JV un ZZS atsakās no abiem saviem kandidātiem LB prezidenta amatam; meklēs koalīcijā kopsaucēju 0
“Jaunā vienotība” (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojusies atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam – līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un “Attīstības finanšu institūcijas Altum” (“Altum”) valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).
Kazāku amatam virzīja “Progresīvie” un “Jaunā vienotība” (JV), bet Bērziņu – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), “Apvienotā saraksta” (AS) un “Latvija pirmajā vietā” deputāti. Opozīcijas partija “Stabilitātei” bija pieteikusi arī trešo kandidātu – Pāvelu Kuzminu.
Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās “par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu” Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un “Progresīvie” izvirzītu jaunu kandidātu.
“Paldies kandidātiem, kas bija gatavi ieguldīt savas zināšanas, tās ir un būs svarīgas,” izteikusies Siliņa.
Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.
Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents “International Research and Exchanges Board” (IREX) Rīgas birojā.
Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā (“Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London”).
No 2005.gada Kazāks bija “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010.gada līdz 2018.gada augustam – “Swedbank” grupas galvenā ekonomista vietnieks, “Swedbank Latvija” galvenais ekonomists un “Swedbank” grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.
Kazāks kopš 2018.gada augusta ir Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019.gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu
Kazāks ir “Ekonomistu apvienības 2010” biedrs un “National Association for Business Economics” (ASV) biedrs.
Bērziņš ieguvis maģistra grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā Banku augstkolā, kā arī biznesa vadībā Šveices Biznesa skolā un tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē.
Bērziņš strādājis Cēsu pilsētas domē kā jurists, vēlāk kā Saeimas deputāta palīgs un Tautas partijas frakcijas konsultants juridiskajos jautājumos, kā arī 2005.gadā kandidējis Cēsu pilsētas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta.
Laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam Bērziņš bijis Ministru prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos, Aizsardzības ministra padomnieks likumdošanas jautājumos, Iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Tieslietu ministra padomnieks sadarbībai ar parlamentu.
No 2007. līdz 2009.gadam Bērziņš bija SIA “Latvijas garantiju aģentūra” valdes loceklis, no 2009. līdz 2011.gadam – SIA “Lattelecom” padomes loceklis. No 2011. līdz 2013.gadam Bērziņš bija Patentu valdes direktors.
Bērziņš 2010.gadā kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības “Par labu Latviju” saraksta. No 2013. līdz 2015.gadam Bērziņš bija Valsts Prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku likumdošanas un juridiskajos jautājumos.
No 2019. līdz 2023.gadam Bērziņš bija “The Three Initiative Investment Fund” padomes loceklis, bet no 2023.gada ir Pasaules Bankas iniciētās programmas Ukrainai “Partial Credit Guarantee Fund” neatkarīgais padomes loceklis.
No 2015.gada oktobra Bērziņš ir AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” valdes priekšsēdētājs, kā arī Banku augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs, bet no 2022.gada – Rīgas Stradiņa universitātes padomes priekšsēdētājs.
