– Specifisks jautājums bijušajam Uzņēmuma reģistra vadītājam. Latvijā pieteicies uz reģistrāciju Krievijas propagandas kanāls “Russia Today”. Gribot Rīgā atvērt biroju. Demokrātijā nedrīkstot liegt viņiem darboties, kaut saprotams, ko un kā Kiseļova propagandisti grib panākt. Jums ir padoms, kā “Russia Today” neielaist Latvijā? 10
– Jāstiprina Drošības policijas ietekme reģistrācijas procedūrās. Ģeopolitiskā situācija pieprasa drošības iestāžu klātbūtni, pārbaudi daudzās “ienākošās” lietās. Mums jāpretojas spiedienam no Krievijas un nav jābūt izcilniekiem absolūtā demokrātiskumā. Apgādājoties ar drošībnieku rekomendācijām, domāju, iespējams atteikt “Russia Today” reģistrēšanai Latvijā. Pietiek ar pamatotām aizdomām par pretvalstiskas propagandas izplatīšanu, lai sacītu – stop.
– Kādi secinājumi jums radušies kā Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijas vadītājam? Vairāku personu vaina tiks iztiesāta, bet deputātus interesēja, kā šāda nelaime varēja notikt?
– Konkrētus vainīgos meklēja Valsts policija kriminālprocesā. Mēs caurskatījām sistēmu. Vai to var uzlabot, lai traģēdijas neatkārtotos. Lai būvniecības uzraudzība ir pietiekami nopietna. Valstī no jauna izveidots būvniecības kontroles birojs, taču sperts tikai pirmais solis, lai būtu “centrālā acs”, kas pieskata kārtību lielu objektu celtniecībā. Kā bija līdz šim? Valsts uzraudzību likvidēja, funkcijas nodeva pašvaldību būvvaldēm, tās pārlapoja projektu papīrus. Tagad jādod līdzekļi, lai būvlaukumus apsekotu un uzraudzībā darbotos profesionāļi. Tā bija bezatbildība likvidēt būvinspekciju, it kā taupot naudu, saīsinot ierēdņu skaitu. Pie tā vainīgs tālaika parlaments solidāri ar valdību. Uzraudzība būvēs bija Ekonomikas ministrijas pārziņā, tāpēc atbildība arī šajā lauciņā. Viņi bija pirmie, kam vajadzēja teikt – nē, būvinspekciju likvidēt nedrīkst.
– Vai ierēdņi daudz var iebilst pretim, ja ģenerālais politiskais uzstādījums ir mazināt, nodot prom liekās funkcijas?
– Tā bija metodoloģija – griezt, nedomājot par sekām. Iesaistījās lobiji, lai, aizbildinoties ar birokrātisku slogu, saruktu kontrole būvobjektos, taču lielākā mērā te bijusi darīšana ar politisko infantilismu, neapdomību. Tā saucamie sociālie partneri krīzes periodā arī skubināja nogriezt lieko, atdot privātajiem, un tā var izlaist no valsts rokām jebko! Bet ir būtiskas lietas, kur valstij pašai jāatbild, un celtniecības uzraudzība ir viena no tām. Ļoti žēl, ka sapratne par to samaksāta ar cilvēku bojāeju. Pašreiz Zolitūdes izmeklēšanas komisija apkopo secinājumus, liecības, speciālistu vērtējumus, un rudenī nolasīsim gala ziņojumu. Mans secinājums: par nelaimi atbildības tiesa jāuzņemas arī Saeimai, valdībai, Ekonomikas ministrijai un Rīgas domei – varasvīriem, kuri darbojās attiecīgajā periodā. Konkrētiem atbildīgajiem ir jāsaņem reāls cietumsods.
