Enerģētikas eksperts: Vējš un saule dominēs elektronerģijas ražošanā līdz brīdim, kad “nobriedīs arī kodoltehnoloģijas” 0
Latvijas saražotās elektroenerģijas apjoms 2050.gadā varētu sasniegt 25 teravatstundas (TWh), un tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2024.gadā, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam. Šobrīd Latvijā saražo 6,6 TWh elektroenerģijas gadā, bet līdz 2050.gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 25 TWh. TV24 raidījumā “Uz līnijas” enerģētikas ekspertam Jurim Ozoliņam lūdza komentēt vēja parku būvniecību un šādu projektu realizāciju Latvijā, ņemot vērā faktu, ka sabiedrībā valda pretrunīgi viedokļi par vēja parku izveidi.
“Vēja enerģija un tās ražošanas iekārtas bez šaubām atstāj iespaidu. Ir lieta, ko nevar novērst, – tā ir ainava. Izmaiņas ainavā ir nenovēršamas, bet šeit gan jāsaka, ka tikai līdz zināmam attālumam. Es ticu tam, ka tas tā būs, ka saule un vējš dominēs [elektronerģijas ražošanā] līdz laikam, kad nobriedīs arī kodoltehnoloģijas,” komentēja enerģētikas eksperts Ozoliņš, kurš atzīst, ka sabiedrībā šobrīd ir “saķērušies” atšķirīgie viedokļi par vēja parku būvniecību.
“Vienmēr atradīsies oponenti! Un demokrātiskais process ir ievilcies, manuprāt, un tas ir devis arī platformu oponentiem, kas tagad ir pārvērties par tādu politisko ieroci – aizsargāsim Latviju, lai ir ainavas un neko nemainīsim… Šī būs tūristu meka, atšķirībā no visas pārējās Eiropas, kur viss būs nobūvēts,” piebilda viņš. Ozoliņš mudināja vēju parku būvniecības jomā uzticēties divām lietām – zinātnei un pieredzei.
“Var braukt pie kaimiņiem, skatīties, mērīt, salīdzināt. Un brīnumainā kārtā viņi kaut kā sadzīvo ar vēja enerģiju – lietuvieši, igauņi, nemaz nerunājot par dāņiem, beļģiem, vāciešiem,” norādīja Ozoliņš. Viņš uzskata, ka oponentus, kuri aģitē pret vēja parku būvniecību, ir “diezgan labi atalgots populisms”. Enerģētikas eksperts pieļāva, ka vēja parku būvniecības kavēšanā iesaistīta “draudzīgā kaimiņvalsts” Krievija un tās finanšu resursi, lai vairotu populismu un skandinātu, ka “Latvija ir neizdevusies valsts, neko neprot, un režīms, kas pašlaik valda, ir nelikumīgs”.
Kā ziņoja LETA šā gada 8.aprīlī, tad šobrīd Latvijā saražo 6,6 TWh elektroenerģijas gadā, bet līdz 2050.gadam šo apjomu plānots palielināt līdz 25 TWh. Tāpat paredzēts, ka būtiski pieaugs arī elektroenerģijas patēriņš. 2024.gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš bija 7,7 TWh, bet līdz 2050.gadam paredzēts, ka tas sasniegs 19 TWh.
KEM izstrādātā Enerģētikas stratēģijā līdz 2050.gadam teikts, ka 2023.gadā Latvijā elektroenerģija tika ražota, izmantojot četrus galvenos elektroenerģijas ģenerācijas avotus – termoelektrostacijas, hidroelektrostacijas (HES), sauszemes vēja elektrostacijas (VES) un saules elektrostacijas (SES). Tiek paredzēts, ka nākotnē termoelektrostacijas un HES saražotās elektroenerģijas apjoms saglabāsies līdzvērtīgs vēsturiski vidējam līmenim – 2,6 TWh gadā no termoģenerācijas un 3,1 TWh gadā no HES.
KEM prognozē, ka līdz 2050.gadam termolektrostaciju darbība pakāpeniski kļūs ilgtspējīgāka, dabasgāzei pakāpeniski tiekot aizstātai ar sintētisko metānu un biogāzi. Papildu plānota jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) jaudu izbūve, tostarp SES, sauszemes un atkrastes VES. Jaunu HES būvniecība netiek plānota augsto būvniecības izmaksu dēļ.
Lai aprēķinātu no AER (izņemot HES) saražotās elektroenerģijas apjomu, sākotnēji tiek prognozēta, sagaidāmā uzstādītā SES, sauszemes un atkrastes VES jauda. Balstoties uz šiem pieņēmumiem un konkrēto tehnoloģiju noslodzi Latvijā, aprēķināts saražotās elektroenerģijas apjoms.
Paredzēts, ka atkrastes vēja elektrostacijas 2050.gadā saražos vienu TWh elektroenerģijas, saules elektrostacijas – divas TWh, bet sauszemes vēja elektrostacijas 4,5 TWh.
Sauszemes vēja parku jaudas prognoze balstīta uz Latvijā potenciāli realizējamo projektu apmēru. Aplēsts, ka šobrīd attīstības stadijā ir līdz 10 gigavatiem (GW) sauszemes VES projektu, kuri jau sākuši vai pabeiguši ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru. Tā kā ne visi projekti tiek realizēti pilnā apmērā, potenciāli īstenojamā jauda pielāgota, ņemot vērā veiksmes rādītāju. Pasīvajā scenārijā šis rādītājs tiek prognozēts 15% līdz 2030.gadam, 20% līdz 2035.gadam un 40% līdz 2040.gadam. Savukārt bāzes scenārijā pieņemts, ka līdz 2035.gadam realizēsies 25% projektu, bet līdz 2050.gadam – 45%.
SES uzstādītā jauda tiek prognozēta 1,2 GW apmēra līdz 2030.gadam, pēc tam pakāpeniski pieaugot līdz 1,5 GW pasīvajā scenārijā un 2,0 GW bāzes scenārijā 2050.gadā.
Atkrastes VES prognozes balstītas uz “Elwind” projekta mērķiem, kas paredz 500 MW pirmo kārtu līdz 2035.gadam. Tad lēsts, ka līdz 2045.gadam Latvija varētu realizēt vēl 500 MW atkrastes VES jaudu, vai nu kā “Elwind” nākamā kārta, vai citā projektā.
Lai aprēķinātu saražotās enerģijas apjomu, attiecībā uz sauszemes VES tiek pieņemts, ka tās darbosies 3066 stundas gada (35% noslodze), bet attiecībā uz atkrastes VES tiek pieņemts, ka tās darbosies 3504 stundas gadā (40% noslodze). Savukārt attiecībā uz SES tiek pieņemts, ka tie darbosies 1000 stundas gadā (11% noslodze)
Stratēģijā skaidrots, ka elektroenerģijas patēriņa un ražošanas apjoma salīdzinājums ir būtisks rādītās, kas raksturo Latvijas enerģētisko pašpietiekamību. Ja ražošanas apjoms pārsniedz vai ir līdzvērtīgs patēriņam, kas liecina par augstu pašpietiekamības līmeni, samazinot atkarību no importa un palielinot enerģētisko drošību. Savukārt, ja patēriņš pārsniedz ražošanu, tas norāda uz nepieciešamību pēc importa.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
