Juris Pūce: Melnraksts valdības pretinflācijas plānam 23
Autors: Juris Pūce, Partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs, Ekonomistu apvienības biedrs
8.augustā Centrālās statistikas pārvalde publiskos jaunākos datus par patēriņa cenu pārmaiņām šā gada jūlijā. Es kā Latvijas pilsonis tomēr cerētu, ka par ekonomiku atbildīgie ministri nevis atvaļinājumu režīmā sagaidītu šo publikāciju, lai ar pārsteigumu konstatētu, ka inflācija Latvijā atkal ir TOP3 Eiropā, bet rīkotos jau tagad. Ir pienācis laiks valdības pretinflācijas plānam.
Manuprāt, ir trīs galvenās tēmas, kas noteikti jārisina – pārtikas cenas, atbalsts sabiedrības trūcīgākajiem un vidusšķirai nu jau divus gadus ilgstošajā cenu skrējienā un regulētie tarifi.
Līdz šim izskanējušās idejas par pārtikas cenām, manuprāt, ir ne līdz galam pārdomātas. Vai nu tās vispār nekādu efektu uz cenām neatstāj (piemēram, kā cenas samazinātu lielveikalu darba laiku ierobežojumi?), vai neko nerisina īstermiņā (konkurences uzraudzība, piemēram).
Taču risinājumus vajag jau šomēnes! Tāpēc, piemēram, brīvprātīga vienošanās ar veikalu ķēdēm par noteikta pārtikas preču sortimenta cenu iesaldēšanu uz dažiem mēnešiem būtu solis īstajā virzienā. Vai, ja tas nestrādā – īstermiņa PVN pārtikai un sabiedriskajai ēdināšanai samazināšana. Tas gan ir dārgs pasākums.
Eiro ieviešanas laiks parādīja, ka tādas vienošanās var būt efektīvas. Ja vēl Patērētāju tiesību aizsardzības centrs intensīvāk paseko to ievērošanai – pavisam labi strādā. Šādu pieeju var sagatavot 2-3 nedēļu laikā un ieviest nekavējoši. Likumi nav jāmaina un informatīvos ziņojumus arī var izlaist.
Otrkārt, ļoti nopietni ir jādomā par atbalstu sabiedrībai dzīves dārdzībā. Skaidrs, ka arī šogad nav jāgaida līdz oktobrim, lai indeksētu pensijas. Tas bija jādara jūlijā, bet vēl var pagūt septembrī. Pensionārus pārtikas cenu kāpums ietekmē kritiski, bet ar atbalstu vien senioriem un maznodrošinātajiem šoreiz nepietiek. Divi pilni cenu kāpuma gadi atstājuši ļoti nopietnu negatīvu iespaidu arī uz vidusšķiras budžetiem. Valstij būtu jāpalīdz. Īpaši tāpēc, ka inflācija jau otro gadu palīdz pārpildīt valsts naudas maku. Es aicinu jau ar rudenī celt ar IIN neapliekamo minimumu, turklāt attiecināt to uz lielāku saņēmēju loku. Tas būtu nozīmīgs atbalsts lielam skaitam ģimeņu, bet īpaši palīdzētu mazāko algu saņēmējiem. Igaunijā neapliekamais ir 700 eiro mēnesī, Lietuvā – 625 eiro, Latvijā – 500 eiro.
Visbeidzot, par regulētām cenām. Latvijā ir raksturīga situācija, ka regulētos tarifus ceļ salīdzinoši lēni, bet tad, kad tos apstiprina, tie paliek ilgi pēc tam, kad objektīvie cenu ietekmējošie faktori jau pazuduši. Šogad tā ir liela ekonomiska un sociāla problēma. Inflācijas datos var labi redzēt, ka, salīdzinot ar situāciju tieši pirms gada, cena kritusi dabasgāzei, malkai, transporta degvielām, pat elektrībai, bet toties ir stipri augstāka siltumenerģijai, ūdenim un kanalizācijai, citiem regulētiem tarifiem.
Būtu ar likumu jāuzdod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pašai regulāri (šogad un nākamgad – reizi trīs mēnešos) pārvērtēt jau apstiprinātos tarifus bez komunālas saimniecības uzņēmumu iesnieguma un samazināt, ja cenu veidojošie elementi samazinājušies. Piemēram, siltumenerģijas tarifā 70-80% veido kurināmā cena. Ja apkurē dominē dabasgāze vai šķelda, tad abu kurināmo veidu cenas, salīdzinot ar 2022.gada vasaru, ir kritušas vairākas reizes. Nav iespējams, ka tarifs siltumam nesamazinās. Bet vairumā Latvijas pilsētu – nesamazinās. Vai ūdenssaimniecībā, kur ievērojama daļa tarifa ir elektroenerģijas cena. Salīdzinot ar 2022.gada vasaru, cenas elektrībai ir zemākas, tarifam būtu jākrīt.
Te gan jāpiebilst, ka elektrības cena gala patērētājiem kristu daudz straujāk, ja vien valdība pati nedzītu cenu uz augšu, pieļaujot, ka valsts 100% kontrolē esošie pārvaldes un sadales tīkli, paceļ tarifu par desmitiem procentu, turklāt, neprasot tarifu pārskatīt. Tāpēc līdz ar uzdevumu SPRK ir jādod uzdevums arī AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) valdēm – iesniegt pārrēķinātus tarifus, ņemot vērā to, ka vidējā elektrības biržas cena dzīvē izrādījās zemāka nekā abu uzņēmumu tarifu projektā iesniegtā.
Noslēgumā kopsavilkums:
1) valdībai steidzami ir jāizstrādā, jāapstiprina un jāievieš pretinflācijas plāns;
2) jāievieš īstermiņa pasākumi pārtikas cenu ierobežošanai. Priekšroka – brīvprātīga vienošanās ar veikalu ķēdēm;
3) nekavējoties jāapstiprina atbalsta pasākumi – ātrāk jāindeksē pensijas, jau šoruden jāpalielina neapliekamais minimums strādājošajiem;
4) jāuzdod SPRK pašiem regulāri pārskatīt tarifus, lai tos uz apkures sezonu samazinātu. Savus tarifus jāuzdod pārskatīt arī AST un ST.
