Jūrmala aicina uz latviešu Meteņu un slāvu Masļeņicas svinēšanu 1
Seno tradīciju garā, atvadoties no ziemas un gaidot pavasari, Jūrmalā tiks svinēti latviešu tradicionālie svētki Meteņi un slāvu tautu svētki – Masļeņica. Jūrmalnieki un pilsētas viesi aicināti baudīt daudzveidīgu kultūras un izklaides programmu senajās tautu tradīcijās.
Sestdien, 2. martā, plkst. 12.00 Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110 jūrmalnieki un pilsētas viesi aicināti priecāties pavasara gaidīšanas svētkos. Būs atvērtas radošās darbnīcas, kur varēs izgatavot dekoratīvus putnu būrīšus un koka lāpstiņas pankūku cepšanai. Pieaugušie un bērni varēs sacensties veiklībā, dodoties “pavasara izbraucienā” ar trīsriteni, makšķerējot koka zivis un pūšot bumbiņas. Būs arī pavasara mīklu minēšanas, dziesmu un ticējumu konkurss, gardas pankūkas un aromātiska tēja.
Uz brīvdabas skatuves notiks koncerts, kurā uzstāsies pasaules un latviešu tautas mūzikas grupa “Imantadimanta”, latviešu tradīciju kopa “Skance”, jauniešu tautas deju kolektīvs “Zālīte”, deju ansamblis “Karuselis” un izklaides studija “Larec”.
Svētdien, 10. martā, no plkst. 12.00 līdz 15.00 pie sanatorijas “Jantarnij bereg” Zvīņu ielā 2, Jaunķemeros, ar slāvu tautu pavasara gaidīšanas svētku – Masļeņicas – tradīcijām iepazīstinās folkloras kopa “Berendejka”. Simbolizējot ziemas atkāpšanos un pavasara tuvošanos, lai atbrīvotos no aizvadītā gada likstām, pasākumā tiks dedzināta salmu lelle. Pavasara svētku apmeklētāji tiks aicināti iet rotaļās un piedalīties konkursos, tostarp pārbaudīt spēkus, rāpjoties “ledus” stabā, velkot virvi un skrienot jautras stafetes. Būs vizināšanās ar poniju, bruņinieku cīņas un cirka mākslinieku uzstāšanās. Koncertā apmeklētājus priecēs dziedātājs Deniss Harčenko.
Ieeja pasākumos ir bez maksas.
Meteņu un Masļeņicas tradīcijas
Meteņi jeb Metenis latviešiem ir seni ziemas pavadīšanas un pavasara gaidīšanas svētki, kuros nozīmīgi ir maģiski auglības rituāli, lai veicinātu labas ražas gadu. Meteņos, kas tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu, tāpat kā citos ziemas svētkos, ļaudis sendienās gājuši ķekatās, braukuši ciemos un mielojušies pirms lielā gavēņa.
Masļeņica ir sena pavasara gaidīšanas tradīcija slāvu tautām. Svētku laikā tiek līksmi pavadīta garā, aukstā ziema un sagaidīts pavasaris. Masļeņicu pareizticīgie sendienās svinēja septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Ļaudis satikās ar tuviniekiem, tuviem un tālākiem paziņām, pirms gavēņa palūdza cits citam piedošanu un, kad salīgts miers, ar ēdienu un izklaižu pārpilnību priecājās krāšņos svētkos.
