Jurists: internātskolas ir mazu bērnu cietums 0
Pašvaldības uzskata, ka valstij arī nākamgad, pretēji iepriekš lemtajam, jāturpina finansēt internātskolas. Tāpat domā arī daļa jaunās Saeimas deputātu, tāpēc līdz 18. decembrim ministrijām jāsagatavo aprēķini, cik tas izmaksās.
Saskaņā ar likumu no nākamā gada vidus internātskolas līdzšinējā statusā vairs nevarēs pastāvēt. Taču pašvaldības, kurās ir šādas skolas, turpina uzstāt, ka tāda tipa izglītības iestādes ir nepieciešamas un ka valstij jāapmaksā ne tikai skolotāju algas, bet vismaz daļēji arī šo skolu uzturēšana un internāta audzinātāju darbs.
Valsts finansējumu šiem mērķiem bija plānots pārtraukt jau šogad, tomēr tika panākta vienošanās, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek piešķirts finansējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas savukārt apmaksā to bērnu, kuri ir bāreņi vai nāk no mazturīgām ģimenēm, uzturēšanos internātskolās, tērējot tam 112 000 eiro mēnesī. Kopumā šādi bērni ir 691 no 1325 visiem internātskolu audzēkņiem.
Par šo skolu likteni un finansēšanu otrdien bija asas diskusijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Frakcijas “KPV LV” deputāts Jānis Vitenbergs teic, ka pats absolvējis Kandavas internātvidusskolu: “Es nebūtu ieguvis vidusskolas izglītību, ja nebūtu šādas skolas, jo ģimenei nebija iespējas nodrošināt manu izglītību.”
Tiesībsarga biroja pārstāvis Arvīds Dravnieks, kurš arī mācījies internātskolā, atzina: “Internātskola ir mazu bērnu cietums. Labs cietums, bet tas neveido bērnu par pilnvērtīgu personību.” Viņaprāt, jāliek uzsvars uz darbu ar ģimenēm, lai tās iemācītos rūpēties par savām atvasēm.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) pauda neizpratni, kāpēc internātskolās dzīvo pat 700 sākumskolēnu.
Jauno konservatīvo frakcijas pārstāve, pedagoģe Anita Muižniece teica, ka “parastās” skolas nav piemērotas bērniem no sociālā riska ģimenēm: šādu bērnu skolas autobuss nogādājot mājās pulksten 16, bet, kas ar bērnu notiek mājās, nav zināms, varbūt mazais nemaz netiek mājās iekšā un stāv ārā aukstumā.
Skolu un pašvaldību pārstāvji apgalvoja, ka summas, kas būtu vajadzīgas bērnu ēdināšanai vairākas reizes dienā un internāta audzinātāju algām, pašvaldībām neesot. Tāpēc vajag valsts atbalstu.
Piemēram, Kandavas internātvidusskolā mācās pat 330 bērnu un pašvaldībai savā budžetā būtu jāatrod vairāki simti tūkstoši eiro, lai nodrošinātu skolas uzturēšanu. Internāta skolotāju algām ik mēnesi vajadzētu 17 000 eiro. Balvu novadam Tilžas internātskolas uzturēšanai gadā vajagot 198 000 eiro. Pašvaldības nezinot, kur šādu naudu ņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tās aplēsušas: nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ nākamgad to ienākumi būšot mazāki.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Andis Geižāns atzina, ka IZM no internātskolu problēmas norobežojusies. Ministrijā uzskata, ka pašvaldībām pašām jāgādā par skolēnu sociālo problēmu risināšanu. Bieži vien internātskolās mācās tuvējās apkaimes bērni.
Piemēram, Tilžas un Kandavas internātskolās tikai ap 30 procentiem bērnu nāk no citiem novadiem. Kandavas novada pārstāvji gan skaidroja, ka ne visi vietējie bērni skolā nakšņo, bet internātskola izvēlēta tāpēc, ka tur bērni var uzturēties līdz vēlam vakaram un tur pieejama arī sociālā rehabilitācija.
A. Ašeradens un daļa citu deputātu teica, ka jāmeklē tomēr citi veidi, kā palīdzēt mazturīgo un riska ģimeņu bērniem. Tajā pašā laikā, iespējams, vajadzīgs vēl kāds pārejas periods, kura laikā valstij jāturpina finansēt internātskolu uzturēšana.
Tāpēc IZM kopā ar VARAM tika uzdots līdz 18. decembrim aprēķināt, cik naudas vajadzīgs, lai valsts turpinātu maksāt vismaz par mazturīgo un bāra bērnu uzturēšanos internātskolās.
Nav gan skaidrs, kāda jēga no šiem aprēķiniem būs pašreizējā politiskā situācijā: kamēr nav valdības, nevar pieņemt nākamā gada valsts budžetu. Savukārt tā sauktajā tehniskajā budžetā, kas ļauj valsts iestādēm ik mēnesi tērēt divpadsmito daļu no šā gada budžeta, šāds atbalsts internātskolām nav paredzēts.
Jāpiebilst, ka vispārizglītojošo skolu internāti var palikt arī turpmāk, taču to uzturēšanu valsts nav apmaksājusi arī līdz šim.
