Jūtu dziesminieks Heinrihs Kalvītis 1
Pazīstamo šlāgerdziedātāju Heinrihu Kalvīti iedvesmo pretmeti – romantiskais Karels Gots un smagais roks, tomēr tautā viņš iemīļots kā lirisku dziesmu izpildītājs. Turpat divdesmit gadus darbojoties šlāgermūzikas laukā, izdoti pieci albumi, bet pašlaik top jauna romantisku dziesmu programma.
Pašreizējā nodarbošanās?
Pirmajā vietā ir neliels biznesiņš, mūzika nāk līdzi visu laiku, kur dzīvoju ar visu dvēseli. Kopš 2007. gada sadarbojos ar Artūru Reiniku, dziedu viņa sarakstītās dziesmas. Pašlaik iedziedu dziesmas, tikpat kā gatava ir jauna dziesmu programma. Tās izdošanu gan nesteidzinu, šobrīd viss ļoti sadārdzinājies.
Dziedat, jo…?
Pirmkārt tādēļ, ka varu dziedāt. Otrkārt, tas ir ļoti, ļoti dvēseliski. Dziedāšana ir veids kā izteikt savas jūtas – manā dzīvē ir ļoti smags gads attiecību jomā.
Vārdiem zīmēts pašportets?
Esmu ļoti romantisks. Lai arī cilvēki mani vairāk pazīst kā lirisku dziesmu dziedātāju, mana dvēseles mūzika ir melodiskais hārdroks. Arī Artūrs Reiniks man sarakstījis vairākas dziesmas roka manierē, piemēram, dziesmu „Tev vienai”.
Kā novērtējat savu muzikanta karjeru līdz šim brīdim?
Par karjeru to īpaši neuzskatu, muzicēšana ir vairāk hobijs. Neesmu taču profesionāls dziedātājs. Šobrīd zinu, ko vēlos dziedāt, kāda ir mana muzikālā gaume. Tieši tādēļ sadarbojos ar Artūru Reiniku – mani ārkārtīgi saista viņa doma, pieeja, radot skaņdarbus, viņš ir ļoti kvalitatīvs komponists, profesionālis.
Kas ir jūsu skolotāji?
Tādu īsti nav. Jau agrā jaunība sajutu, ka varu dziedāt. Atklātībā dziedu kopš 1994. gada. Mans atklājējs ir Andris Zunde, kādreizējais „Lauku muzikantu” vadītājs. 1994. gadā, Limbažos pie ugunskura pavilku līdzi viņam vienu otru dziesmu, viņš pamudināja piedalīties „Mikrofona aptaujā”. Par mana pirmā albuma aranžējumiem jāpateicas Aināram Vildem.
Autoritāte Latvijas un pasaules mūzikā?
Neapšaubāmi – Raimonds Pauls, kā arī līdz šim nepārspētais Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres duets. Izbaudu, kā Viktors dzied ”Ērģeles naktī”, vai Nora Bumbiere – „Dūdievieņu”. Tādu balsu salikums negadīsies pat tuvākajos simts gados. Pasaulē – Selīna Diona, Rods Stjuarts, par padomju laika lakstīgalu dēvētais Karels Gots, visas „smagās” grupas – „Nazareth”, „Scorpions”, „Whitesnake”. Laba mūzika ir jebkura mūzika, ja tā ir profesionāli izpildīta.
Īsta šlāgera formula?
Esam pieraduši par šlāgeri saukt kaut kādu galda dziesmu, tomēr arī “Dzelzsgriezējs” ir šlāgeris, grāvējs – populārā dziesma. Jebkuras labas mūzikas pamatā, lai kādā žanrā tā nebūtu, ir trīs lietas – teksts, melodija un izpildītājs, kam var pievienot arī aranžējumu.
Man ļoti patīk tas, ko šobrīd dara Ineta Rudzīte, Viktors Zemgals un grupas „Tērvete, „Lauku muzikanti”.
Atpazīstama personība, kuru gribētu sastapt? Ko viņam / viņai pajautātu?
Labprāt aprunātos ar Raimondu Paulu. Viņš ir radījis melodijas, kas mums, latviešu tautai, ir tuvas sirdij. Tiesa, esam viens otram roku jau paspieduši, kad 1995. gadā, „Mikrofona aptaujā” kopā ar Viktoru Lapčenoku dziedājām Mūzikas Gada balvā Es palūgtu, lai Maestro uzraksta man jaunu dziesmu.
Ko iesāktu, ja pasaulē nebūtu mūzikas?
Tas nav iespējams. Cilvēks piedzimstot vispirms dzied, tikai tad runā.
Jūsu nākotnes vīzija par Latviju?
Esmu savas valsts patriots, bet vīzija ir diezgan pesimistiska. Esam izlaiduši savu valsti no rokām, atdevuši to svešiem cilvēkiem. It kā neatkarīga valsts ar savu karogu un ģerboni, tomēr mani pazemo, ja manā valstī, kur vien ej – ikdienā, hokeja spēlēs – ir divvalodība. Lietuvieši, igauņi, atšķirībā no mums, ir saimnieki savās mājās.
Kas jauns radošajā sfērā?
Šobrīd ierakstītas divas jaunas Artūra Reinika dziesmas – „Tavai sirdij”, ļoti skumja un dziļi personiska, un „Kad nāksi sapnī”, ko iedziedāsim duetā ar Igetu. Turpinu piedalīties „Latvijas šlāgeraptaujā”, šīs ir raidījums, kas dod mums, muzikantiem, atpazīstamību. Vislielākais paldies tā veidotājiem. Iespējams, nākamajā pavasarī vai vasarā varētu iznākt mans sestais albums.
