Aleksandrs Stubs: Jūs noteikti domājat, kāda gan bankai saistība ar “labākas dzīves” veidošanu? 0
Autors: Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Aleksandrs Stubs
Mums vienmēr šķiet, ka tehnoloģiju attīstība notiek ārkārtīgi strauji. Pastāv risks, ka viedtālruņi var būt novecojuši vēl pirms to nonākšanas tirgū, un katru nedēļu tiek paziņots par jaunām tehnoloģijām un lietotnēm.
Tomēr patiesībā tehnoloģiskais progress nemaz nav tik straujš, kā tas varētu šķist.
Pirms trīsdesmit gadiem cilvēki paredzēja, ka ap šo laiku mēs pārvietosimies lidojošās mašīnās, tomēr, ja neskaita “Tesla Roadster”, kas riņķo orbītā, tas joprojām ir tālu no realitātes.
Arī citas tehnoloģijas ir sākušas ar strauju attīstību, bet vēlāk pazudušas (vai atceraties “Google Glass”? Es arī neatceros). Tomēr ir gadījumi, kad attīstība tiešām ir bijusi neiedomājami strauja. Piemēram, šādi notiek ar mobilajām tehnoloģijām un lietu internetu.
Tomēr, pat ņemot vērā “veiksmes stāstus”, mēs bieži vien neaptveram, ka inovācijas nenotiek vienas nakts laikā.
To pamatā ir ilgs darbs, kas pavadīts, analizējot, pētot, pārdomājot, izstrādājot un pārstrādājot idejas, līdz kaut kas izdodas. Nevar cerēt, ka tikko radusies ideja uzreiz dos rezultātus.
Ir nepieciešams ilgs laiks, lai no idejas nonāktu līdz kaut kam tādam, kam ir potenciāls mainīt nozari, tirgu vai pat pasauli.
Tieši šis tehnoloģiju ilgtermiņa aspekts mani vienmēr ir aizrāvis. Tas ir saistīts arī ar manu pašreizējo darbu Eiropas Investīciju bankā jeb, varētu teikt, ES bankā.
29. janvārī preses konferencē Briselē EIB informēja par saviem iepriekšējā gada rezultātiem un demonstrēja, kādās jomās un cik lielu finansējumu ES banka ir ieguldījusi Eiropas (joprojām) 28 dalībvalstīs un ārpus tām.
Bija ieradies liels skaits žurnālistu, lai ziņotu par šo notikumu, tomēr ikgadējie dati vairāk interesē tieši finanšu ekspertus.
Citiem vārdiem sakot, jūs par to, visticamāk, neizlasīsiet dienas ziņās.
Un patiesībā ļoti žēl, ka tā, jo ar Eiropas Investīciju banku esat saistīti vairāk, nekā varat iedomāties.
Pēdējo piecu gadu laikā mūsu banka visā Eiropas Savienībā ir ieguldījusi 316 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā 437 miljoni eiro tika ieguldīti Latvijā.
Tā, protams, šķiet ļoti liela naudas summa, tomēr svarīgākais ir tas, kādu ieguvumu šī nauda dod. Tas nozīmē, ka mēs nefinansējam vienkārši jebkuru projektu, bet gan tikai tos, kuriem ir pozitīva ietekme uz izaugsmi, darbavietu radīšanu un Eiropas integrāciju.
Turklāt EIB nestrādā, lai gūtu peļņu, tai tikai jāspēj segt savus izdevumus, kas nozīmē, ka mūsu piedāvātajam finansējumam parasti ir ļoti izdevīgi nosacījumi procentu likmju ziņā un gari atmaksas termiņi.
Tomēr tas vēl nav viss. Mēs zinām, ka liela daļa kritikas, kas vērsta pret Eiropas Savienību, ir asi komentāri par to, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda.
EIB ne tikai finansē pati sevi, emitējot obligācijas, bet arī atbalsta svarīgus projektus un nodrošina Eiropai peļņu. Divi atslēgas vārdi no bankas misijas ir “labākai dzīvei”.
Jūs noteikti domājat, kāda gan bankai saistība ar “labākas dzīves” veidošanu?
Patiesībā daudz lielāka, nekā varētu šķist. Projekti, kurus EIB finansē ar ļoti izdevīgām likmēm, bieži vien ir tie, no kuriem ir atkarīga daudzu cilvēku dzīve, kaut gan viņi paši to pat nenojauš.
Atceraties – mēs finansējām Latvijas Universitātes mūsdienīgo pētniecības un studiju centru Torņakalnā, kā arī tādus revolucionārus novatorus kā “Hansamatrix”.
Mēs esam finansējuši elektroenerģijas infrastruktūru, ūdensapgādes tīklus, ceļus, tuneļus, lidostas… Ja nosauksiet vēl kādus piemērus, pastāv liela iespēja, ka arī tie ir mūsu finansēti.
Aplūkojiet projektu sarakstu, kas finansēti jūsu tuvumā, un, iespējams, būsiet pārsteigti par to, cik daudz šī Eiropas Savienības iestāde gadu gaitā kopš tās pirmā projekta, kas Latvijā tika īstenots 1994. gadā, ir šeit ieguldījusi.
