Vai “skaļu paziņojumu” un “ambīciju” mārketings? “K-Senukai” izrāviens var izrādīties īslaicīgs 0
“Kesko Senukai Latvia” izrāviens būvniecības mazumtirdzniecības sektorā var izrādīties īslaicīgs, liecina tirgus dalībnieku aptauja un tikko pieteiktais Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmums par uzņēmuma negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar patērētāju maldināšanu.
Pēc lēcienveida apgrozījuma pieauguma – par 65% 2018. gadā pret iepriekšējo – AS “Kesko Senukai Latvia” vadība izplatījusi ambiciozu paziņojumu par plāniem tuvāko gadu laikā kļūt par līderiem tā sauktajā “do it yourself” jeb “dari pats” veikalu segmentā Latvijā, kas pēc būtības ir būvmateriālu, kā arī būvniecības piederumu un instrumentu mazumtirdzniecība.
Ambīcijas tiešām ir augstas, pat respektējot straujo izaugsmi, jo absolūtos skaitļos “Kesko Senukai Latvia” 2018. gada apgrozījums ir 2,6 reizes mazāks par tirgus līdera SIA “Depo DIY” apgrozījumu.
“Depo” – tālu priekšā visiem
Arī citi tirgus dalībnieki “Kesko Senukai Latvia” paziņojumu vērtē skeptiski. “”Kesko Senukai” ir spēcīgs, liels uzņēmums, tomēr ambīcijas ir viena lieta, bet īstenošana – pavisam kas cits,” saka SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” tirdzniecības direktors un valdes loceklis Deniss Petrovs.
“Līdz tirgus līdera apjomiem viņiem vēl ir ļoti tālu. Es nespēju iztēloties, uz kāda pamata viņi varētu tik ļoti augt, lai būtiski pietuvotos apgrozījumam, kāds pašlaik ir “Depo”.”
Līdzīgās domās ir arī AS “Diāna” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis, kura vadītais 16 veikalu tīkls “Mājai un dārzam” darbojas tiešā “K Senukai” tuvumā trīs dažādās Latvijas pilsētās.
“Mūsu dienvidu kaimiņiem ir raksturīgi ambiciozi paziņojumi. Domāju, ka tās ambīcijas, ar kādām Latvijas tirgū savulaik ienāca lietuviešu “Maxima”, arī vēl nav piepildījušās. Tas ir tāds mārketings: skaļi paziņojumi vēl pirms tam, kad kaut kas ir droši zināms. Taču nereti tas nostrādā.”
Vērtējot pašreizējo savstarpējo konkurenci, E. Bergmanis piebilst: “”K Senukai” tiešs tuvums mūsu veikalus īpaši nenomoka. Kopš “K Senukai” pārņēma “K-Rauta” veikalus, konkurence gan ir labāk jūtama, jo viņi darbojas aktīvāk. Taču tik aizmigušus konkurentus, kādi bija “K-Rauta”, varēja tikai vēlēties…”
AS “Kesko Senukai Latvia”, kas 2016. gada aprīlī pārņēma astoņu “K-Rauta” Latvijas veikalu vadību, pārdēvējot tos par “K Senukai”, pirmo darbības gadu Latvijas tirgū noslēdza ar 6% apgrozījuma kritumu, taču jau 2017. gadā uzrādīja 14% apgrozījuma pieaugumu.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pērn uzņēmums strādājis arī ar 1,47 miljonu eiro peļņu.
Audzis viss tirgus
Kopējā apgrozījuma pieaugumu pēdējo trīs gadu laikā piedzīvojis gan absolūtais būvmateriālu mazumtirdzniecības tirgus līderis SIA “Depo DIY”, gan arī līdz šim otrs lielākais būvmateriālu mazumtirgotājs SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””.
“Depo DIY” apgrozījums 2018. gadā audzis par 7%, 2017. gadā tā pieaugums bijis 8%, bet vēl pirms gada 10%. Savukārt “Tirdzniecības nams “Kurši”” 2018. gadā uzrādījis 14% apgrozījuma pieaugumu, 2017. gadā – par 13%, bet 2016. gadā – par 2%.
Tieši “Kurši” ar 20 veikaliem dažādās Latvijas pilsētās joprojām ir līderis Latvijas tirgū veikalu skaita ziņā.
“Mūsu priekšrocība konkurences cīņā ir arī kompetents personāls. Ilgus gadus esam specializējušies tieši būvmateriālu tirdzniecībā, tādēļ mums vienmēr ir bijis svarīgi, lai personālam būtu padziļinātas zināšanas par dažādo preču un materiālu īpašībām, to lietojumu,” stāsta Deniss Petrovs.
Veikalu tīkla “Mājai un dārzam” īpašnieks Edvīns Bergmanis uzskata, ka nekādu priekšrocību konkurences cīņā Latvijā nav nevienam tirgus dalībniekam.
“Mēs visi iepērkam preces no Latvijas ražotājiem, kā arī importējam tās no Eiropas un trešajām valstīm. Līdz ar to visos veikalu tīklos piedāvātās preces ir ļoti līdzīgas vai pat vienādas. Varbūt kāds kādā brīdī konkurē ar cenu vai sortimenta plašumu, un “Depo” sortiments šobrīd ir visplašākais. Iespējams, ko īpašu var piedāvāt tirgotāji, kas ir orientēti vairāk uz celtniekiem, kādi ir “Kurši” vai “Rīgas Būvserviss”, taču tie, kas ir plaša profila tirgotāji, kā “Mājai un dārzam” vai “K Senukai”, tomēr īpaši neatšķiras.”
Lietuvieši sola piedāvāt franšīzi
Jautāts, kā tieši iecerēts panākt izaugsmi, kas palīdzētu izkonkurēt tirgus līderi, “Kesko Senukai Latvia” ģenerāldirektora vietnieks Mariuss Šukausks stāsta: “”K Senukai” ir liels izaugsmes potenciāls, jo esam starptautisks uzņēmums, kas darbojas visā Baltijā un arī Baltkrievijā.”
“Līdz ar to uzņēmumam ir plašs piegādātāju tīkls un iespēja iegūt labas iepirkumu cenas. Tāpat mūsu plānos ir atvērt jaunus veikalus. Mūsu mērķis ir būt pārstāvētiem katrā apdzīvotā vietā, kur mājo vismaz 10 000 cilvēku. Lai to īstenotu, esam iecerējuši piedāvāt arī franšīzi, kā tas jau tagad tiek darīts Lietuvas tirgū.”
M. Šukausks arī skaidro, ka pašlaik tiek attīstīts pakalpojumu serviss, kur klientam būtu iespēja vienuviet saņemt pilnu pakalpojumu spektru no konsultācijas, tāmes un vizualizācijas līdz gatavam remontam un teritorijas labiekārtošanai. Savukārt lojalitātes atlaižu akcijas nākotnē iecerēts organizēt atbilstoši katra klienta vēlmēm: piedāvājot atlaides tai preču grupai, ko klients pats uz noteiktu laika posmu izvēlētos kā sev prioritāru.
“K Senukai” sods par viltus atlaidēm
Tikmēr Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) aizvien pieaugošā dinamikā krājas sūdzības par “Kesko Senukai Latvia” īstenoto cenu un atlaižu politiku.
“Pēkšņi daudzām precēm cenas cēlušās dienu pirms akcijas, tādējādi prece ar atlaidi maksā tikpat, cik maksāja pirms akcijas,” tā ziņo kāds “K Senukai” klients PTAC, un citi viņu papildina ar savām pretenzijām: “Kopš šī gada oktobra sekoju līdzi “K Senukai” veikala cenām un precēm, kas man vēl jāiegādājas. (..) Manos pierakstos ir apmēram 25 dažādas preces, kas mani interesē, un visām precēm cenas, no kurām ir atlaides, ir nereālas.”
Vai arī: “Biju pamatīgā šokā, ka šādā veidā cilvēki tiek pievilināti ar lielām atlaidēm, bet faktiski viņi nesaņem nekādu atlaidi vai varbūt pāris eiro.”
Uz jautājumiem, kā PTAC secinājumi par patērētāju maldināšanu sasaucas ar pircēju lojalitātes veicināšanu un “Kesko Senukai Latvia” plāniem kļūt par tirgus līderi Latvijā, uzņēmuma pārstāvji atteicās atbildēt.
Kopumā 2018. gada laikā PTAC sniedzis 86 konsultācijas par “K Senukai” iespējamajiem patērētāju tiesību pārkāpumiem un saņēmis astoņus iesniegumus ar pretenzijām par veikala darbības politiku, savukārt šogad mēneša vidējais iesniegto sūdzību skaits ir pat nedaudz lielāks, kamēr iesniegumi saņemti jau par 14 gadījumiem.
Šī gada 16. augustā PTAC paziņoja savu lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru “Kesko Senukai Latvia” tiek uzdots nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, papildus piemērojot 20 000 EUR naudas sodu.
PTAC interneta vietnē pieejamais 25 lappuses garais lēmuma Nr. 9-pk izraksts liecina, ka PTAC lietu sācis jau pērn oktobrī, pēc tam kad “Kesko Senukai Latvia” jau vairākkārtīgi bijusi informēta par prasībām cenu norādīšanā.
Lietas ietvaros PTAC vairākkārt vērsies pie “Kesko Senukai Latvia” pēc skaidrojumiem, kurus uzņēmums sniedzis nepilnīgi, pretrunīgi, nepatiesi, bet daudzos gadījumos nav sniedzis vispār.
Spriežot pēc dažām atbildēm, kuras PTAC no “Kesko Senukai Latvia” tomēr izdevies saņemt, uzņēmums lielu daļu problēmu saista ar “globalizētu procesu kopumu” un nepieciešamību pilnveidot IT risinājumus.
Lai vai kāds būtu īstais iemesls, vairāk nekā gadu ilgajā periodā ar uzlabojumiem “Kesko Senukai Latvia” nav veicies, jo PTAC turpina saņemt sūdzības un iesniegumus par veikalu tīkla atlaižu un cenu politiku, turklāt – pieaugošā skaitā.
Liela nozīme vairumtirdzniecībai
Raksturojot būvniecības mazumtirdzniecības sektoru kopumā, var teikt, ka neviens no tirgus dalībniekiem nav koncentrējies tikai un vienīgi uz būvmateriālu mazumtirdzniecību.
Daļu mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma veido arī ieņēmumi no vairumtirdzniecības darījumiem – lielākoties sadarbības ar celtniecības uzņēmumiem.
Pēc neoficiālām ziņām, piemēram, ievērojamu daļu “Depo DIY” apgrozījuma veido ieņēmumi no vairumtirdzniecības darījumiem par būvmateriālu piegādi “Depo” veikalu tīkla izveidei Lietuvā.
Savukārt “Kesko Senukai Latvia”, kā stāsta zinātāji, praktizējot tirgus situācijai nesamērīgi augstu kredītreitingu piemērošanu sadarbības partneriem būvniekiem, kas ir augstākā mērā riskanti un jau tagad rezultējoties pastiprinātā cīņā ar parādniekiem.
Tāpat paralēli būvmateriālu mazumtirdzniecībai veikalos visbiežāk tiek attīstītas arī citu preču kategorijas. Piemēram, “Depo” piedāvājumā ir rodamas ne tikai dārza preces un sadzīves priekšmeti, bet pat dzīvi putni, zivis, kā arī krietni plašs pārtikas sortiments.
Savukārt “K Senukai” atšķirībā no sava priekšgājēja “K-Rautas” tiecies paplašināt interjera, dārza un sporta preču sortimentu.
“Mūsu mērķis bija padarīt būvmateriālu veikalu par interesantu iepirkšanās vietu arī sievietēm un bērniem,” skaidro Mariuss Šukausks. “Paralēli tam tomēr galveno akcentu saglabājam iepriekšējo – tie ir elektroinstrumenti.”
Jaunus veikalus atver visā Latvijā
Pēdējos gadus būvmateriālu mazumtirgotāji vērtē kā stabilas izaugsmes periodu, un katram no viņiem ir ar ko lepoties.
Tirdzniecības nams “Kurši” 2016. gadā atvēris veikalu Salaspilī, 2017. gadā – veikalu Rīgā, Krasta ielā, bet šogad durvis vēris lielākais no “Kuršu” veikaliem – “A7” Ķekavā.
Papildus tam pirms dažiem mēnešiem darbu sācis arī “Kuršu” internetveikals.
“Lielāko daļu mūsu uzņēmuma 2018. gada apgrozījuma veido ieņēmumi no būvmateriālu pārdošanas: aptuveni vienāds īpatsvars ir mazumtirdzniecībai un B2B sektoram,” skaidro Deniss Petrovs.
“Pirms aptuveni diviem gadiem esam sākuši dažādot mazumtirdzniecības sortimentu ar citām preču kategorijām, piemēram, piedāvāt dārza mēbeles un preces tūrismam – arī šajā sektorā vērojama izaugsme.”
“Kesko Senukai Latvia” pirmo rekonstruēto veikalu, kurā iepriekš saimniekojusi “K-Rauta”, atvērusi 2016. gada rudenī, turpinājumā rekonstruēti arī pārējie septiņi “K-Rautas” veikali.
Paralēli tam 2017. gadā “Kesko Senukai Latvia” no jauna atvērusi veikalu Daugavpilī, bet šī gada sākumā – arī veikalu Cēsīs.
Šogad “Kesko Senukai Latvia” atklājusi savu Latvijā līdz šim lielāko veikalu – “Procenter” Rīgā, Maskavas ielā, kas darbojas gan kā celtniecības materiālu vairumtirdzniecības, gan loģistikas centrs būvfirmām un “K Senukai” veikaliem citur Latvijā.
“Šogad pieaugums “Kesko Senukai Latvia” celtniecības materiālu tirdzniecības sektorā pret pagājušā gada attiecīgo periodu ir jau 300%,” saka M. Šukausks. Arī savu 11. veikalu “Kesko Senukai Latvia” plāno atvērt šogad – tas būšot vairāk orientēts uz elektroniku un atradīsies Rīgā rekonstruētajā tirdzniecības centrā “Ozols”.
Arī veikalu tīkls “Mājai un dārzam” pēdējos gados audzējis apgrozījumu – 2017. gadā tas bijis 21 miljons eiro, bet 2018. gadā 26 miljoni eiro. 2018. gadā jauni “Mājai un dārzam” veikali atvērti Dobelē, Kuldīgā un Cēsīs, bet par šī gada veiksmīgāko projektu uzņēmuma vadītājs Edvīns Bergmanis nosauc veikala atvēršanu Ogrē.
“Depo” izvēršas kaimiņvalstīs
Savukārt tirgus līderis “Depo” pēdējos trīs gadus lielāko akcentu licis uz darbības izvēršanu kaimiņvalstī Lietuvā, kur darbojas būvmateriālu tirgotāja meitasuzņēmums “Depo DIY LT”.
2016. gada nogalē tika atvērts “Depo” Klaipēdā, 2017. gadā – Panevēžā, bet 2018. gadā – lielākais “Depo” veikals Baltijas valstīs Viļņā. Šogad 21. jūnijā durvis vēra “Depo” otrā lielākajā Lietuvas pilsētā – Kauņā.
Šogad “Depo” ir sācis raudzīties arī Igaunijas virzienā: jau sākta “Depo” veikala būvniecība Tallinā, ko iecerēts pabeigt līdz nākamā gada vidum. Aktivitātes kaimiņu tirgos tomēr nenozīmē, ka “Depo” būtu pārstājusi interesēt ekspansija Latvijā.
Papildus deviņiem pašreizējiem veikaliem, no kuriem četri darbojas Rīgā, bet pieci citās Latvijas pilsētās, 2018. gadā “Depo” bija iecerējis veikala būvniecību Jelgavā.
Šiem plāniem gan svītru pārvilkuši vietējie aktīvisti, kas tiesā panāca būvatļaujas anulēšanu. Vietējo sašutumu bija raisījusi veikala būvniecībai izvēlētā vieta – Lielupes krastā, protestētāju izpratnē – pārlieku tuvu Jelgavas pilij.
2017. gada nogalē par “Depo” plāniem būvēt lielveikalu Rīgā, Kurzemes prospektā, bijušās “Radiotehnikas” augstceltnes vietā stāstīja būvfirma “Velve”, savukārt šīs vasaras sākumā izskanēja informācija par jauna “Depo” celtniecību Rīgā, A. Deglava ielā.
Līdz ar to jāsecina, ka Latvijas tirgū pieredzējušie būvmateriālu mazumtirgotāji jūtas par savām pozīcijām pārliecināti, uz lauriem nesnauž un skaļus lozungus vērtē piesardzīgi.
Piesardzība nenāktu par ļaunu arī pircējiem, kurus nereti apžilbina fantastisku atlaižu procentu piedāvājumi: īsti lietpratēji joprojām mēra septiņas reizes!
