Jušanas traucējumi un tirpšana… Pie kāda ārsta doties? 0
“Manai mātei ir 10 gadu līdz pensijai, bet viņu nomoka polineiropātija kāju nervos, spondiloze, spondilartroze. Mugura nesāp ne ejot, ne guļot, bet salst un tirpst kājas. Ir veikta rentgenogramma mugurkaula jostas skriemeļiem, funkcionālās rentgenogrammas, magnētiskās rezonanses izmeklējums muguras jostas daļai, muguras smadzenēm, neirometrija, elektromiogrāfija…
Pēc visiem izmeklējumiem vienalga nekāda ārstēšana neseko, jo ārste nezina, no kā neiropātija radusies. Sūta tikai pie algologa vai uz injekcijām. Bet mātes veselības stāvoklis pasliktinās, kājas tirpst, svilst, salst. Vai ir kāds speciālists, kurš ārstē neiropātijas pacientus?” Elza Rīgā
Neiropātijas jēdziens ietver dažādu nervu sistēmas slimību kopumu, ko vieno perifērās nervu sistēmas šķiedru bojājumi. Tā ir nervu sistēmas daļa, kas neietver galvas un muguras smadzenes. Nervu šķiedru bojājumu iemesli var būt dažādi: traumas, nervu nospiedums, infekcijas, autoimūnas vai vielmaiņas slimības, B grupas vitamīnu trūkums, kā arī toksīni, tai skaitā alkohols. Taču dažos gadījumos iemeslu diemžēl nav iespējams noteikt. Neirologs Egils Vītols piebilst, ka viena no biežāk sastopamām perifērajām neiropātijām ir diabētiskā neiropātija, kas rodas nepietiekami ārstēta cukura diabēta pacientiem.
Galvenie nervu šķiedru tipi ir sensorās (jušanas), motorās (kustību) un autonomās jeb veģetatīvās nervu šķiedras, kas stimulē audus un iekšējos orgānus: ādu, asinsvadus, sirdi, gremošanas orgānus u.c. Tāpēc neiropātijas lielākoties izpaužas kā jušanas traucējumi, tirpšana, dedzināšana, sāpes, ādas izmaiņas (trofikas traucējumi), muskuļu vājums un kustību koordinācijas problēmas atbilstošajā ķermeņa zonā.
Neiropātijas diagnostikai mēdz izmantot specifisku izmeklēšanas metodi – elektromiogrāfiju. Tā ļauj spriest par impulsu vadīšanu nervu šķiedrās un šo šķiedru bojājuma tipu.
Pacientus ar neiropātiju parasti ārstē neirologs, taču bieži vien nākas sadarboties ar citu specialitāšu ārstiem, piemēram, endokrinologiem.
Neiropātiju ārstēšana ir ilgstoša un kombinēta, jo, pirmkārt, jānovērš iemesls, kas ir izraisījis saslimšanu, tādēļ var būt nepieciešama operācija nerva kanālā, ja ir nervu saspiedums, vai infekciju ārstēšana, cukura diabēta kompensācija vai imūnsistēmu ietekmējoši medikamenti autoimūnu slimību gadījumā. Otrkārt, jālieto specifiski medikamenti, kas uzlabo nervu šķiedru funkciju vai novērš traucējošus simptomus, piemēram, sāpes. Daudzos gadījumos ir noderīgas fizioterapijas nodarbības un fizikālās terapijas procedūras. Jo ātrāk uzsāk neiropātijas ārstēšanu un ir mazāks nervu šķiedru bojājums, jo labāki ir rezultāti.
Tomēr jāatceras, ka visos gadījumos diemžēl nav iespējams pilnīgi atjaunot nervu šķiedru funkciju…
