Juris Rubenis: Bēgļu krīzei neder vakardienas klišejas. Politiskus līderus viņš šobrīd neredz 6
Situācija ar bēgļiem ir jauns izaicinājums, uz kuru nevar atbildēt ar vakardienas klišejām, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” pauda teologs Juris Rubenis. Viņaprāt, ir radoši jāmeklē jauni moduļi, bet ļoti iespējams, ka ne visiem tas ir pa spēkam.
“Un tāpēc tāds labs vadītājs vai labs politisks līderis ir cilvēks, kurš spēj nevis atražot vakardienas klišejas, bet radīt un sintezēt kaut ko jaunu. Diemžēl Eiropā mēs šobrīd neredzam tādus. Un par to ir ļoti žēl. Visādā ziņā ir viena vai otra veida kapacitātes cilvēki, bet ar tādu superradošu pieeju, kas varētu veidot pilnīgi jaunus konceptus, mēs šobrīd neredzam. Es ļoti ceru, ka šī situācija varbūt šādus cilvēkus iznesīs priekšplānā,” norādīja Rubenis.
Vaicāts, par ko liecina Latvijā notiekošās diskusijas par bēgļu jautājumu, viņš vērtēja, ka tas nav vienkāršs jautājums, un tas ir redzams arī tādās ļoti attīstītās un atvērtās sabiedrībās kā Zviedrija un Vācija. “Viņi arī netiek ar šo jautājumu galā,” vērtē mācītājs.
“Mēs varam domāt, ka esam gatavi, bet varbūt godīgi pateikt arī, ka mēs neesam gatavi. Bet arī tā var darboties – mēs procesa gaitā mācāmies. Bet, izrādās, ka ļoti daudzi Eiropā, kuri domāja, ka ir gatavi, izrādījās, nebija gatavi. Tas nav tik vienkārši,” norādīja Rubenis.
Pēc viņa domām, ir nepieciešams ļoti atklāts, iekļaujošs dialogs, kur neuzdodam vēlamo par esošo un neaizmālējam acis nevienā virzienā, nemānām sevi nedz uz labo, nedz uz slikto pusi un raugāmies reālistiski. Viņaprāt, tieši reālistiskuma ir trūcis un bieži vien diskusijā no paša sākuma bija jau ideoloģiska nostādne – vieni “par”, citi “pret”.
“Un tad tā ir mūsu ideoloģiskā līnija, un mēs skatāmies, kā mēs piedzenam argumentus vienam vai otram viedoklim par labu. Tad tā saruna nenotiek. Tā labā saruna notiek tad, kad mēs sakām – situācija ir sarežģīta, neviennozīmīga, tāda nav vēl tādā veidā varbūt bijusi nekad. Skatāmies uz visiem riskiem, skatāmies uz visām iespējam, skatāmies, ko mēs varam, cik mēs esam stipri, novērtējam savas spējas un arī redzam savu egoismu. Redzam, kur mēs kaut ko varam, redzam, kur mēs negribam. Es domāju, ka šāda veida tāda padziļināta diskusija principā gandrīz nenotika,” secināja Rubenis.
Jau ziņots, ka Latvijai ES patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros ir jāuzņem vairāki simti bēgļu. Vienlaikus ziņots, ka patvēruma meklētāji, kas ieguvuši bēgļa statusu, Latviju pamet.
Rubenis 1982.gadā tika ordinēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju. 1982.-1989.gadā kalpojis Liepājas Lutera draudzē, 1989.-2012.gadā – Rīgas Lutera draudzē, bijis viens no Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes atjaunotājiem 1990.gadā. 2011.gadā Rubenis absolvējis Lasāla Kontemplācijas skolas programmu un ordinēts par kontemplācijas/meditācijas skolotāju. 2012.gadā Rubenis paziņoja, ka nolēmis pārtraukt kalpot Rīgas Lutera draudzē, lai pilnībā pievērstos darbam meditācijas centrā “Elijas nams”.
Rubenis ir 20 grāmatu un vairāk nekā 500 publikāciju autors.
