Juristi pelna breksita haosā 0
Miljoniem privātpersonu un uzņēmēju Apvienotajā Karalistē un citviet mēģinot tikt kaut kādā skaidrībā ar privāto lietu un darījumu kārtošanu apstākļos, kad nav zināms, kā tālāk virzīsies breksita process, ieguvēji no haosa un neskaidrības ir britu juristi un viņu ārzemju partneri.
Advokāti ir ieguvēji jebkurā šķiršanās prāvā
Tūkstošiem uzņēmēju esot neziņā par sava biznesa nākotni, juristu firmas Londonā un citviet izvērš savu pakalpojumu reklāmu. Juku laikos ir vajadzīgi advokāti visdažādākajās lietās, īpaši jau tad, kad pēc gandrīz pusgadsimta kopdzīves šķiras ekonomiska savienība ar 450 miljoniem iedzīvotāju un tās dalībvalsts ar 65 miljoniem iedzīvotāju. Fakti liecina, ka jebkurā šķiršanās prāvā vienīgie drošie ieguvēji ir advokāti.
Britānijai cenšoties rast izeju no breksita sarunu muklāja, valsts juristu firmas pārdzīvo ziedu laikus.
Pēc dažādiem aprēķiniem, breksits radīs abām pusēm vismaz 40 miljardus mārciņu zaudējumus, bet juristi būs ieguvēji.
Juristu firmai “Eversheds Sutherland” ir 67 biroji 34 valstīs, tajā skaitā Latvijā, kuros strādā 5000 darbinieku, tajā skaitā 2800 juristu. Augstas klases tieslietu ekspertiem ir bijis darbs visos laikos, bet breksits ir devis viņiem vēl nepieredzētas iespējas visās jomās kā finanšu lietās, tā privātajās tiesībās, atzīmē laikraksts “The New York Times”.
“Ir nācies saskarties ar klientiem, kas zaudējuši savaldību un sākuši lamāties, uzzinot, kā breksits ietekmēs viņu biznesu,” intervijā “NYT” atzinis Londonas juristu biroja “Fieldfisher” partneris Endrū Huds.
“Pēdējās nedēļās ir strauji pieaudzis to klientu skaits, kas ir ļoti noraizējušies, kas notiks gadījumā, ja Britānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās.
Juristu biroji parasti nešķiro ienākumus pēc pakalpojuma veida, taču lielāko biroju vadošie partneri atzīst, ka viņu lielākie klienti tagad izdod vairāk nekā desmit miljonus dolāru “breksita faktoru mīkstināšanai”, veicot restrukturizāciju, intelektuālā īpašuma tiesību un nodarbinātības likumu reformas.
Analītiķi atzīmē, ka juristiem vēl vairāk darba būs tad, kad firmas sāks pārrakstīt simtiem tūkstošu līgumu dažādās jomās. “Pāris pēdējos gados mūsu firmas darba apjoms ir pieaudzis aptuveni par desmit procentiem un turpina palielināties,” saka 1801. gadā iedibinātā juristu biroja “Travers Smith” vadošais partneris Deivids Peišents.
Juristu peļņa aug pēc breksita referenduma
Pērn Britānijas simt vadošo juristu firmu kopējie ienākumi bija 24 miljardi mārciņu (27,8 miljardi eiro), kas ir par astoņiem miljardiem mārciņu vairāk nekā pirms 2007. gada finanšu krīzes, liecina izdevuma “The Lawyer” apkopotie dati. Šajā laikposmā firmas pieņēmušas darbā 21 000 juristu.
Juristu biroju peļņa īpaši pieaugusi pēc breksita referenduma 2016. gadā un tagad ir vidēji 1,4 miljoni dolāru katram partnerim desmit vadošajās firmās. Lai gan juristu firmas bieži piedzīvo uzplaukumu juku laikos, tikai nedaudzi paredzēja šādu kāpumu, kas ir asā kontrastā ar 2008. gada finanšu krīzes izraisīto apsīkumu.
Toreiz juristu firmas, kas darbojās Londonas Sitijā, globālajā finanšu centrā, bija nobažījušās, vai tās nepiemeklēs līdzīgs gals kā viņu bankrotējušos klientus. Taču juristiem pietika darba uzņēmumu restrukturēšanā un maksātnespējas procesu pārraudzībā. Ienākumus deva krāpniecisku darījumu izmeklēšana, piemēram, autofirmas “Volkswagen” dīzeļmotoru izplūdes gāzu skandāls, kas vēl nav beidzies.
Un tad nāca 2016. gada 23. jūnija breksita referendums, 52% britu balsojot par izstāšanos no Eiropas Savienības un radot politiskus un ekonomiskus satricinājumus, kuriem galu neredz. Politiķi Londonā un Briselē turpina vētīt breksita procesu, dodot darbu arī tūkstošiem juristu, kuri katru minūti saņem neskaitāmus jautājumus par Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības biznesa sakariem nākotnē.
“Ja notiks breksits bez vienošanās, vai Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstis var atteikties atzīt Britānijas dalību PTO?” ir viens no bieži uzdotiem jautājumiem, līdz ar (bez)muitas statusu Ziemeļīrijai, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Britu juristu atzinumā Apvienotā Karaliste ir PTO dalībvalsts un jebkurā breksita variantā šis fakts nevar tikt apšaubīts. Britu juristi ir izveidojuši klientu firmu sarakstu “The Legal 500”, kur apkopoti vadošie uzņēmumi, kas pratuši laikus apzināt un samazināt breksita riskus.
Firmas “Eversheds Sutherland” Londonas biroja telpās ir izvietots milzīgs videoekrāns, kur līdz ar citiem datiem redzami arī firmas darbības finanšu rezultāti pērn, apliecinot desmit procentu ienākumu pieaugumu. Firmai “Freshfields”, vecākajam starptautiskajam juristu birojam pasaulē, ir izveidota īpaša breksita adrese, lai tiešsaistē atbildētu uz klientu jautājumiem.
Breksita izraisītais mārciņas kursa kritums ir kaitējis britu tūristiem, taču veicinājis ārzemju kapitāla rosību Britānijā, kas joprojām tiek uzskatīta par politiski un finansiāli stabilu valsti, kur valda likuma vara un taisna tiesa. Daži eksperti brīdina, ka finanšu rosība saistībā ar breksitu atgādina bēru rīkotāju darbību mēra laikā un ilgtermiņā var beigties, ja Londona zaudēs pasaules un Eiropas finanšu centra statusu.
Britu mārciņas vērtība krīt
Britu mārciņas vērtība nedēļas nogalē kritās, Britānijai lūdzot jaunu breksita pagarinājumu.
Britānijas premjerministre Terēza Meja lūdza Eiropas Savienību atlikt valsts izstāšanos līdz 30. jūnijam, bet ES ieteica labāk to atlikt par vienu gadu. Neskaidrība par valsts nākotni atkal radīja spiedienu uz britu mārciņu, bet tās vērtības kritumu ierobežoja cerības, ka breksitu mīkstinās kāda vienošanās ar ES.
Neskatoties uz breksita atlikšanu, Britānijā sāk izdot pases bez vārdiem “Eiropas Savienība” uz to vāciņiem. Jaunās bordo krāsas pases bez ES pieminēšanas tika ieviestas 30. martā – dienu pēc tam, kad Britānijai bija jāizstājas no bloka. Savukārt gada beigās sāks izdot pases ar ziliem vāciņiem, kas līdzināsies pasēm pirms Britānijas iestāšanās ES.
Lēmums no pasu vāciņiem noņemt uzrakstu “Eiropas Savienība” tika pieņemts, sagaidot, ka Britānija pametīs ES, kā plānots, 29. martā. Vienlaikus “īsu brīdi” tiks izdotas arī pases ar uzrakstu “Eiropas Savienība”, lai iztērētu esošos krājumus, paziņoja Iekšlietu ministrija, norādot, ka būs derīgas abas pases.
