Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 35
Iedzīvotājiem, kas dzīvo vienā no pasaules vistālāk uz ziemeļiem esošajām teritorijām, jāievēro stingrs, bet dīvains noteikums – nav atļauts mirt, raksta izdevums The Mirror.
Norvēģijas arhipelāgā Svalbārā, kas atrodas starp Norvēģijas cietzemi un Ziemeļpolu, atrodas nomaļa pilsēta Longjērbīene, kuras iedzīvotājiem jau 70 gadus ir aizliegts mirt.
Tā ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē. Ziemā tur temperatūra pazeminās no 20 līdz 30 grādiem. Vietējie iedzīvotāji ir spiesti pavadīt dienas pilnīgā tumsā. Savukārt vasarā saule spīd visu diennakti.
Pilsēta tika dibināta 1906. gadā. Pilsētā ar 2000 iedzīvotājiem galvenokārt dzīvo ogļrači un viņu ģimenes.
Laika gaitā tās iedzīvotāji konstatēja , ka, pateicoties aukstajam klimatam, mirušie ķermeņi nesadalās. Iedzīvotāji sāka baidīties no slimību izplatības. To pastiprināja fakts, kad nesen uz mirušo ķermeņiem, kas apglabāti pirms simts gadiem, tika atklāta spāņu gripa.
Pilsētas iedzīvotājos bažas rada arī iespējamās klimata pārmaiņas, jo, ja “mūžīgais sasalums” atkusīs, vīruss varētu atkal izplatīties.
Lai to nepieļautu, pilsētā nav atļauts nomirt. Tā vietā cilvēkus, kuri, visticamāk, drīzumā nomirs, ar lidmašīnu transportē uz Norvēģijas cietzemi.
“Iemesls ir tāds, ka pastāvīgi sasalusī zeme ne tikai neļaus jūsu apraktajām mirstīgajām atliekām sadalīties, bet arī lieliski saglabās nāvējošās slimības, ar kurām vēlāk varētu saslimt vietējie iedzīvotāji,” aizlieguma iemeslu skaidroja Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes pārstāvis Kristians Meijers.
“Ja izskatīsies, ka jūs drīz mirsiet, tiks darīts viss iespējamais, lai jūs nosūtītu uz cietzemi,” viņš teica.
Kopš 1950. gada apbedīt cilvēkus vietējā kapsētā ir nelikumīgi. Lai gan tur ir atļauts apglabāt kremācijas urnas, tikai retais ir izmantojis šo iespēju, un tā vietā neizārstējami slimajiem ir jāevakuējas no salas un jāpavada atlikušās dienas Norvēģijā.
