Juriste uzbrauc pensionārei. Tiesa spriedums tāds, it kā smagas sekas nebūtu bijušas 3
Intai, 48 gadus vecajai juristei, 2017. gada 4. oktobris paliks atmiņā uz visu mūžu. Ap pulksten 19 vakarā Rīgā viņa ar auto devās no lielveikala “Maxima” centra virzienā, izbraucot Purvciemā uz Augusta Deglava ielas.
Pārsimt metrus pirms krustojuma ar Nīcgales ielu uz neregulējamas gājēju pārejas viņa notrieca 68 gadus veco pensionāri Ruslanu.
Sekoja neveiksmīgs un nervozs mēģinājums izlīgt ar gājēju (likums apsūdzībā par šādu nodarījumu to atļauj) un tad arī tiesas process.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiesnese Linda Dīzenberga piesprieda Intai 50 piespiedu darba stundas sabiedrības labā un 500 eiro materiālo kompensāciju par labu cietušai. Kā man paskaidroja Intas advokāte Inese Paspārne, Inta spriedumu nepārsūdzēšot, jo tas esot tas, par ko abas cīnījušās.
Vai to nepārsūdzēs arī prokurors Aleksandrs Miļuhins, vēl nevar zināt, pagaidām zināms, ka sūdzību par tiesas lēmumu uzrakstījusi cietusī, jo apsūdzība pret Intu tika celta par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu ar smagām sekām, bet spriedums tāds, it kā smagas sekas nebūtu bijušas. Prokurors arī prasīja savai apsūdzībai atbilstošu sodu – pusgada cietumsodu nosacīti un gadu bez vadītāja tiesībām. Lielāka skaidrība būs pēc pilna sprieduma tapšanas.
Kā viss notika
Inta pēc būtības savu vainu tiesā atzina un nožēloja notikušo, taču norādīja uz vairākiem blakusapstākļiem.
Ātrums bijis ap 40 km/h, lijis lietus, gājēju pāreja – neapgaismota, cietusī bijusi tumšās drēbēs bez atstarojošiem elementiem, tāpēc arī neesot viņu ieraudzījusi.
Lai ieraudzītu, droši vien būtu bijis jābrauc ar 10–20 km/h, teica Inta. Sadursme notikusi uz pirmās joslas un gājēja nākusi no kreisās puses. Blakus joslā nevienu apstājušos automobili vadītāja nav redzējusi. Gājēja aizķerta ar automobiļa kreiso sānu un spoguli. Pēc notikušā Inta bijusi šokā. Pie nokritušās gājējas bija piegājuši divi vīrieši, dzirdējusi, ka kāds izsauc ātro medicīnisko palīdzību, bet Inta piezvanījusi policijai.
“Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka gājējam, šķērsojot neregulējamu gājēju pāreju, jānovērtē apstākļi. Cietusī arī liecināja, ka apstājusies uz pārejas, ko nedrīkst darīt. Protams, tas nemazina manu vainu, nebiju pietiekami uzmanīga, taču gājēja nebija pārliecinājusies arī par savu drošību,” tiesā teica Inta.
Praksē, ja vien gājējs nav uzvedies neadekvāti, tomēr atbildība par sadursmi uz neregulējamas gājēju pārejas jāuzņemas transporta līdzekļa vadītājam.
Savukārt Ruslana norāda, ka pēc divu joslu šķērsošanas trešajā joslā bija apstājies automobilis, kas viņu laidis, tāpēc arī viņa droši gājusi pāri. Tiesā bija liecinieks, kas redzējis, ka kāds otrā joslā pirms gājēju pārejas piebremzējis, taču nav apstājies, bet pēc notikušā aizbraucis, – liecinieks braucis aiz viņa un pēc negadījuma palicis negadījuma vietā.
Strīds par rētu pierē
Sadursmē Ruslana guva smadzeņu satricinājumu un ķermeņa sasitumus, salauza žokli, bet galvenais strīds tiesā bija par četrus centimetrus garu rētu uz pieres – tās raksturu, nopietnību, labojamību, vai tas ir sejas izķēmojums vai nav. Bet pats galvenais: vai šī rēta ir vidēji smags vai smags miesas bojājums?
Tiesu medicīnas eksperts gan rētu, gan visu pārējo novērtēja kā vidēji smagus miesas bojājumus. Rētas novērtējumam prokurors un cietusī nepiekrita. Kā man pēc tiesas sēdes sacīja prokurors, rētas vispār esot subjektīva lieta. Šajā gadījumā A. Miļuhins uzskata, ka rēta sievietei uz pieres ir nelabojams sejas izķēmojums un viņam kā prokuroram ir tiesības uzstāt, ka tas tādējādi juridiski skaitās smags miesas bojājums.
Bailes no izlīguma
Neraugoties uz to, ka Ruslanai bija advokāte, kas viņu iedrošināja, cietusī tomēr beigās neslēdza izlīgumu ar Intu, jo, kā pati tiesā teica, baidījās no mahinācijas, visu atstājot tiesas un apdrošinātāju ziņā. Kā tagad zināms, tiesa Ruslanai nepiesprieda nekādu atlīdzību par morālo kaitējumu (pensionāre to arī neprasīja), bet apdrošinātāji gaida galīgu tiesas spriedumu.
Inta ar Ruslanu bija vienojušās par 5500 eiro izlīgumu, bet pensionāre pēdējā brīdī, kad jau bija jāiet pie notāra, pārdomāja.
Tad atkal trīs mēnešus domāja un beigās nepiekrita. Cik noprotams, bijis arī strīds par izlīguma tekstu. Ruslana pirms tam bija atteikusies arī no slimnīcas rēķinu apmaksas un saimnieciskas palīdzības. Ja izlīgums būtu noslēgts, tiesa sodu Intai nebūtu uzlikusi, kaut gan viņa tāpat skaitītos sodīta.
