“Jūs tāds, kāds esat, man un, domāju, Latvijai neesat vajadzīgs absolūti nekādā gadījumā,” Streips atbild Gobzemam 0
Pagājušajā piektdienā patlaban no pienākumiem atstādinātais Saeimas deputāts Aldis Gobzems Feisbukā publicēja garu depešu sākot ar vārdiem “Sveiki. Par visu pēc kārtas.”
Vispirms Gobzems paskaidroja, kāpēc viņš ir dzēsis labu daļu no iepriekšējā satura sociālajos tīklos:
“Ir dzīve pirms kara, kuras vairs nav. Un ir šodiena, cita realitāte. Es nedzīvoju pagātnē. Viss soctīklu pagātnes saturs ir bezjēdzīgs. Tāpēc tika izdzēsts.”
Labi vien, ka tā, jo “soctīklu pagātnē” šim cilvēkam bija attēli, kuros viņš plati smaidot stāvēja veikalos bez maskas tad, kad bija prasība, visiem maskas vilkt.
Vēl trakāka bija fotogrāfija, kurā deputāts bija redzams stāvam ceļa vidū ar dzeltenu zvaigzni pie krūtīm piespraustu.
Tā liecinot, ka Gobzems savā prātiņā bija nolēmis, ka epidemioloģiskas prasības ir salīdzināmas ar 6 miljonu ebreju un citu cilvēku nogalināšanu holokaustā.
Tālāk deputāts stāsta, ka “nesen notika neadekvāts naida uzbrukums manai dzīvesvietai un secīgi tika apdraudēti mani bērni.”
Un tad: “Tā kā arī Latvijas policija mani vajā, nevis sargā, tad man bija jārīkojas pašam un jāpasargā mani bērni. Viņi nav Latvijā un neatgriezīsies tuvāko pusgadu. Ja iedzīvosies, paliks ārzemēs.”
Pirmkārt, Gobzems par “vajāšanu” uzskata faktu, ka pērn decembrī, kad viņš braukāja pa Kurzemi un aģitēja par ar epidēmiju saistīto ierobežojumu atcelšanu, viņš iedzīvojās 61 administratīvā procesā.
Tajā skaitā par šādām replikām, kādas virzītas likuma sargu virzienā:
“Viss cauri jums būs gada laikā, visiem jums tev, tev, tev, visiem.”
“Man ir pajāt uz pretlikumīgiem ierobežojumiem.”
Un visdaiļrunīgāk: “Negrūstiet mani ar savu resno vēderu, es saprotu, ja jums būtu skaistas lielas krūtis un jūs būtu sieviete, ja? Bet tā jums ir resns vēders, ar kuru jūs visu laiku grūžaties man virsū.”
Tieši par šāda veida uzvedību vispirms Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komiteja ieteica un Saeima apstiprināja deputāta Gobzema izslēgšanu uz nākamajām sešām plenārsēdēm.
Vairākās parlamenta sēdēs jautājuma izskatīšanai nepietika laika. Komisijas lēmums bija 2. februārī, Saeima līdz tā izskatīšanai tika tikai 24. datumā. Balsojums bija 46 par, 25 pret, vien Nikolajam Kabanovam no politiskā jēdziena Saskaņa sociāldemokrātiskā partija atturoties.
Tā nebija pirmā reize, kad godājamais deputāts ar savu ālēšanos nodrošināja sevis izslēgšanu no procesa. Pērn septembrī Saeima viņu izslēdza no vienas plenārsēdes par jau minēto nevakcinētu cilvēku Latvijā salīdzināšanu ar genocīdu, kāds veikts pret ebrejiem.
Neilgi pēc tam pirmajā dienā, kad Saeima atgriezās klātienes darbā, deputāts Gobzems nolēma klīrēties par savu vakcinācijas statusu. Saeimai nācās atgriezties neklātienē, lai gan īsti nesaprotu, kāpēc.
Varēja taču Gobzemu pasūtīt trīs mājas tālāk un turpināt darbu klātienē. Taču reiz neklātienē, Saeima pirmoreiz nolēma Gobzemu izslēgt no sešām sēdēm.
Bet par to prombraukšanu un bērnu atstāšanu ārzemēs. Pirmkārt, atbilstoši informācijai Vikipēdijā, Gobzemam ir 2016. gada sākumā dzimusi meita un 2019. gadā dzimis dēls.
Tas nozīmē, ka meitai patlaban ir seši, bet dēlam – trīs gadiņi. Par tādiem rakstīt vārdus “viņi nav Latvijā un neatgriezīsies tuvāko pusgadu. Ja iedzīvosies, paliks ārzemēs”???
Pērn īsi pēc Lieldienām Aldis Gobzems paziņoja par laulības šķiršanu ar viņa sievu un minēto bērnu māti.
Pāris dienas pēc minētā ieraksta deputāts turpat Feisbukā mūs informēja šādi:
“Ir sestdiena. Esmu pilsētā ar 700k iedzīvotāju, bet ielas pārpildītas, dzīvība kūsā, kafejnīcas pilnas, kruasāni lētāki.
“Tikmēr Rīgas centrs ir kā pēc atomkara izslaucīts, tukšs, netīrs, bedrains.”
Par Rīgu tās ir kategoriskas muļķības. Bet kas varētu būt pilsēta ar 700k iedzīvotājiem, kur “kruasāni ir lētāki”?
Kruasāni saistāmi ar Franciju. Parīzē dzīvo 2,2 miljoni. Marseļā 839 tūkst., bet tad trešajā vietā ir Liona ar tikai 472 tūkst. iedzīvotāju.
Šveice? Lielākā pilsēta ir Cīrihe ar tikai 421 tūkst. iedzīvotājiem. Austrijā ir Vīne ar 1,8 miljoniem un tad otrajā vietā Grāca ar tikai 273 tūkstošiem.
Vistuvāk 700 tūkstošiem Eiropā ir Seviļa Spānijā (695 tūkst.) un Krivijriha Ukrainā (705 tūkst.) Pieņemsim, ka uz Ukrainu patlaban Gobzems savus bērnus nav sūtījis.
Nav man ne jausmas, kā viņš ir iekārtojis savu gados ļoti jauno bērnu dzīvi ārzemēs. Bet, ja viņš pats plāno tur palikt “tuvāko pusgadu,” tad te sanāk visnotaļ interesants konstatējums.
No komentāra rakstīšanas dienas seši mēneši uz priekšu būs 11. septembris. 1. oktobrī būs 14. Saeimas vēlēšanas, kurās vismaz līdz šim Aldis Gobzems bija plānojis piedalīties ar savu jauno partiju.
Ar to gājis kā pa celmiem. Partiju “Likums un kārtība” deputāts izsludināja pērn 8. janvārī. Izrādījās, ka todien to nevarēja dibināt, jo Uzņēmumu reģistrā nebija iesniegti nepieciešamie dokumenti. Partija līdz ar to reģistrēta tikai 26. februārī.
Sākotnēji partijai pašreizējā Saeimā bija četri deputāti – pats Gobzems, kā arī no Saskaņas saraksta ievēlētā, bet jau pirmajā Saeimas darba dienā no frakcijas aizgājusī Jūlija Stepaņenko, kura tobrīd arīdzan bija partijas līdzpriekšsēdētāja, plus vēl Ļubova Švecova un Karīna Sprūde – attiecīgi no Saskaņas un no nebūtībā aizgājušās partijas KPV.LV.
Tad Gobzems uzdarbojās ar minēto salīdzinājumu starp epidemioloģiju un genocīdu. Gan Stepaņenko, gan Švecova nekavējoties aizgāja no deputātu grupas Saeimā, kā arī no partijas.
Abas censones drīz vien pēc tam kļuva par citas partijas līdzdibinātājām. Runa ir par cita visai demagoģiski noskaņota politiķa Ainara Šlesera kārtējo politiskā biznesa projektu, šoreiz ar nosaukumu “Latvija pirmajā vietā.”
Arī šīs attiecības ilgi neturpinājās. Šogad martā Švecova tapa no partijas atkal izmesta laukā tāpēc, ka viņa 3. martā boikotēja balsojumu par atbalstu domai, ka Ukrainai būtu jāpiešķir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss.
Stepaņenko sēdi, kurā par to tapa spriests, pameta priekšlaicīgi, it kā iebilstot pret kolēģes izraidīšanu. Tā vai citādi, gan deputāte Jūlija, gan arī deputāte Ļubova sešarpus mēnešus pirms nākamajām vēlēšanām šķiet palikušas bez partijas.
Diez vai Saskaņa tās būs gatava ņemt atpakaļ pulciņā, it īpaši deputātu Jūliju, kura jau pirmajā darba dienā uzmeta savus vēlētājus.
Savukārt Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tās partijas, kuras dibinātas vismaz gadu pirms tam. Tas brīdis jau sen pagājis.
Kandidātu sarakstu iesniegšana šogad sāksies 13. jūlijā un turpināsies līdz 2. augustam. Laiks rādīs, vai viena vai abas minētās deputātes atradīs vietu kādā citā plānotā sarakstā.
Savukārt attiecībā uz partiju “Likums un kārtība,” nezinu, vai tās dibinātājs saprata negatīvo ironiju, kāda saistāma ar partijas nosaukumu.
Galu galā, savulaik deputāts tapa izraidīts no Latvijas advokatūras par advokātiem obligātu ētikas pienākumu ignorēšanas vai pārkāpšanas.
Un tad vēl visa lielā ālēšanās ap Covid-19 jautājumu. Nedz vārds “likums,” nedz vārds “kārtība” uz šādu cilvēku nav attiecināms.
Bet tā vai citādi, 19. februāri pulcējās partijas pārstāvji un nolēma, ka turpmāk tās nosaukums vairs nebūs “Likums un kārtība,” bet gan “Katram un katrai.”
Gobzems tapa ievēlēts par “jaunās” partijas priekšsēdētāju ar 115 balsīm no 116 delegātiem. Acīmredzot atceroties, kādas bija klapatas ar vienu no līdzpriekšsēdētājam iepriekšējā variantā, šoreiz delegāti nolēma, ka Gobzems darbosies viens pats un līdzpriekšsēdētāju vienkārši nebūs.
Bet nu tas viens pats un vienīgais partijas priekšsēdētājs acīmredzot ir nolēmis vismaz uz kādu laiku Latviju pamest.
Cita starpā tas par spīti faktam, ka 25. februāri, dienu pēc Kremļa fašista “speciālās operācijas” uzsākšanas, Gobzems Tviterī lielījās, ka tāpēc, ka viņš kā politiķis grib uzradīt piemēru citiem, viņš būs gatavs bēgļus no Ukrainas uzņemt pie sevis mājās.
Acīmredzot nesanāk. Savā garajā depešā viņš arī rakstīja:
“Principā varu piedāvāt izīrēt vai pārdot savu Baltezera māju. Tā ir ideāla vieta dzīvošanai. Man dzīvot ir kur, bet tā kā šajā vietā ir noticis naida noziegums pēc pazīmes – Gobzems – tad mani bērni tur vairs nedzīvos.”
Demagogiem tas ir raksturīgi, visos gadījumos sevi saskatīt par upuri. Attiecībā uz “naida noziegumu,” cik var spriest, viņš tādu ir saskatījis šādā procesā:
“Esmu saņēmis neadekvātas un galēji rupjas īsziņas no cilvēka, kurš esot NMPD vadošais vai viens no vadošajiem ārstiem, lai gan saņemto rupjību daudzums un neadekvātums liecina par nopietnām garīgās veselības problēmām.”
Te nu būtu jāņem vērā aforisms par katlu, kurš vēlas grāpi nosaukt par melnu. Man jau gribētos padomāt, ka salīdzināt vakcinācijas procesu ar holokaustu neliecina, ka cilvēks, kurš tā apgalvo būtu uzskatāms par pilnībā garīgi veselu.
Nezinu, kas 1. oktobrī notiks ar partiju “Katram un katrai,” ja vispār kas. Ceru un ticu, ka Alda Gobzema bērni ir drošībā un labi aprūpēti.
Par partiju tikpat pārliecināts neesmu. Savā Feisbuka tekstā cilvēks arī rakstīja šādus vārdus:
“Manā organizācijā ir izdevies nepieļaut šķelšanos, taču tajā arī ir cilvēki, kuri ir gatavi mani uzmest. Es šos cilvēkus zinu, bet pagaidām ļauju performēt. Mans uzdevums būs visu nolikt savās vietās, kad būs jānoliek.”
Atkārtošos. Ja patlaban Aldis Gobzems ar saviem bērniem plāno palikt ārzemēs vismaz pusgadu, tad ātrākais, kad viņš atgriezīsies mūsu valstī būs septembra otrajā dekādē.
Tur nebūs īpaši daudz laika “visu nolikt savās vietās.”
Savu tekstu Feisbukā atstādinātais deputāts pabeidza ar vārdiem “ja jums mani nevajag tādu, kāds esmu…”
Seko salīdzinājums ar pašreizējo valdošo koalīciju. Ne īpaši glaimojošs salīdzinājums, kā jau deputātam Gobzemam tas mēdz būt raksturīgi.
Bet no savas puses varu atbildēt godājamajam deputātam:
Jūs tāds, kāds esat, man un, domāju, Latvijai neesat vajadzīgs absolūti nekādā gadījumā.
