Juris Utāns simbolu valodā par notiekošo 0
Mūkusalas Mākslas salonā līdz 2. aprīlim skatāma mākslinieka Jura Utāna jaunāko darbu izstāde “Invāzija”, kurā viņš pievēršas pēdējā laika sociālajām aktualitātēm un problēmām. Mākslinieks savā mākslā lieto simbolu valodu, kas kritiskā veidā vērš uzmanību uz sociāli, ētiski un jaunajā izstādē arī politiski amorālo.
“Gleznu vizuālais pamats ir apkārt notiekošais, ar kura palīdzību ieskicētas mūsdienu urbānās drāmas un traģēdijas – vardarbība, agresija, politiskās vides meli. Grafiski izteiksmīgajos lielformāta gleznojumos ar plašu saturisko amplitūdu tiek risināts sarežģīts dzīves rēbuss, kur reālā vide dabiski saplūst ar irreālo, kairinot redzi un prātu. Kaut darbu vēstījums ir visai tiešs un kritisks, tas nemoralizē, bet gan aicina ieraudzīt būtisko un attiekties pret to atbildīgi,” skaidro izstādes kuratore Diāna Barčevska.
J. Utānu var dēvēt par sociālās mākslas pārstāvi, kas visos laikos uzrunā skatītāju ar dzīvē sastopamo sociālo absurdu, kādu ir ne mazums. “Viņam patīk provocēt cilvēku reakciju, tādā veidā aicinot piedalīties procesā, ko sauc par dzīvi. Savā mākslā viņš lieto simbolu valodu, kas kritiskā veidā vērš uzmanību uz sociāli, ētiski un jaunajā izstādē arī politiski amorālo. Ar sev raksturīgiem paņēmieniem Utāns konfrontē dažādu sabiedrības grupu locekļus, aicinot kritiski izvērtēt to ietekmi uz sabiedrības ideāliem,” teic D. Barčevska.
Pats mākslinieks par savu jaunāko veikumu teic: “Manas izstādes koncepcija sastāv no trim virzieniem, sirreālām vīzijām: lielā ģeopolitika, Krievija Ukrainā, Krimas aneksija bez neviena šāviena. Reāli notikumi un varoņi kā elektrošoka impulss. Un kā būtu, ja līdzīgi kā Krimā notiktu pie mums, ko es nekad negribētu pieredzēt…”
Savos darbos mākslinieks ir tiešs un daudzveidīgs. Viņš nekad nav noliedzis, ka viņam patīk sirreālisms. “Man glezniecībā patīk sirreālas, metafiziskas lietas un simboli. Cilvēks-monstrs ar putna galvu, vienu spīdīgu aci, daudzas upuru galvas… Tā ir arī tāda rotaļa ar skaisto,” teic J. Utāns.
Viena lieta ir glezna interjeram, pavisam kas cits, ja tā radīta ar vēlmi cilvēku izkustināt, saviļņot. J. Utāna darbi ir mūsu izkustināšanai. “Lai kaut uz brīdi cilvēku padarītu reaģētspējīgu pret nejēdzībām, vajag kreizī izstādi, kreizī koncertu, kreizī izrādi. Tas ir mans uzdevums. Gleznojot absolūti nedomāju, kur mani darbi paliks. Man it kā jāizlādējas uz audekla. Agrāk nesapratu, kas ir mākslas terapija, tas likās falši un neīsti. Taču nu pieķeru sevi, ka pēc kliedzošiem darbiem pats kļūstu tīrāks, mierīgāks un sakārtotāks sadzīvē un ikdienā. Varbūt gleznošana ir mākslas terapija man pašam. Daudzi vaicājuši – kāpēc savos darbos esi tik agresīvs, vai tev ar psihi viss kārtībā? Taču, ja trīsdesmit gadus strādāju Latvijas Universitātē un studenti mani mīl, varbūt viss ir okei. Uz audekla izlieku to, kas mani uztrauc un kam negribu, lai cilvēki mierīgi paiet garām,” skaidro mākslinieks.
Apstāties, padomāt – tas ir J. Utāna jaunajā izstādē “Invāzija”.
