Jūrmalas mākslinieki Jūrkalnē 0
Jūrmalā Ozoliņu izstāžu zālē līdz 30. novembrim skatāma izstāde “Citā krastā”, kurā eksponētie darbi radušies plenērā, ko organizēja divi lieli mākslas cienītāji – Skrīveru kultūras centra direktore Baiba Dronka un Jūrkalnes “Pilsberģa kroga” īpašnieks Arturs Cimoška.
Tas ir jauns pasākums, kad mākslinieki desmit dienas var bezbēdīgi pavadīt “Pilsberģa kroga” īpašnieka pilnīgā aprūpē. Un viņu vienīgais uzdevums ir gleznot. Starp tiem laimīgajiem bija arī astoņi Jūrmalas mākslinieku biedrības pārstāvji. Viņi jau bija radījuši ne vienu vien gleznu par jūras tematiku. Ir tikai viena atšķirība: viņu gleznotā jūra īstenībā ir “mazā jūra” (tā sauc Vidzemes un daļēji Kurzemes krastus apskalojošos ūdeņus). Jūrkalne ir “lielās jūras” krastā. Te jūra viļņojas pavisam citiem viļņiem, tiem ir cits, varenāks spēks. Arī jūras krasts – skarbāks, vējaināks, ar kroplīgām priedēm apaudzis. Pret “mazās jūras” lēzeno krastu, kurš piesaista daudzos atpūtniekus, šeit ir smilšains stāvkrasts, kuru jūra katru gadu pa kādam metram nograuž. Un Jūrmalas māksliniekiem radās milzīgas iespējas, kā visas šis dabas mijiedarbības parādīt uz audekla. Kā viņi to paveikuši, redzam šajā izstādē. Darbos attēlota gan satrakota jūra, gan saules apspīdēta un mierīga, gan vakara gaismas apspīdēta, gan ostas, gan zvejas laivas un viss, kas ar zvejniecību saistīts. Interesanti pavērot, ka vairāki darbi gleznoti no viena skatpunkta, tikai katrs no māksliniekiem to attēlojis citādi, vadoties no savas izjūtas, izpratnes par krāsu saskaņu. Nepārprotami māksla pastāv ar mākslas darba radītāja acīm. Izstādē skatāmi 46 darbi, tajā skaitā 42 eļļas gleznas un četri zīmējumi un grafikas. Visi darbi ir ainavas, ir tikai viens portrets – Andreja Ģērmaņa ar zīmuli skicētais plenēra kuratora portrets. Ozoliņu izstāžu zālē ir redzami visu plenēra dalībnieku radīto darbu paraugi, un tas darīts, lai būtu priekšstats par visu dalībnieku plenērā veikto. Izstādē ir iespēja salīdzināt, kā glezno “lieljūru” un tās krastus jūrmalnieks, liepājnieks, rīdzinieks vai kādas citas vietas pārstāvis. Liepājniekam tā ir ikdiena, bet pārējiem izstādes dalībniekiem ne tik bieža iespēja. Plenēra izstādīto darbu līmenis ir dažāds, katrs no gleznotājiem glezno savā stilā. Nevar vēlēties, lai visi gleznotu Eduarda Kalniņa, Aleksandra Zviedra, Jāņa Oša, Bruno Celmiņa vai kāda cita jūras un Jūrmalciema gleznotāju līmenī. Tas nav vajadzīgs un arī nekad nebūs. Katrs gleznotājs dzīvo savā laikā un glezno savā līmenī. Izstāde ir pārliecinoša un apliecina to, ka tās atbalstītājs Arturs Cimoška savus personīgos līdzekļus, atbalstot plenēra dalībniekus, nav izniekojis. Ir doma tādu plenēru, tikai daudz plašāku, rīkot arī 2016. gadā.
