Jurkevičs tuvojas 42 gadus vecajam Latvijas rekordam 5000 metru skrējienā 0
1971. gada 19. jūlijā cēsnieks Juris Grustiņš izcīnīja bronzas medaļu PSRS tautu spartakiādē 5000 metru skrējienā Maskavā, sasniedzot Latvijas rekordu – 13 minūtes un 34,2 sekundes. Vai gan toreiz kāds varēja iedomāties, ka tas nebūs pārspējams vairāk nekā 42 gadus un pārdzīvos pašu rekordistu!
5000 metrus ātrāk nekā 14 minūtēs līdz šim bija veikuši tikai septiņi Latvijas skrējēji, un pēdējais no viņiem ir Viktors Fedotovs, kurš 1986. gada 28. jūnijā Tallinā spēja 13:58,49. Turpmākos 27 gadus – neviens.
Bet nu, liekas, ledus būs sakustējies, jo daugavpilietis Dmitrijs Jurkevičs svētdien starptautiskās vieglatlētu sacensībās Somijas pilsētā Tamperē, pirmo reizi startēdams 5000 m skrējienā, uzvarēja ar 13:43,09, no Grus tiņa rekorda atpaliekot nepilnas desmit sekundes un pārspējot divus kenijiešus – Somijā naturalizēto Luīsu Koriru (13:47,60) un Ibrahimu Mukundu (13:57,37). Jurkeviča rezultāts ir trešais labākais Latvijas vieglatlētikas vēsturē, otro sasniedzis Genādijs Hlistovs (13:39,2). Grustiņš un Hlistovs tagad diemžēl jau citā saulē. Saprotams, ka starptautiskajā mērogā šiem rezultātiem ir krietni mazāka vērtība nekā iepriekšējā gadsimtā. Šogad seši vīri 5000 metros pārvarējuši 13 minūšu robežu un vēl 106 tos veikuši ātrāk nekā trīspadsmitarpus minūtēs. Pasaules rekords 12:37,35 kopš 2004. gada ir etiopieša Kenenisas Bekeles īpašumā.
Tamperē uzvaru svinēja arī Madara Palameika, šķēpu aizmetot 59,59 m un mājinieci Onu Sormunenu pārspējot par astoņiem centimetriem. Elvijs Misāns tālumā aizlēca 7,69 m, izcīnot trešo vietu aiz dienvidafrikāņiem Godfrija Mokoena (7,91 m) un Zarka Visera (7,90 m). Zigismundam Sirmajam sestā vieta šķēpa mešanā (78,60 m), kur pirmajā trijniekā ierindojās soms Anti Rūskanens (85,04 m), krievs Dmitrijs Tarabins (82,83 m) un igaunis Risto Metass (82,29 m). Bet uzvarētāja tautietis Tēro Pitkemeki svētdien šķēpu meta Vācijas pilsētiņā Bādkestricā un sasniedza šogad labāko rezultātu pasaulē – 89,03 m. Tāds pats sasniegums krievietei Marijai Abakumovai (69,75 m) un arī Vācijā, taču citā pilsētā – Elzetālē.
