“Jūs esat ieskatījušies acīs badam, tumsai un nāvei!” 22. salidojumā godina politiski represētos 15
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sestdien Ikšķiles estrādē notika Latvijas politiski represēto personu 22. salidojums. Svinīgajā daļā uzrunas teica Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un citi.
“Jūs esat ieskatījušies acīs badam, tumsai, nāvei, un tieši jūs vislabāk zināt, cik liela vērtība ir neatkarīga, brīva, mūsdienīga Latvija. Jūs kā reti kurš cauri vistumšākajām dzīves stundām esat izgājuši ar lielu gaišumu un mīlestību pret savu dzimto zemi, pret neatkarīgu Latviju, un paldies, ka šo gaišumu un Latvijas mīlestību jūs spējat dot arī līdzcilvēkiem, sevišķi jauniešiem,” salidojuma dalībniekiem teica I. Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, atceroties pagātni, mūsu uzdevums ir veidot stipru, brīvu un pārtikušu Latviju, un mēs kā stipra sabiedrība ar savu vēsturisko atmiņu pārvarēsim šodienas izaicinājumus.
“Viens no izaicinājumiem ir informatīvais karš – Krievijas melu kampaņa par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu, centieniem attaisnot Staļina laika noziegumus un noliegt padomju okupāciju. Cita informatīvā kara fronte ir tā, ko šodien izvērtuši pašmāju melu aktīvisti. Tā skar cilvēku veselību un vakcināciju pret Covid vīrusu, ko joprojām kavē ļaunprātīgi izdomājumi un meli par vakcīnu iedarbību,” teica Saeimas priekšsēdētāja un atgādināja, ka savulaik cilvēku dzīvības glāba tieši obligātā masveida vakcinācija pret bakām, poliomielītu, tuberkulozi.
Uzrunājot politiski represētos, I. Mūrniece aicināja visus, kas to vēl nav izdarījuši, īpaši seniorus, saņemt potes pret Covid-19 vīrusu, kā arī mudināja pārliecināt vakcinēties tos, kuri vēl šaubās, lai visi var tikties, sanākt kopā un būt sociāli aktīvi.
Arī Valsts prezidents E. Levits pievērsās vēstures jautājumiem: “30 gadu pēc neatkarības atjaunošanas mēs atkal saskaramies ar apzinātu vēstures viltošanu, okupācijas laiku romantizēšanu un mērķtiecīgu nepatiesību izplatīšanu, uz ko bieži vien uzķeras paaudzes, kas nav piedzīvojušas padomju okupācijas režīmu. Tādēļ ir jāpievērš uzmanība latviešu nācijas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanai, rūpīgai vēstures izpētei un sabiedrības izglītošanai par mūsu pagātni.”
Valsts prezidents salidojuma dalībniekiem arī uzsvēra nacionālās pretošanās kustības nozīmi: “Mēs nebijām tikai bezpalīdzīgi upuri cīņā par savu valsti. Jūsu, jūsu vecāku un vecvecāku paaudzes tajos apstākļos, saskaroties ar okupācijas varas pārspēku, palika nesalauzti, iznesa dzīvu Latvijas ideju un atjaunoja neatkarību. Latvija šodien ir, un tas nozīmē, ka mūsu nacionālā pretošanās kustība cīņā par mūsu valsti ir uzvarējusi.”
Noslēgumā E. Levits aicināja domāt par “cienīgu, izteiksmīgu, mākslinieciski un emocionāli augstvērtīgu pretestības kustības pieminekli vai piemiņas vietu”.
“Tieši nacionāla līmeņa piemiņas vieta mūsu pretestības kustībai 50 gadu garumā, kas savas nozīmes ziņā būtu salīdzināma ar Brīvības pieminekli, bet simbolizētu latviešu pretestību, valstsgribu, pieminētu mūsu tautas upurus 50 okupācijas gadu laikā, mums diemžēl nav.
Toties mums ir okupantu piemineklis Pārdaugavā, kas simbolizē šo laiku no okupantu viedokļa. Šķiet, ka Rīgas dome beidzot varētu būt saņēmusi drosmi, lai vismaz uzstādītu skaidrojošu informatīvu stendu pie tā. Mans priekšlikums ir – šāda nacionāla līmeņa piemiņas vieta, piemineklis varētu būt pretī okupantu piemineklim, Bāriņu ielas otrajā pusē, otrpus tramvaja sliedēm. Okupantu pieminekli nevajag jaukt nost. Šī drūmā vēsture mums ir bijusi.
To mēs nevaram izdzēst. [..] Okupācijas perioda vēsture katram ir jāredz kā kontrasts mūsdienām. Un tādēļ, manuprāt, pretī okupantu piemineklim ļoti labi iederētos spēcīgs pretestības kustības piemineklis, kas veidotu politisku un māksliniecisku dialogu ar okupantu atstāto pieminekli.
Tas būtu piemineklis, piemiņas vieta, kas simbolizētu latviešu tautas gribu pretoties okupantiem, pieminētu mūsu tautas upurus un, galvenais, simbolizētu Latvijas uzvaru – uzvaru pār okupantiem, brīvības un demokrātijas uzvaru. Šajā piemiņas vietā noteikti ir jābūt padomju okupantu upuru vārdiem,” rosināja Valsts prezidents.
