Jūrmalas pašvaldība grib pirkt Ķemeru sanatoriju 0
Ķemeru sanatorijai ir pabeigts novērtēšanas process un tagad jāķeras klāt pie tās pārdošanas. Maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics pastāstīja, ka sanatorijas ēka un zeme, kur atrodas nodegusī poliklīnikas ēka, kā arī blakusesošā sūkņu stacija un sanatorijai piederošais īpašums Ķemeru centrā, kas sastāv no zemes un dzīvojamās ēkas, novērtēts par 3,9 miljoniem latu.
Tas nav daudz, jo objekts esot vismaz 10 miljonus latu vērts. “Ja par šo īpašumu izrādītu interesi valsts vai pašvaldība, tad kreditoriem varētu likt priekšā to pārdot par pieminēto cenu, nelaižot izsolē,” sacīja A. Kreics.
Vislielākā interese nāk no Jūrmalas pašvaldības puses. Kūrorta un tūrisma jautājumu komitejas vadītājs Arnis Ābelītis pastāstīja, ka pašvaldība būtu ar mieru iegādāties Ķemeru sanatoriju, ja vien sagaidītu pretimnākšanu no Finanšu ministrijas puses, jo būs nepieciešama ministrijas atļauja pašvaldībai saņemt kredītu. Sarunas par īpašuma iegādi ir sāktas gan ar Ekonomikas ministriju, gan arī maksātnespējas administratoru, un šonedēļ Jūrmalas pilsētas domes sēdē, visticamāk, tiks pieņemts lēmums par sanatorijas pirkšanu. Tas neizslēdz iespēju pašvaldībai īpašuma apsaimniekošanā piesaistīt investoru, saglabājot 51% daļu, sacīja deputāts Ābelītis, piebilstot, ka pašvaldībām likums uzliek par pienākumu rūpēties par medicīnas pakalpojumu pieejamību saviem iedzīvotājiem.
Ar Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Alekša Jarocka starpniecību noskaidroju, ja Jūrmalas dome pieņems lēmumu ņemt kredītu, lai iegādātos Ķemeru sanatoriju, un, ja domei būs skaidrs biznesa plāns, kā sanatorija tiks izmantota, tad ministrija neredz šķēršļus dot iespēju pašvaldībai saņemt kredītu.
Jūrmalas dome cer, ka ministrija, saprotot, ka Eižena Laubes celtā Ķemeru viesnīca ir Latvijas neatkarības laikmeta simbols, arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, panāks soli pretim un ļaus vietējai varai paņemt kredītu ar atvieglotiem noteikumiem.
Ekonomikas ministrija, kura pārrauga tūrisma nozari, un Veselības ministrija, kurai vajadzētu izrādīt interesi par kurortoloģijas attīstību, līdzīgi kā tas notiek Lietuvā, to nedara, jo naudas trūkst pat rehabilitācijai, tāpēc kurortoloģija pat netiek pieminēta. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kas strādā arī Ķemeru sanatorijas jautājumu parlamentārās izmeklēšanas komisijā, uzskata, ka labs piemērs Latvijai ir ne tikai Lietuva, bet arī Igaunija. Piemēram, sanatorijas Kuresārē ir igauņu investoru kopdarbs ar Somijas arodbiedrībām un vietējo Sāmsalas pašvaldību. “Ja Jūrmalas pašvaldībai būs programma, kā Ķemeros izveidot kūrorta zonu, es no savas puses to noteikti atbalstīšu,” solīja Ašeradens.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir sākusi sarunas ar 17 potenciālajiem investoriem, kuri ir izrādījuši interesi par iespēju veikt ieguldījumus Ķemeru sanatorijā. Liela interese nākot no Ķīnas puses.
Aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce pastāstīja, ka jūlijā ir plānota Ķīnas uzņēmēju vizīte Latvijā, koncentrējoties uz veselības aprūpes un ekotūrisma jomām. Tad arī tiks runāts par Ķemeru sanatorijas projektu.
Lai Ķemeru sanatorijas teritoriju drīkstētu izmantot tikai kurortoloģijas mērķiem, Saeima pēc iepriekš pieminētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatīvas ir pieņēmusi grozījumus Ķemeru Nacionālā parka likumā, Ķemeru sanatorijai nosakot īpašu tiesisku statusu. Likumā noteikts, ka Ķemeru vēsturiskās kūrorta teritorijas funkcijas ir nodrošināt minerālūdeņu, ārstniecisko dūņu un mikro- klimata ilgtspējīgu attīstību un izmantošanu tūrismam un veselības aprūpei, kā arī kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un popularizēšanu. Sanatorijas teritorijā būs jānodrošina rehabilitācijas centru, kūrorta poliklīnikas, ārstu privātprakses, SPA viesnīcas un kūrorta viesnīcas darbība, kā arī vēsturiskā parka un tā objektu izmantošana un aizsardzība.
