanās vietu un piemērojamos nosacījumus, un nevar apstiprināt KEM pieeju, ka atrašanās piekrastes aizsargjoslā automātiski nozīmē visa projekta aizliegumu. “Valsts nevar vairākus gadus noteikt investoram procedūru, piešķirt projektam prioritāru statusu, saņemt pozitīvu kompetentās iestādes atzinumu un pēc tam politiski mainīt spēles noteikumus. Šodien mums tika liegta iespēja piedalīties Ministru kabineta sēdē klātienē, kurā tika lemts par mūsu uzņēmumam adresētu administratīvo aktu, bet sēdes rītā tika publicēts būtiski mainīts atteikuma projekts. Pēdējo dienu notikumi liek uzdot ļoti nopietnus jautājumus par KEM vadības valstisko nostāju, tiesiskuma izpratni un spēju nodrošināt godīgu un demokrātisku administratīvo procesu,” norāda SIA “K2 Ventum” valdes loceklis Agris Kalniņš.
No investīciju projekta uz tiesvedību
Ministru kabineta lēmuma dēļ “K2 Ventum” ir spiests no projekta attīstīšanas pāriet uz savu tiesību aizsardzību tiesā. Arī Ministru kabinetam iesniegtajos materiālos ir atzīts tiesvedības un valsts budžeta zaudējumu risks, savukārt uzņēmuma provizoriskā iespējamā prasījuma aplēse sasniedz līdz 120 miljoniem eiro.
Lēmums rada bīstamu precedentu visai Latvijas investīciju videi. Ja pēc pozitīva IVN atzinuma un valsts noteikto procedūru izpildes projektu var noraidīt politisku šaubu dēļ, investors vairs nevar paļauties: uz valsts institūciju atzinumiem un administratīvā procesa rezultātiem; uz prioritāra investīciju projekta statusu; uz valsts noteiktajiem procesuālajiem termiņiem; uz tiesībām tikt pienācīgi un savlaicīgi uzklausītam; uz tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principu ievērošanu.
Neiegūst ne sabiedrība, ne pašvaldība, ne valsts
“K2 Ventum” paredz vairāku simtu miljonu eiro privātās investīcijas un vēja elektrostaciju parku ar jaudu līdz 322 MW. Atbilstoši projekta sociālekonomiskajiem aprēķiniem kopējais maksājums Dienvidkurzemes novadam varētu sasniegt aptuveni 805 000 eiro gadā.
Projekta apturēšana nozīmē arī potenciālu darbavietu, vietējo uzņēmumu pasūtījumu, kopienas maksājumu un jaunu Latvijas elektroenerģijas ražošanas jaudu zaudēšanu. Vienlaikus valstij rodas ilgstošas tiesvedības, starptautiska investīciju strīda un ievērojamu zaudējumu atlīdzināšanas risks.
No šāda lēmuma neiegūst ne sabiedrība, ne pašvaldība, ne Latvijas ekonomika. “K2 Ventum” ieskatā tas nav valstisks lēmums — tas ir lēmums, kas ir klaji pretējs Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajām, enerģētiskajām un tiesiskajām interesēm.
