Juris Pūce: Latvija var labāk! 0
Autors: Juris Pūce
Izaicinājumi šobrīd ir nepieredzēti asi. Latvijas ekonomika stagnē, valdība tikai sola – pacietieties brītiņu, tūlīt viss būs labāk. Bet patiesībā Latvijas ekonomikas konkurētspēja sarūk. Pēc Krievijas pilna apjoma agresijas pret Ukrainu sākuma Latvijas ekonomiskā situācija ir mainījusies. Tomēr šādas pārmaiņas skar un skāra ne tikai Latviju. Vairumam mūsu kolēģu un reizē galveno konkurentu Eiropas Savienībā ir izdevies tikt ar šiem pārbaudījumiem galā labāk.
“Vienotības” vadītās valdības soļi ir bijuši vārgi un daudzreiz pat bezjēdzīgi. Šobrīd it kā notiekot premjeres izsludināts birokrātijas samazināšanas process, kura rezultātā birokrātija tikai pieaug. Rīgas pilsētā, kas ir Latvijas ekonomikas motors, privātās investīcijas ienāk ļoti lēni. Izaugsmes vietā ir procedūras. Investīciju piesaistes vietā ir plāni un atskaites. Reformu vietā ir darba grupas un informatīvie ziņojumi.
Valdība šobrīd specializējas pati savu kļūdu labošanā. Turklāt labo tās diezgan nemākulīgi. Augusta beigās strauji vajadzēja norakstīt “AirBaltic” parādus, jo tūlīt būšot investors. Investora joprojām nav. “RailBaltica” projektam pietrūkstot naudas. Pusgads ir apkārt, rezultāts – ministram vēl esot jāstrādā. Gan jau, ka kādā darba grupā. Budžeta deficīts esot par lielu, tāpēc atnes uz Saeimu budžetu, kurā deficīts ir vēl lielāks, nekā tas bijis iepriekš. Ienaidnieka drons lido pa Latvijas teritoriju kā pa savu sētu, bet ministrs pēc tam melo, un pat ausis nekust.
Tagad amerikāņi par savu prezidentu ievēlējuši Donaldu Trampu. Turklāt varbūtība, ka tā notiks, ne vienu brīdi nebija maza. No Trampa pirmās četrgades vienu lietu zinām pavisam droši – Trampam patīk skaitļi, īpaši procenti no iekšzemes kopprodukta. To visu zinot, “Vienotības” valdības piedāvātajā nākamā gada Latvijas valsts budžetā līdzekļi aizsardzībai būs vismazākie Baltijas valstu starpā. Varam būt droši, ka arī amerikāņu jaunās administrācijas uzmanība Latvijai tad būs viszemākā Baltijas valstu starpā. To noteikti nevaram atļauties tajā starptautiskās drošības situācijā, kurā esam.
Uz šī fona valdība apgalvo, ka tā vēlas dubultot ekonomiku? Līdz šim vienīgā lieta, ko “Vienotībai” izdevies dubultot, ir maksa par pases izsniegšanu un vidējais laiks, kas nepieciešams būvatļaujas saņemšanai Rīgas pilsētā. Šo mēs atcerēsimies kā birokrātijas, tukšu solījumu un sastinguma laiku. Skarbi un reizē jau arī nekā jauna, visu šeit uzskatīto mēs zinājām, bet saliekot uz vienas lapas sajūta nav patīkama.
Vai to var mainīt? Var mainīt. Var, ja zina, prot, spēj un grib.
Desmitiem gadu eksperti teica, ka vajadzīga administratīvi teritoriālā reforma, bet “Vienotības” vadītās valdības visas kā viena to tikai atlika. Man reformai vajadzēja 500 dienas, jo tas gluži vienkārši bija jāizdara. Arta Pabrika vadībā valsts aizsardzības finansējums konsekventi auga, un mums nebija vairs negodpilnās bronzas Baltijas valstu starpā. Tie, kas skatās uz darbiem, novertēja Ivara Ijaba paveikto Eiropas Parlamentā, kur četros gados izdarīts tas, ko citi nav paveikuši trīs termiņos. Jaunajā sasaukumā Ivars kļuvis par ietekmīgāko Latvijas deputātu, tikai nav pārliecības, ka mūsu valdība tiks līdzi tempam, kādā strādā Ivars, un izmantos tās iespējas, par kurām viņš katru dienu cīnās.
Lai kā arī izklausītos, šo pārdomu mērķis nav vairot pesimismu vai radīt sajūtu, ka viss ir slikti un labāk nekļūs. Tieši otrādi, šis ir brīdis, kad apzināmies, ka varam labāk. Latvija var labāk! Esam devuši iespējas, tagad mums jāizvērtē, kurš uz viņu liktās cerības ir attaisnojis un kurš nē. Vērtēt cilvēkus pēc viņu vārdiem un darbiem ir mūsu katra paša atbildība. Ja ik reizi ejam un balsojam par vienām un tām pašām partijām, mēs nevaram ne gausties par apsurdiem lēmumiem “airBaltic” vai “RailBaltica”, ne šausmināties, ka Aizsardzības ministrs melo par krievu droniem vai pārmest premjeriem, ka tas lido ar privātajiem reisiem.
