Jūtos novērtēta. Saruna ar konkursa “Sieviete Latvijai 2012” uzvarētāju 0
“Godīgi sakot, šā konkursa “kristāla kurpīte” ir mans triju zvaigžņu ordenis, esmu novērtēta. Skola un asociācija ir vērtīgākais, ko dzīvē esmu paveikusi, un arī sabiedrībai devusi vairāk, nekā visā “iepriekšējā dzīvē”,” enerģijā dzirkstot, teic Nellija Janaus, “Latvijas Avīzes” vēstuļu konkursa “Sieviete Latvijai 2012” laureāte nominācijā “Sieviete par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai”.
1996. gadā Nellija Janaus nodibināja savu uzņēmumu – SIA “Rīgas Kosmētikas skola” un ir šīs skolas direktore un SIA valdes locekle. Tā ir pirmā izglītības iestāde Latvijā, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu kosmetoloģijā kosmētiķa specialitātē. Skola saņēmusi starptautisko akreditāciju. Un starptautiskās CIDESCO skolas nosaukumu. Katru gadu skola izglīto vairāk nekā 100 jauno kosmētiķu un dod darbu 20 pasniedzējiem. Nellija Janaus 1995. gadā kopā ar 36 praktizējošām kosmētiķēm ir izveidojusi un visu šo laiku, būdama atbildīgā sekretāre, nodrošinājusi Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas darbību. Tagad asociācijā ir 480 biedri.
SIEVIETE LATVIJAI 2013 – IESAKI KANDIDĀTES JAUNAJAM VĒSTUĻU KONKURSAM!
– Droši vien daudzi jūs atceras kā kultūras ministra Raimonda Paula vietnieci 90. gadu sākumā. Kas notika tālāk?
– 1993. gadā Kultūras ministriju pievienoja Izglītības ministrijai. Es tiku atlaista, tolaik biju atvaļinājumā laukos. Maestro Raimondu Paulu prezidents Guntis Ulmanis uzaicināja par padomnieku. Bet manas iepriekšējās darbības pieredze komjaunatnē un kompartijas augstos amatos, maigi sakot, nekotējās, nelīdzēja ne mans darbs ar rakstniekiem, ne arī kultūras ministrijā. Nodomāju – pierādīšu sev un citiem, ka varu sākt no nulles un esmu spējīga saviem spēkiem paveikt lielus darbus. Tā arī esmu izdarījusi!
– Kāpēc pievērsāties tieši kosmetoloģijas jomai?
– Tas notika nejauši. Kad atgriezos no atvaļinājuma laukos, lepna būdama, protams, negāju un nevienam darbu neprasīju. Dziesmu svētku laikā, ministra vietniece būdama, sadarbojos ar kādu vācieti, kuram piederēja reklāmas aģentūra. Viņš man teica: ja kādreiz sadomā iet prom no ministrijas, nāc strādāt pie manis, es tevi saņemšu atplestām rokām. Atcerējos viņa vārdus. Taču pie viņa strādāju nepilnu gadu, jo biju pieradusi pie citiem mērogiem. Viņš pirmdien iedod darbus un saka – tas nedēļai. Bet es uzdoto paveicu vienā dienā. Sāku sevi nodarbināt, pabeidzu šoferu kursus, mācījos vācu valodu. Reiz satiku Ievu Plaudi, bijām pazīstamas – kad es biju kultūras ministra vietniece, Ieva bija Jaunā Rīgas teātra direktore. Ieva bija nodibinājusi “Kolonnu” un aicināja mani par direktori visiem “Kolonnas” saloniem. Neko nezināju par privāto biznesu, bet zināju, ka reklāmas aģentūrā man nav, kā saka, ko elpot.
“Kolonnai” nodibināju kosmētikas salonus arī ārpus Rīgas. Darbs veicās. Tomēr sapratu – man ir 50 gadu, bet līdz pensijai nevarēšu šādi strādāt, kā meitene skraidīt un klausīt komandām. Tolaik sapazinos ar daudziem mediķiem. Viņi ieteica palūkoties, kas notiek, – visi, kam nav slinkums, dibina kursus un izglīto kosmētiķus, vai es nevaru vienu normālu skolu izveidot. Teicu – varu!
“Kolonnā” biju rīkojusi eksperimentālās kosmētiķu apmācības mediķiem, par pamatu ņemot Vācijas un Holandes skolu pieredzi. Kopā ar praktiķiem kosmetoloģijā izveidojām mācību programmu, piereģistrēju skolu, dabūju licenci un šeit, Jāņa Asara ielā 5, divos mazos kabinetos sāku no nulles. Ar Inesi Lismani divatā šeit sēdējām un gaidījām 1. septembri, vai atnāks kāds mācīties vai ne. (Smejas.) Skola veiksmīgi izturēja krīzi, mūsu skolas absolventes ir pieprasītas darba tirgū gan Latvijā, gan ārzemēs.
– Esat nodibinājusi arī Latvijas kosmētiķu un kosmetologu asociāciju. Ko tā dara?
– Asociācija ir stipra un darbīga, tā vieno 480 kosmētiķus. Panācām, ka kosmētiķi ir ārstniecības personas ar valsts sertifikātu. Šodien speciālists bez saprašanas par cilvēka organismu nemaz nedrīkst ķerties klāt klientam. 2004. gadā mūsu asociāciju uzņēma pasaules skaistumterapijas profesionālajā organizācijā CIDESCO. Bet pērn mūs savā kopā uzņēma Eiropas kosmētiķu profesionālo asociāciju federācija – CEPEC. Šo organizāciju ģenerālo asambleju sēdēs, kongresos un starptautiskās sanāksmēs allaž runājam par profesionālo izglītību, par kosmētiķa profesijas statusu Latvijā, par profesionālā darba pieredzi, tā mēs nesam Latvijas vārdu pasaulē. Esmu arī mūsu Nozares ekspertu padomes (NEP) sastāvā. Šeit darbojoties, savu iespēju robežās cenšos ietekmēt situāciju profesionālās izglītības laukā mūsu specialitātē.
– Kas tad to apdraud?
– Situācija profesionālā vidējā kosmētiķa izglītībā ir stabila. Bet problēmas rada mūžizglītība. Ja neformālās tālākizglītības kursos papildinās profesionāļi, ļoti labi.
Bet, ja kursu rīkotājiem ir vienalga, ka tikai pilnas grupas, un “sejas estētisko kopšanu” māca pavāram vai grāmatvedei, kam nav ne medicīniskās, ne kosmetoloģiskās izglītības… Un tāds īso kursu beidzējs ierodas darba tirgū un veic visas sarežģītās procedūras, ko māk un ko nemāk…
Arī NVA no bezdarbniekiem “saražoja” masierus un “kosmetologus”, bet tāds taču nevar profesionāli strādāt! NEP šīs lietas kārtojam, galu galā tās ir rūpes ne tikai par kosmētiķa profesijas prestižu, bet arī par klientu veselību.
– Kāpēc jūsu skola sniedz atbalstu skaistumkopšanas speciālistiem Latgalē?
– Savulaik septiņpadsmit gadu vecumā atbraucu uz Rīgu. Netālu no Varakļāniem ir manas dzimtās mājas. Gadiem ritot, arvien vairāk izjūti savas saknes, velk uz dzimto pusi. Tagad mammīte kapos, bet Varakļānos ciemojos pie māsas un viņas atvasēm. Tāpēc gribas palīdzēt Latgalei. Esam Daugavpilī veidojuši kosmētiķu kursus, arī lai paustu savu filozofiju, ka šajā jomā drīkst darboties vienīgi profesionāļi – ārstniecības personas. No biznesa viedokļa, protams, tas ir sarežģīti. Bet man ir siltas jūtas pret Latgali.
– Uz jūsu darba galda jūsu un bērnu fotoattēli…
– Esmu šķīrusies, un savu bērnu man nav. Sākumā man bija māsu bērni, ko mīlēt, tagad – māsas Vallijas mazbērni. Cik vien varu, par viņiem rūpējos gan materiāli, gan daloties ar savu pasaules uztveri un vērtību izjūtu, gan emocionāli. Kopā braucam atpūsties uz Turciju, Krētu… Lieldienās šoreiz ar māsas mazmeitu Patrīciju dosimies sev atklāt Bilbao. Man jau saka – ko tu viņus lutini! Protams, viņi izaugs, pelnīs, redzēs pasauli. Bet, ja es varu un gribu palīdzēt un viņus iepriecināt tūlīt un tagad!? Tā došana jau man pašai arī sagādā lielu prieku, kā jau ikvienai sievietei.
– Nevaru nociesties, nepateikusi komplimentu – izskatāties fantastiski, krietni labāk par vairākumu jūsu vienaudžu! Vai atklāsiet noslēpumu?
– Ir jābūt mierā ar dzīvi, normālai veselībai un darbam, kas ļoti patīk.
Jā, es daudz strādāju, tas varbūt ir slikti. Bet baudu arī darba augļus, apceļoju pasauli – tas ir ļoti svarīgi, lai saprastu vērtības, lietu kārtību. Vasarā īrēju dzīvokli Jūrmalā, man ļoti patīk staigāt gar jūru! Stresu agrāk noņēmu ar ūdens aerobiku, tagad eju vingrot.
Protams, vajag saņemties, ir jau vienkāršāk vakarā paskatīties televīziju, bet, tiklīdz ieej treniņu ritmā, rodas prasība izkustēties. Vēl man ļoti patīk baudīt kultūras sarīkojumus – teātrus, operas, koncertus, izstādes.
– Kāds ir jūsu vērtējums, vai Latvijas sievietes pietiekami laika un naudas velta savam skaistumam?
– Daudzas domā, lai būtu skaista, lai sevi koptu, ir jābūt bagātai. Vai arī – ak, man nav laika, man daudz jāstrādā! Man šķiet, ka sevi cienoša sieviete tomēr izdomās, kā parūpēties par savu ādu ar tiem krēmiem, ko var atļauties. Svarīgi ir, lai sejas āda uz nakti ir tīra, rītā – ir sakopta, lai acis mirdz. Bet acis mirdzēs tad, ja tavs skats uz dzīvi būs gaišs. Protams, ir labi, ja vari doties pie kosmētiķa. Latvijas speciālisti ir sava amata meistari, ne velti pie viņiem dodas arī daudz ārzemnieču, kas novērtē profesionālu darbu, attieksmi pret klientu. Par sevi ir jārūpējas ik dienas, bet nevajag kļūt smieklīgai. Ja sieviete gados grib izskatīties kā pirms divdesmit gadiem – ar ģērbšanās stilu, make–up, skaistuma injekciju vai plastisko operāciju pārmērību, viņa panāk pretējo efektu. Katru sievieti satrauc novecošana. Arī mani, bet esmu pieņēmusi, ka tas ir process, ko nevari ietekmēt. Tāpēc savus gadus mācos nest ar cieņu.
Viedokļi
Ināra Stepanova, kosmetoloģe, “Rīgas kosmētikas skolas” pasniedzēja: “Nellijas kundzi pazīstu vairāk nekā 20 gadus. Viņa ir ļoti gudra, mērķtiecīga, labi novērtē situācijas, viņai ir izteikta biznesa izjūta un nozīmīga vieta kosmētiķu un kosmetoloģijas nozarē. Nellijas kundze visu dara ne vien pareizi, bet arī skaisti. Viņai patīk savs bizness un tāpēc ārkārtīgi veicas. Viņa ir eleganta, arī domāšanā. Apbrīnoju, cik interesanti viņa vada pasākumus, izlaidumus, seminārus. Pat bez sevišķas gatavošanās viņa allaž atrod pareizos vārdus īstajā brīdī. Ja viņai nebūtu iespējas izpausties, kur viņa šo talantu liktu? Nekad neesmu redzējusi Nelliju saīgušu, nogurušu. Viņa allaž ir formā, enerģijas pilna, dzīvo veselīgu, pilnvērtīgu dzīvi.”
Linda Zeltiņa, “Rīgas kosmētikas skolas” direktores vietniece, CIDESCO programmas vadītāja: “Esmu mācījusies “Rīgas kosmētikas skolā”. Respekts, ko tolaik izjutu pret direktori Nelliju Janaus, nav mazinājies arī tagad, kad esmu viņas vietniece. Apbrīnoju direktores neizmērojamās darba spējas, viņa var produktīvi strādāt no plkst. 9 līdz 21 un ilgāk. Prot ieplānoto īstenot, vai tur plīst vai lūst. Nellija Janaus ir perfekta ne vien darbā, bet arī ārējā veidolā. Cenšamies viņai līdzināties.”
Dzidra Strode, “Rīgas Kosmētikas skolas” biroja vadītāja: “Līdztekus skolas vadīšanai Nellijas kundze veic arī atbildīgās sekretāres pienākumus Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijā (LKKA). Viņas veikums kosmētiķu, kosmētiķa profesijas prestiža celšanā un kosmētikas nozares labā ir apbrīnojams. Nepazīstu nevienu citu, kurš strādātu ar tādu atdevi un tik milzīgu laika ieguldījumu, turklāt nesavtīgi kā Nellijas kundze. Nezinātājam varētu šķist, kas gan tur liels. Bet ik dienas redzu, ka tas ir sūri, grūti darāms un ne katram paveicams darbs. Un diemžēl ne visi spēj to pienācīgi novērtēt.”
