Jūrmalas mākslinieki skatītāju vērtējumam 0
Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 24. februārim skatītāju vērtējumam nodota gadskārtējā Jūrmalas mākslinieku izstāde.
Jūrmalas mākslinieki vienmēr bijuši aktīvi dažādu izstāžu un plenēru rīkotāji, kuri laiku pa laikam ar izstādēm atskaitījušies saviem mākslas cienītājiem, jūrmalniekiem un Jūrmalas viesiem par padarīto. Šogad izdota arī grāmata “Jūrmalas mākslinieki” un gada sākumā nodibināta “Jūrmalas mākslinieku biedrība”. Līdz ar to jūrmalnieki vairs nav Latvijas Mākslinieku savienības paspārnē kā nodaļa.
Izstādē piedalās dažādu paaudžu mākslinieki, kuri dzīvo Jūrmalā vai kuri kādā citā veidā ir saistīti ar Jūrmalu. Redzami gan tēlotājas mākslas pārstāvju darbi, gan lietišķās. Pēdējie gan mazākumā. No gleznotājiem visvairāk ir to darbi, kuri glezno eļļas tehnikā, atstājot otrā plānā akvarelistus. Kā vienmēr izstādē redzami latviešu glezniecības vecmeistaru Valda Buša un Pētera Postaža darbi, kuri priecē ar savu krāsainību un vecmeistariem cienīgu kompozīciju. Sevišķi tas sakāms par Buša “Spēli” un vairākiem Postaža darbiem, tajā skaitā “Ķiršu vainadziņu” un “Daci”. Maijas Tabakas “Pie Daugavas” ir gleznota tikai viņai raksturīgā manierē un ar tikai viņai raksturīgo krāsu salikumu un kompozīciju, kuru nevar sajaukt ne ar vienu citu gleznotāju. Maira Veisbārde savā darbā “Ziemas logs” parādījusi šo darbu interesantā kompozīcijā un krāsainībā. Maira izstāžu apmeklētāju vērtējumam nodevusi arī vijolnieka Jāzepa Jermolova portretu “Vijolnieks”, kurš kompozīcijas un krāsainības ziņā attaisno mākslinieces ieceri.
Olita Gulbe-Ģērmane izstādei devusi ļoti pārliecinošu darbu “Ķirši”. Tā vien gribas šīs uzgleznotās ogas paņemt no gleznojuma. Tonāli interesantu darbu skatītāju vērtējumam devis Einārs Plūksna. Izstādē redzami nepazīstamu mākslinieku Natālijas un Jekaterinas Pankratjevas darbi, kas ar drošu vērienu un pārliecinoši glezno pilsētainas.
Mazāk pazīstamais Nugzars Paksadze mūs iepriecina ar gleznieciskām un krāsainām ainavām. Interesants darbs ir “Saule mūžam nenoriet”, kura autore ir Inese Ziemele. Ar pārliecinošu ziemas noskaņu savu darbu radījis Dzintars Adienis. Noslēdzot pārskatu par izstādes gleznotājiem, nevar nepieminēt Valdi Opmani, vairāku starptautisko izstāžu un konkursu dalībnieku un laureātu, kurš izstādei devis “Rudbekijas”, kas uzgleznotas īstā vecmeistaru manierē. Kā pēdējo gribu atzīmēt Andreju Ģērmani, kura spējas un varēšanu nevar pārvērtēt. Viņam gleznotāja talants un veiksme ir ielikta šūpulī un to pavada visā viņa dzīvē. Izstādē redzamais darbs ir sava radītāja cienīgs kā kompozīcijas, tā krāsainības ziņā.
Akvarelisti ir mazākumā. Tie mēģina izmantot jau zināmas tehnikas paņēmienus, eksperimentē. Akvareļu darbos, tāpat kā atlejot metālu tēlniekiem, mēs nevaram zināt, kas no iecerētā darba sanāks. Ne vienmēr tas, ko vēlamies. Šai izstādei akvareļus ir devuši Jāņkalne, Švalbe u. c. Viņi ir parādījuši, ka spēj skatītājus ieinteresēt ar saviem darbiem ne mazāk kā eļļas gleznotāji.
Tēlniecību nepārstāv neviena apaļskulptūra vai cilnis. Vai tad Jūrmalā tēlnieku nav? Kā vienmēr situāciju glābj medaļnieki Jānis Strupulis un Andris Bērziņš, nododami skatītāju vērtējumam vēl neredzētas medaļas.
A. Bērziņš savus darbus veltījis pasaules līmeņa komponistiem Volfgangam Amadejam Mocartam, Rihardam Vāgneram un citiem kultūras darbiniekiem. Viņa darbi ar katru izstādi ir interesantāki, veikti profesionālāk ar labu kompozīcijas izjūtu. Jāņa Strupuļa darbi komentārus neprasa, viņš godam nes latviešu medaļnieku mākslu pasaulē. Un dīvaina sakritība – viņš dzīvo Rīgā, kas atrodas starp Rīgas un Vidzemes jūrmalu. Rīgas jūrmalā ir dzīvojis latviešu medaļu mākslas celmlauzis Augusts Bija, bet Vidzemes jūrmalā – medaļu mākslas atjaunotāja Latvijā Valentīna Zeile. Abi no Latvijas aizbraukuši. Līdz ar to J. Strupuļa uzdevums ir, lai latviešu medaļu māksla arvien vairāk iekarotu pasauli un medaļnieku skaits un viņu meistarība augtu. Arī grafikas darbu nav sevišķi daudz. Kā vienmēr ražīgākais ir Imants Ozoliņš. Viņš savos darbos bez grāmatu zīmēm parāda vienu otru Rīgas jūrmalas aizmirstu nostūri, kas glabā ne vienu vien aizmirstu arhitektūras meistardarbu.
Neliela ekspozīcija ir lietišķai mākslai – keramikai. Šo nozari pārstāv Edīte Zvagule ar gudrības putniem pūcēm dažādos izmēros, kā arī Rudīte Jēkabsone ar runčiem. Bet vai tad dzintara apstrādātāju un metālkalēju Jūrmalā vairs nav?
Lai gan fotogrāfi tā īsti neiederas starp tēlotājas un lietišķās mākslas māksliniekiem, kā vienmēr arī šoreiz viņi izstādē ir pārstāvēti. Katrs no viņiem rāda savu varēšanu, iespējas un veiksmi. Izstādi iepriecina Intas Ozoliņas, Leonīda Tugaļeva, Jevgēņija Pugina, Ojāra Martinsona un citu autoru darbi. Katrs no viņiem ir sava ceļa gājējs fotomākslā.
