Politologs: “Tas ir absurds! Algu sistēma prasa samērā radikālu pārbūvi” 19
TV24 raidījumā “Preses klubs” Juris Rozenvalds, LU profesors un politologs, uzsvēra, cik būtiski ir Latvijas politiskajai elitei rādīt priekšzīmi, runājot par algu sistēmu Latvijā. Amatpersonu algu iesaldēšana parādītu, ka sabiedrības intereses ir augstākas par personīgo labklājību.
“Algu sistēma prasa samērā radikālu pārbūvi. Un šajā ziņā prezidents trāpījis skudru pūznī – cilvēki sāk uzdot jautājumus. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Igauniju un Lietuvu, tad valsts izdevumu īpatsvars Latvijā ir jūtami lielāks, mēs vairāk tērējam. Es neatceros precīzus procentus, bet man šķiet, ka Igaunijai, Lietuvai bija kaut kur pāri 30%, bet mums ir pāri 40% – tie ir valsts izdevumi, liela daļa no šiem izdevumiem aiziet tai skaitā, protams, dažāda veida atalgojumos un tā ir problēma,” skaidro politologs.
“Otrkārt, jautājums ir par to, kā šie atalgojuma fondi tiek sadalīti. Pavisam nesen Dombura šovā rādīja un katrs var apskatīties – mums ir bagātas ministrijas, mums ir trūcīgas ministrijas un tad rodās jautājumi.
Un, protams, runāsim, kā ir – tu vari būt valsts sekretārs un tajā pašā laikā padomēs, un par to, ka viņš vienreiz tur nedēļā vai mēnesī aiziet, viņš saņem tik daudz, cik universitātes profesors nesaņem vispār nekad par to, ka viņš rukā visu mēnesi. Tas ir absurds!”
Rozenvalds arī uzsver morālas dabas jautājumu: “Šajā sakarā gribu pacelt vēl vienu jautājumu – tas ir ļoti būtisks, morāls un politisks jautājums – politiskajai elitei ir jārāda priekšzīme. Ja prezidents saka, ka algas pa lielām, ja ministru prezidente saka – mēs esam krīzes situācijā, tad rādiet piemēru. Kāpēc, piemēram, ierobežot visiem 2,6%, ja, turklāt pārkāpjot solījumus, kas tika iepriekš doti skolotājiem, un tajā pašā laikā izrādās mums visām tām galvenajām amatpersonām būs +6% nākamajā gadā. Un, iespējams, kaut ko esmu palaidis garām, bet es neesmu dzirdējis, ka pats prezidents izietu priekšā un teiktu: ziniet, es gribu rādīt priekšzīmi sabiedrībai.
Jo sabiedrība tikai tad pa īstam tev ticēs, kad tu pateiksi – jā, es arī no tā ciešu. Un šeit tieši parādītos tas, ka tās valstiskās intereses ir augstāk par privātām interesēm.
Kas prasās Latvijai, kas ir nepieciešams Latvijai? Šo valsts izdevumu pārskatīšana, jo arī līdz šim, kaut arī mums katra valdība saka – mēs pa jaunam skatīsim budžetu, bet joprojām budžets tiek veidots no sasniegtā – tāda tā summa ir bijusi un neviens vairs neuzdod jautājumus. Un neko nedzirdam arī par to solīto kompakto valsts aparātu. Tā, manuprāt, ir viena no lielākajām Latvijas problēmām, no kuras kā stari aiziet uz visām pusēm arī citas – cilvēki netic.”
