Pierobežā sastaptās dāmas savukārt man lika pasmieties par saviem 10
priekšstatiem par bēgļiem. Tiešām, dažkārt jau kādu vjetnamieti noķerot,
bet robežsargi jau esot slinki un gaidot, ka bēglis pats nāks pa šoseju
pretī. Tagad gudroju vai vjetnamietis ir čangalis vai čiulis?
Tikai vienā pierobežas ciemā nevarēju brīvi sazināties latviski, jo dāmas
bija izaugušas ar krievu valodu skolā. Bet jaunieši tagad gan tikai
latviski skolā mācoties. Agrāk arī esot bijusi pieejama tikai Baltkrievijas
televīzija, tagad gan esot Latvijas.
Ja visi citi mīti neapstiprinājās un realitāte pat iepriecināja ar pretējo,
tad tas par bezdarbu izrādījās patiess. Itin visos ciemos stāstīja, ka
jaunieši ir prom, ka darba nav, ka uz Rīgu nav jēgas braukt, jo algas nav
tik lielas. Tāpēc vēl un vēl dzirdēju par aizbraukušajiem uz Īriju un
Angliju. Cerīga likās informācija par zviedriem, kuri ir sapirkušies zemes,
tomēr laikam jau viņiem nav padomā attīstības scenārijs. Un visur
stāstīja, ka sievietes ir tās stiprās, kas iztur.
Nomāca bieži sastopamie pieminekļi ar sarkano zvaigzni. Lai gan kritušo
sarakstos bija daudz latviešu puišu, pieminekļus gribēju aizvākt projām
tūlīt. Mums nav jāslavina tie, kas Latviju pakļāva! Lai to piedotu un
izlīgtu ar pagātni, pirmkārt, būtu vajadzīga brīva telpa aizmiršanai.
Domājot par to, ko darīt, pirmkārt, vajadzētu aktivizēt zemessardzes
darbības Latgales reģionā. Pasapņoju par Dziesmu svētkiem Latgalē, par
Positivus Latgola, par investoru piesaisti visiem tiem labumiem, kurus
joprojām te audzē. Pilnīgs ekoloģiskā dzīvesveida un ražošanas etalons. To
taču var pārvērst gan par kosmētikas, gan par visdažādāko veidu pārtikas
ražotnēm. Vēl domāju, ka tik gleznainā ainava varētu ieinteresēt mākslu
studējošos jauniešus no visas pasaules braukt uz plenēriem Latgalē ar
garantētu estētisko baudījumu. Piemēram, ja izvēlaties gleznot balti zilas
govis, tad otrpus ceļam diezgan droši uzradīsies balts zirgs. Manuprāt,
ekskluzīvi.
Jautājums par to vai jums nav bail, ka Krievija ir tik tuvu, izraisīja
dažādas reakcijas – kāds steigšus atkāpās, kāds smējās, kāds skaidroja, ka
nav jābaidās. Vai Krievijas dezinformācija ietekmē arī šos uzskatus,
neņemos spriest.
Latgali kā to sievieti, kura nebija ļoti šiverīga, bet bija apcerīga un
meditatīva. Runa ir par Martu un Mariju Jaunajā Derībā. Marta bija čakla un
šiverīga, bet Marija vienkārši sēdēja pie Kristus kājām. Man liekas, ka
Kurzeme, Vidzeme un Zemgale ir mūsu čaklās Martas, bet Latgale ir mūsu
Marija. Un mums vajag abas.
