Jūs mani nesaprotat! Jeb pusaudzis: lietošanas instrukcija 23
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Ģimenes psiholoģe Jekaterina Sivanova spriež par to, kā tas ir – būt pusaudžu vecākiem. Ko darīt, ja “spēku vairs nav, mans mīļais bērns ir kā samainīts, kas notiek ar manu dzīvi?”
1. Jā, tas ir tavs bērns. Viņš nav samainīts. Tāds viņš ir, kopš piedzima.
2. Visi pusaudžu vecuma pārdzīvojumi – iemesls vecāku priekam. Vienkārši tāpēc, ka viss ir jādara īstajā laikā. Jo spilgtāk cilvēks pārdzīvo atbilstošā vecuma krīzi, jo produktīvāka un, zināmā mērā – vieglāka būs nākamā (cilvēka dzīvē parasti ir 8-9 vecuma krīzes).
3. Bezgalīgas pacietības avots komunikācijā ar bērnu – pusaudzi slēpjas atbildē uz jautājumu: “Ko es darīju šajā vecumā?” Tiklīdz gribas atbildēt: “Es biju normāls bērns, un vecākiem nebija ar mani problēmu,” – pasmaidi! Tava personīgā “pusaudžu” krīze ir tevi panākusi reizē ar tava bērna krīzi, un tūlīt viss sāksies. Tikai to sauc par “pusmūža krīzi”.
4. Atbildes uz jautājumiem par sava bērna uzvedību meklējiet savā atspulgā spogulī.
5. Pusaudzis ir pagaidu stāvoklis. “Tas” vecums kādā dienā beigsies, problēmas izzudīs. Sāksies citas, bet šis paies noteikti.
6. Visu laiku, kamēr būsiet pusaudža vecāki, jūs runāsiet tik daudz, ka uzzināsiet, ko nozīmē teiciens, ka jau mēle sāp. Bet citu iespēju nav. Runāt, runāt, runāt. Ir svarīgi saprast atšķirību starp “skalot smadzenes” un “runāt”.
7. Jā, vajadzēs apdomāt katru savu vārdu un sperto soli, rēķinoties ar faktu, ka esat mīnu laukā. Nav citu iespēju. Bet uzticēšanās, kas radīsies starp jums un pusaudzi šajā grūtajā periodā, nekad nepazudīs, bet nodevība uz visiem laikiem var atņemt jums iespēju komunicēt vienam ar otru.
8. Par lieliem pusaudžu vecāku palīgiem var kļūt viņa vecmāmiņas un vectētiņi. Tā ir tāpēc, ka mūsu vecāki jau pieredzējuši savu bērnu pusaudžu krīzi un labi apzinās, ka “arī tas pāries”. Svarīga piezīme: šis punkts nostrādās, ja ģimenē nav iekšēju konfliktu starp paaudzēm un visi audzināšanas procesa dalībnieki “skatās vienā virzienā”.
9. Komunikācija ar ļoti dažādiem un ļoti dīvainiem pusaudža vienaudžiem viņam ir vajadzīga, lai visu izmēģinātu un izmēģinātu visas iespējamās lomas sabiedrībā.
10. Veidojiet pusaudža komunikācijas loku. Kopā pētiet informāciju par kursiem – pulciņiem – nometnēm – projektiem. Ir svarīgi provizoriski izpētīt šo jautājumu un būt gatavam piedāvāt un piedāvāt ko jaunu, kā arī kopā ar dēlu vai meitu apmeklēt pirmo tikšanos (ja vien, protams, dēls vai meita neiebilst).
Šajā pašā punktā: nozīmīgi pieaugušie. Tie ir skolotāji, treneri, pasniedzēji. Pusaudzim dažkārt “svešinieks” ir daudz lielāka autoritāte nekā “savējie”. Jums vienmēr ir iespēja “mijiedarboties” ar pieaugušajiem, kas ienāk bērna komunikācijas lokā.
11. Bailes “viņš var sev kaut ko nodarīt” ir vienas no svarīgākajām. Te palīdzēs tikai sarunas ar pusaudzi un jūsu mīlestība pret dzīvi (pēdējā iedarbojas uz mūsu bērniem kā gripas vīruss).
12. Pat nemēģiniet salīdzināt savu situāciju ar to, kā un kas notiek tādos pašos apstākļos citās ģimenēs. Jūs – vecāki un jūsu bērns – pusaudzis esat unikāli un tādi – vienīgie. Nav atkārtošanās un nekad nebūs.
13. “Es tevi nemīlu”, “Citiem vecāki ir normāli cilvēki, un tikai jūs nesaprotat mani” – tās ir frāzes, kuras jūsu pusaudzis runā, lai iemācītos tās izteikt. Viņš (pusaudzis) trenējas. Priecājieties. Šī prasme (izteikt savas jūtas, emocijas) būs ļoti noderīga jūsu bērnam dzīvē. “Es tevi nemīlu” vispār neņemiet galvā. Vienkārši jebkurš bērns viennozīmīgi mīl savus vecākus. Tāpat kā vecāki bērnus. Nu, vismaz mātes noteikti.
14. Ja pusaudzim krasi pietrūkst mīlestības un siltuma ģimenē, viņš meklēs tos citur. Tas ir jautājums par seksu starp pusaudžiem.
15. Jebkuri meli vienmēr ir kliedziens pēc palīdzības (katra situācija ir individuāla, bet patiesībā – jā, cilvēkam nepieciešama palīdzība). Tepat ierindošu zādzību (tā ir ļoti izplatīta starp pusaudžiem no ģimenēm, kurās ir atkarīgie (arī mīlestība var būt atkarība).
16. “Viņu nekas neinteresē, viņš (viņa) neko negrib.” Kā likums, seko: “Atnāk no skolas, šā tā izpilda mājasdarbus un sēž datorā vai telefonā”. Skaidrs, ka viņu interesē tas, kas notiek datorā. Ejiet jūs arī tur, ja tas jūs tā satrauc. Reģistrējieties tajā pašā spēlē un kļūstiet par komandu. Nu, vai pretiniekiem.
17. Jūs varat ignorēt cigarešu smaržu. Varat nepievērst uzmanību tam, ka jūsu bērns atgriezās mājās piedzēries. Var no tā visa organizēt grandiozu skandālu. Jūs varat mēģināt aizliegt. Jūs varat… Jūs visu varat. Izvēlieties. Es runāju un stāstīju par to, kā es nomēģināju pirmo cigareti un kā uzzināju, kas ir paģiras.
18. Ieviest kārtību pusaudžu istabā nav iespējams. Un arī nevajag.
19. Jums ir tiesības pieņemt stingrus lēmumus visos gadījumos, kas saistīti ar jūsu bērna dzīvību un drošību, jo līdz bērna 18 gadu vecumam esat atbildīgi par viņa dzīvību un veselību.
Punkts “ārpus konkursa”: Gan jums, gan pusaudzim vienmēr ir iespēja meklēt palīdzību no psihologa. Neatsakiet sev to. Dažreiz mums – vecākiem ir nepieciešams atbalsts, bet pusaudžiem tas (atbalsts) ir vitāli svarīgs.
Avots: mama.ru
