Jūrmalas domes koalīcija atbalsta Truksni un nerosinās demisiju 0
Jūrmalas domes koalīcija joprojām neuzskata, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim būtu jāatkāpjas no amata, kā arī nerosinās Trukšņa demisiju.
Deputāts Uldis Kronblūms (Tev,Jūrmalai!) aģentūrai LETA sacīja, ka situācija ir līdzīga kā “lietā par narkotikām.” “Viņam jau iepriekš vajadzēja atkāpties un patiesībā arī apsūdzībām bija jāparādās jau stipri agrāk,” sacīja Kronblūms. Viņaprāt, patlaban sasaukt ārkārtas sēdi nav lietderīgi,
jo rezultāts būtu tāds pats kā iepriekš – koalīcija atbalstītu Trukšņa palikšanu amatā.
“Man primārais nav nokļūt koalīcijā, jo man ir svarīgi pēc kādiem principiem strādāt, nevis kā vadībā to darīt. Ja pārējie deputāti grib strādāt šāda mēra vadībā – tas ir viņu lēmums,” pauda deputāts. Vienlaikus viņš norādīja, ka necer, ka Truksnis domes deputātiem izskaidros notiekošo, jo sēdēs viņš runājot strikti tikai par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, bet ārpus sēdēm ar viņu sazināties ir teju neiespējami.
Arī Kronblūma partijas biedrs Guntis Grūba pauda viedokli, ka Truksnim būtu jāatstāj gan mēra amats, gan jānoliek deputāta mandāts kopumā, jo šāda situācija diskriminējot pašvaldību. “Jau narkotiku lietā prasījām viņam atkāpties, bet patiesībā visi šie jautājumi ir kompleksi. Ja cilvēks ir atkarīgs – tas nav lēti, tādēļ skaidrs, ka viņš ir viegli ietekmējams un tas atstāj ietekmi arī uz pašvaldību,” sacīja deputāts. Arī Grūba norādīja, ka mērs “esot mazrunīgs” un ar viņu komunicēt esot ļoti grūti, tādēļ arī viņš necerot, ka deputātiem tiks sniegti jelkādi paskaidrojumi.
Patlaban opozīcija vēl neesot izlēmusi kā rīkoties turpmāk – vai rosināt mēra atkāpšanos vai nē.
Savukārt valdošās koalīcijas deputāts Jānis Lediņš (ZZS) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka “visa šī situācija drīzāk izskatās pēc tā, ka kāds mēģina pārņemt Jūrmalā varu.” “Tiesiskā valstī ir jāsagaida tiesas lēmums, kas atzīst, ka apsūdzētais ir vainīgs. Patlaban es uzskatu, ka Truksnis ir labākais mērs kāds Jūrmalai bijis,” teica deputāts.
To, vai viņa partija nepieciešamības gadījumā balsotu par Trukšņa atkāpšanos, Lediņš komentēt atteicās, norādot, ka par šo jautājumu būtu jākonsultējas ar partijas biedriem.
Arī “Saskaņas” deputāte Larisa Loskutova (S) aģentūrai LETA sacīja, ka “mūsu valstī neviens nav aizliedzis nevainības prezumciju.” Viņa patlaban neesot detalizēti informēta par notikušā apstākļiem, taču pauda viedokli, ka, ja Truksnis ir vainīgs, tad tā esot tiesībsargājošo institūciju atbildība noteikt vai viņš ir vai nav tiesīgs ieņemt mēra amatu.
Jūrmalas domē koalīciju veido partijas Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņa”. Opozīcijā strādā “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un partijas “Tev, Jūrmalai” deputāti.
Kā ziņots, korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu par ZZS nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, Krūmiņam inkriminējot arī partijas “No sirds Latvijai” nelikumīgu finansēšanu.
No KNAB izplatītās infografikas noprotams, ka Truksnim rosināts apsūdzību uzrādīt ne tikai par partiju apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, bet arī par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.
Krūmiņam lūgts uzrādīt apsūdzību par diviem noziegumiem partiju apvienības nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā.
No KNAB izplatītās informācijas noprotams, ka Jūrmalas pašvaldības amatpersona vienojusies ar Krūmiņu par to, ka, izmantojot trešo personu starpniecību, gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tas nelikumīgi finansēs partiju apvienību lielā apmērā.
Krūmiņš no sava konta veicis skaidras naudas izmaksu lielā apmērā un partiju apvienība saņēmusi finansējumu. Tad Truksnis informējis Krūmiņu par to, ka “ziedojumi” nav saņemti. Krūmiņš sazinājies ar “ziedotājiem” un to starpniekiem un informējis Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, atklājot “ziedotāju” uzvārdus un ar tiem saistītās personas.
Vēlāk politisko partiju apvienības valdes loceklis norādījis, ka partijas valdes sēdē saistībā ar priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanās bijusi nostāja, ka katrs pats piesaista iespējamos ziedotājus savām kampaņām, kas arī ticis darīts.
Tāpat KNAB šajā lietā rosinājis apsūdzēt Trukšņa biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi par dokumentu viltošanu
un viltotu dokumentu izmantošanu un ar NSL saistīto finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Saskaņā ar KNAB infografiku un aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju gadījumā par dokumentu viltošanu KNAB uzskata, ka Truksnis 2016.gada pavasarī informējis sava biroja vadītāju Vilkārsi par to, ka viņš nevarēs ierasties darbā. Darbiniece ieteikusi “uztaisīt prombūtni” un pēc tam noformējusi un saskaņojusi komandējuma rīkojumu. Tad darbiniece informējusi amatpersonu (“zināšanai”), uz kuru vietu noformēts komandējums.
