Juruša: Pasaules čempionāts man ir kā atvaļinājums 2
Valmierā sācies pasaules florbola sieviešu čempionāta kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase mērojas spēkiem ar Spānijas, Francijas, Dānijas, Ungārijas un Šveices valstsvienībām. Eiropā šādi turnīri notiek arī Polijā un Slovākijā, ceļazīmes uz desmito pasaules čempionātu decembrī Somijas pilsētā Tamperē saņems katra turnīra pirmo trīs vietu ieguvējas komandas, kā arī divas labākās ceturto vietu īpašnieces. Latvijas izlasē visos deviņos līdzšinējos pasaules čempionātos cīnījusies Kocēnu komandas “Rubene” aizsardzības spēlētāja Baiba Juruša un cer piedalīties arī desmitajā.
– Kas būs jūsu sīvākās pretinieces kvalifikācijas turnīrā?
– Visas mūsu meitenes turnīru gaida ar nepacietību, esam tam gatavas. Par Spānijas un Francijas florbolistēm nezinām gandrīz neko, bet par uzvaru cīnīsimies katrā spēlē. Ļoti labi, ka principiāli grūtākās un galvenās spēles ar Dānijas, Ungārijas un Šveices izlasēm atstātas turnīra beigām. Galvenā spēle, protams, būs pret šveicietēm.
Kā gatavojāties šim turnīram?
Kopā sanācām jau rudenī, kad izlasei bija pirmā no četrām teniņu nometnēm. Tajās piedalījās visas izlases kandidātes, izņemot Evelīnu Garbari, Diānu Isjominu, Luīzi Biļinsku un Līgu Garklāvu, kuras šo sezonu aizvada Šveices un Norvēģijas klubos un pārējām pievienojās tikai svētdien, lai pirms turnīra sākuma saspēlētos ar komandas biedrēm un atkārtotu kombinācijas.
Esat piedalījusies visos deviņos pasaules čempionātos. Vai ir iespēja jūs redzēt arī desmitajā?
Preses konferencē Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons tajā mani jau redzēja (smejas), bet es pati uzskatu, ka desmitais turnīrs vēl tālā nākotnē, un tikai laiks rādīs, vai būšu fiziski tam gatava. Jau pēc devītā čempionāta pie sevis nodomāju, ka desmitajā vairs nespēlēšu, taču treniņos sapratu, ka tomēr vēl spēju turēt līdzi jaunajām meitenēm un, ja turpināšu skriet savus iemīļotos krosiņus brīvajā laikā, saglabājot fizisko formu, un treneris man dos vietu komandas sastāvā, tad aizbraukšu arī uz desmito.
Kas jūs motivē noturēties Latvijas izlasē šos daudzos gadus?
Vispirms jau saliedētā komanda, kurā vienmēr vēlos atgriezties, jo izlasē visas meitenes ir draudzenes, radot labāko atmosfēru. Man, kā arī daudzām citām izlases dalībniecēm, šie turnīri ir kā atvaļinājums, jo Latvijā ar florbola spēlēšanu naudu nenopelnīsi, tāpēc meitenēm ir arī pastāvīgas darba vietas.
Kā mainījies florbols laikā, kopš esat izlases spēlētāja?
Ātrs, dinamisks un agresīvs sporta veids tas bijis vienmēr, taču, laikam ejot un florbolam attīstoties, vairāku valstiu izlases, ieskaitot mūsējo, spēj turēt līdzi lielajam piecniekam – Zviedrija, Somija, Čehija, Šveice un Norvēģija.
Kas būtu jādara Latvijas Florbola Savienībai, lai arī mūsu izlase būtu tādā līmenī, kā šis lielais piecnieks?
Jau iepriekšējā pasaules čempionātā pierādījām to, ka varam cīnīties kā līdzīgas ar līdzīgām pret šo florbola lielvalstu komandām. Tāpēc gribētu pateikt lielu paldies Latvijas Florbola savienības prezidentam Ilvim Pētersonam, kurš veiksmīgi organizējis šos turnīrus un nupat piesaistījis florbola virslīgai ģenerālsponsoru „Elvi”. Lielākais trūkums ir mazais pārbaudes spēļu skaits pirms šādiem turnīriem, taču tas prasa daudz līdzekļu.
