“Jūsu dzīvību glābsim, kad kāda brigāde atbrīvosies?” NMPD vadītāja atbild uz lasītāja bažām 7
“Latvijas Avīze” 13. augusta numurā publikācijā “NMPD cenrādis atkal mainās” vēstīja, ka šogad, pieaugot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu darba samaksai, no 1. septembra tiks palielināta arī samaksa par dažādiem dienesta maksas pakalpojumiem.
Valdība atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “NMPD maksas pakalpojumu cenrādis”. Ja NMPD dispečers jau pa tālruni konstatē, ka situācija nav dzīvību apdraudoša un pacientam palīdzība būtu jāsaņem pie sava ģimenes ārsta vai pašam vēršoties tuvākajā ārstniecības iestādē, bet slimniekam šādas iespējas nav un viņš lūdz pie viņa atbraukt NMPD brigādi, tad patlaban par šo pakalpojumu tiek prasīti 56,56 eiro.
Bet no septembra šī summa tiks palielināta un sasniegs 62,20 eiro. Šī ziņa satraukusi “LA” lasītājus. Publicējam “LA” lasītāja E. V. Upelnieka vēstuli un NMPD vadītājas Lienes Cipules atbildi.
Slīcēju glābšana – pašu slīcēju rokās!
Šis sakramentālais padomju satīriskās literatūras varoņa Ostapa Bendera lozungs, kā saprotams pēc raksta “NMPD cenrādis atkal mainās” “Latvijas Avīzes” 13. augusta numurā, nav novecojis līdz pat mūsu dienām.
Jautājums tikai, kurš kuram te sniedz neatliekamo palīdzību – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests slimniekiem vai slimnieki palīdz “noturēt pie dzīvības” neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu?
Izbrīnu rada tas, ka NMPD dispečers kā tāds vietējais Kašpirovskis pa telefonu spēj noteikt, vai situācija konkrētajā gadījumā ir vai nav slimnieka dzīvību apdraudoša.
Atkarībā no savām izjūtām vai garastāvokļa nolemj, vai sūtīt NMPD brigādi pie slimnieka vai šo pakalpojumu atteikt, ļaujot cilvēkam nomirt mierīgi, klusi un patstāvīgi bez ārsta palīdzības. Ieteikums slimniekam šādā reizē pašam vērsties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā medicīnas iestādē, manuprāt, uzskatāms vai nu par neizdevušos joku, vai par absolūtu situācijas nepārzināšanu. Iedomājos, kas notiktu ar mani, ja es pēkšņi pamatīgi saslimtu.
Esmu pensionārs, man ir 87 gadi, esmu pārdzīvojis sešas ķirurģiskas operācijas, t. sk. divas onkoloģiskas operācijas. Mans veselības stāvoklis ir atbilstošs vecumam, tātad mainīgs. Dzīvoju Carnikavas novada Lilastē. Mans ģimenes ārsts pieņem 10 kilometrus no Lilastes – Carnikavā.
Tātad pirmajā hipotētiskajā gadījumā pie manis ierodas NMPD brigāde divu trīs personu sastāvā, izdara dažas manipulācijas, konstatē, ka es vēl neesmu gluži mirējs, un pēc dažām dienām es saņemu rēķinu, kas būtiski maina manis iecerēto pensijas izlietojuma plānu. Labi vēl, ka līdz šim NMPD nav iedomājies šo rēķinu nosūtīt tieši mani apkalpojošai sociālās nodrošināšanas nodaļai, lai tā bezstrīdus kārtībā atvelk šo naudas summu no manas pensijas. Bet gan jau izdomās arī kaut ko tamlīdzīgu!
Otrajā hipotētiskajā gadījumā NMPD brigādes vizīte man tiek atteikta.
Lai sasniegtu savu ģimenes ārstu, man jāveic (labi, ka tikai) vienu kilometru garš pārgājiens līdz dzelzceļa stacijai. Neatkarīgi no laika apstākļiem uz perona jāsagaida vilciens (pasažieru uzgaidāmās telpas Lilastes stacijā jau sen likvidētas), no Carnikavas stacijas jānoiet puskilometrs, un ģimenes ārsta prakses vieta sasniegta.
Labi, ja esmu ieradies ārsta pieņemšanas laikā un tā sauktajā akūtajā stundā (kad pacientus pieņem rindas kārtībā bez iepriekšēja pieraksta), bet, ja ne, ko tad? Labākajā gadījumā man tiek izmērīts asinsspiediens, izklausīts, vai nav trokšņi krūtīs, izrakstītas dažas receptes, iekasēta pacienta iemaksa un bez steigas varu doties atpakaļceļā. Tiesa, fizkultūra un sports, protams, ir veselību nostiprinoši faktori, bet ne jau nu visos gadījumos.
Un ja nu ģimenes ārsts nonāk pie secinājuma, ka viņš nespēj noteikt diagnozi, kamēr neesmu apmeklējis vairāku speciālistu konsultācijas?
Visur rindas, iepriekšējs pieraksts, satiksmes grūtības, un atkal vai nu man jāsauc ātrā palīdzība (“un sākas viss no gala…”), vai pie laika jāsarunā apbedīšanas biroja pakalpojumi… Par laimi, tur iepriekšēja pieraksta un mēnešiem ilgu rindu nemēdz būt.
E. V. Upelnieks Lilastē
Tas nav sods, bet cena
Liene Cipule, NMPD vadītāja
Raizēm nav pamata, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu brigādes vienmēr steigsies palīgā kritiskās situācijās, kad palīdzība nepieciešama nekavējoties un neatliekami. Tāpat kā līdz šim – izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.
NMPD kā īpašs resurss ir jātaupa
Vienlaikus lasītājiem vēlreiz vēlamies paskaidrot, ka NMPD brigādes ir ļoti īpašs resurss, kuru uzdevums ir laikus ierasties palīgā nopietnu veselības problēmu gadījumā, kad apdraudēta ir cilvēka dzīvība un palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes. Attiecīgi tam ir apmācīts dienesta personāls, veidots brigādes ekipējums un operatīvā transporta aprīkojums, kā arī plānots brigāžu izvietojums visā Latvijas teritorijā.
To, cik NMPD ir īpašs, ilustrē kaut vai brigādes aprīkojums.
Mūsu rīcībā nav plāksteru vai pilienu medikamentu, kas nopērkami aptiekās un kam jābūt mājās pirmās palīdzības aptieciņā, jo tie nav paredzēti neatliekamām un dzīvību apdraudošām situācijām, ar kādām jāstrādā brigādes mediķiem.
Mūsu aprīkojumā ir viss, lai glābtu cilvēku dzīvību – lai veiktu atdzīvināšanu, ja apstājusies sirdsdarbība un elpošana, lai palīdzētu infarkta, insulta vai citu pēkšņu un dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos. Tāpat mediķiem ir viss, lai mašīnā varētu pieņemt dzemdības, lai stabilizētu cietušā stāvokli pēc avārijas, elektrotraumas, kritiena no liela augstuma, lai palīdzētu, kad ir kaulu lūzumi, iekšējo orgānu bojājumi, norauti un sadragāti locekļi.
NMPD kā īpašs resurss ir jātaupa viskritiskākajām veselības un dzīvības situācijām, jo dienesta atbildība ir uz šiem izsaukumiem ierasties vienmēr, turklāt operatīvi, lai palielinātu iespējas cilvēkam izdzīvot. Tāpat dienesta atbildība ir novērst situācijas, kad nav ko nosūtīt izsaukumā uz reanimāciju vai smagu negadījumu, jo visas notikumam tuvākās brigādes ir aizbraukušas kādam ārstēt iesnas vai izvilkt ērci, izmērīt asinsspiedienu.
Jāvēršas pie dežūrārsta
Lai neapdraudētu dienesta spēju operatīvi ierasties pie tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk, aicinām iedzīvotājus vienkāršāku saslimšanu, nelielu traumu gadījumos vai esošu slimību saasinājumu gadījumos palīdzību saņemt kur citur. Piemēram, var sazināties ar savu ģimenes ārstu, vērsties pie dežūrārsta vai tuvākajā steidzamās medicīniskas palīdzības punktā, vai arī zvanīt pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Paturēsim prātā, ka tad, ja visas brigādes brauktu uz visiem izsaukumiem pēc kārtas, tad zvanītāji, kuriem nepieciešama neatliekama mediķu palīdzība, piezvanot pa ārkārtas tālruni 113, dzirdētu automātiskā atbildētāja tekstu: “Atvainojiet, šobrīd visas brigādes ir aizņemtas. Jūsu dzīvību glābsim tad, kad kāda brigāde atbrīvosies.”
Par maksas pakalpojumu vienojas
Jā, situācijās, kas nav neatliekamas un palīdzību var saņemt ambulatori, dienests par brigādes nosūtīšanu var piemērot samaksu (no 1. septembra 62,20 eiro; izrakstītais rēķins par pakalpojumu tiek nosūtīts pa pastu, un tas jāapmaksā mēneša laikā). To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šī samaksa nav sods, bet cena par dienesta sniegtajiem pakalpojumiem. Proti, tā ir došanās pie cilvēka situācijā, kura nav neatliekama un kurā palīdzību var saņemt pie ģimenes ārsta, dežūrārsta vai poliklīnikā.
Atzīmējam, ka rēķini tiek izrakstīti tad, ja ar cilvēku par maksas pakalpojumu ir vienošanās jau sarunas laikā, piesakot izsaukumu.
Tāpat vēršam uzmanību, ka dienestam maksas pakalpojumu sniegšana nav pienākums, to varam darīt tikai tad, ja operatīvā situācija atļauj – ir brīvas brigādes, ko var uz šādu izsaukumu nosūtīt.
Neviens dispečera jautājums nav lieks
Bet ko cilvēkam iesākt, ja mediķa padoms ir nepieciešams, bet pie ģimenes ārsta dažādu iemeslu dēļ ir grūti nokļūt? Paturam prātā, ka vienmēr pastāv iespēja pieteikt ģimenes ārsta mājas vizīti, tāpat uz ģimenes ārsta praksi var arī piezvanīt. Savukārt ārpus ģimenes ārsta darba laika, vakaros, naktīs un brīvdienās padomu sniedz ģimenes ārsta konsultatīvā tālruņa mediķi.
Tāpat aicinām atcerēties, ka dispečeri, kas pieņem zvanus, ir kvalificēti, speciāli apmācīti mediķi un zina, kādi jautājumi katrā gadījumā jāuzdod, un neviens jautājums, ko uzdod dispečers, nav lieks.
Viņu darbu nevajag apšaubīt, jo dispečers vadās nevis pēc izjūtām un garastāvokļa, bet pēc noteiktiem algoritmiem.
Sarunas laikā zvanītāji tiek rūpīgi izprašņāti par sūdzībām, lai kaut ko nepalaistu garām. Pat tad, ja brigādes nosūtīšana tiek atteikta, cilvēks bez palīdzības un padoma nepaliek. Ja dispečeram ir šaubas par to, vai izsaukums ir vai nav neatliekams, zvanītājs tiek savienots ar dispečeru centra ārstu-konsultantu, kurš atkārtoti izrunā situāciju, lai pieņemtu lēmumu, vai brigādes nosūtīšana ir nepieciešama, vai arī dod padomu – ko iesākt un kā rīkoties.
