Juris Millers: “Rīga tiešām stāv uz kauliem! Bet Senču iela ir visizteiktākais piemērs” 29
“Man personīgi nav saprotams, kādēļ toreizējā Rīgas dome tik pricipiāli gribēja šo tramvaja līniju veidot tieši pa Senču ielu [Skanstes tramvaja līnijas projekts – red.] virs cilvēku apbedījumiem, jo ikvienam, kurš brauc vai dodas pa Senču ielu, ir jāatceras, ka viņš brauc pāri cilvēku kauliem – tur apakšā ir apbedījumi,” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uzsvēra jaunizdotās grāmatas “Lielie kapi Rīgā” autors, producents, filoloģijas doktors Juris Millers, diskutējot par ne tikai par Lielo kapu, bet arī par citu senu apbedījumu vietu vēsturi Rīgā.
“Protams, kāds uzreiz teiks – visa Rīga stāv uz kauliem! Un tā tas arī ir! Daudzi nemaz nezina to, ka kvartāls ap kinoteātri “Splendid Palace”, kas ir pašā Rīgas centrā, tā ir kādreizējā senā Sv.Ģertrūdes baznīcas atrašanās vieta. Līdz 1812.gadam, kad šī baznīca nodega, tur atradās šī baznīca ar diezgan lielu, kā raksta dažādi pētnieki, ar apmēram 20 tūkstošu līdz 25 tūkstošu cilvēku apbedījumu lielu kapsētu,” zināja stāstīt grāmatas “Lielie kapi Rīgā” autors Millers.
“Tātad māja, kurā ir doti dzīvokļi Valsts prezidentiem, atrodas uz kapsētas. Ministru kabineta daļa atrodas uz kapsētas. Mēs nerunājam par Karātavu kalna kapsētu, kas ir ap Dailes teātri, ap [Rīgas] 1.slimnīcu. Tātad Rīga tiešām stāv uz kauliem! Bet Senču iela ir visizteiktākais piemērs. Un, ja šis tramvajs būtu uzbūvēts, tā būtu necieņa. Un man nav skaidrs, kādēļ savulaik netika izskatīti varianti, kā veidot šo tramvaja maršrutu tuvāk dzelzceļam, gar tramvaju depo? Tur ir iela, kur to mierīgi varēja izdarīt,” tā TV24 raidījumā sacīja Millers, runājot par iepriekš palšu sabiedrības rezonansi izpelnījušos ieceri – būvēt tā sauktā Skanstes tramvaja – “Kapu tamvaja” līniju, kas ievērojami ietekmētu vēsturiskos Lielos kapus.
Millers pieļāva, ka, acīmredzot, kādam “principiāli vajadzēja mēģināt turpināt iznīcināt Lielos kapus”.
Jau vēstīts, ka 21.novembrī Mazajā ģildē notika zinātniskā konference “Lielie kapi – vakar, šodien, rīt”, kas bija veltīta Lielo kapu 250.gadadienai.
Lielie kapi Rīgā ir triju vēsturisku kapsētu kopums, ko veido Svētā Jēkaba kapsēta, Pokrova kapsēta un Pilsētas jeb Lielie kapi – un kultūrvēsturiska nekropole, kuras pirmsākumi saistāmi ar 1773.gadā dibināto kapsētu.
Padomju laikā kapsēta tika barbariski postīta, šīs darbības maskējot ar “Memoriālā parka” izveidi.
Mūsdienās daļa vēsturisko kapsētu teritorijas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālajām celtnēm”.
Atzīmējot kapsētas dibināšanas 250.gadadienu, 2023.gadā tika izdota filoloģijas doktora Jura Millera grāmata “Lielie kapi Rīgā”, bet Rīgas Pieminekļu aģentūra organizēja kapsētas vēsturei veltītu izstādi.
Rīgas Lielie kapi tika izveidoti 1773. gadā – pirmais apbedījums te veikts tieši 7. maijā un turpmākajos gados visas trīs jaunizveidotās kapsētas – Jēkaba draudzes kapi, Pokrova kapi un Pilsētas draudžu kapi pakāpeniski paplašinoties saplūda vienotā veselumā, izveidojot kapsētu, ko mūsdienās dēvējam par Lielajiem kapiem, tā liecina informācija par grāmatu “Lielie kapi Rīgā”, kuru izdevis apgāds “Zvaigzne ABC“.
Kapsētai īpaši traģisks bija 20. gadsimts, kad padomju okupācijas laikā tika iznīcināti aptuveni 90% no kapsētas apbedījumiem, nojauktas daudzas dzimtu kapličas, pāri kapsētas teritorijai izveidota tagadējā Senču iela un izbūvēta siltumtrases maģistrāle.
“Rīgas Lielie kapi ir īpaši Latvijas kultūrvēsturē – te apbedīti mūsu nācijas pašnoteikšanās idejas aizsācēji, rakstnieki, politiķi, aktieri, ekonomisti, zinātnieki, mūziķi, kuru vārdus padomju vara centās dzēst no sabiedrības apziņas. Tomēr dažu vēsturisko personību apbedījumi te ir saglabājušies – vēl šodien varam skatīt, piemēram, Andreja Pumpura, Krišjāņa Barona, Kristapa Berga un daudzu citu Latvijas vēsturei nozīmīgu personību kapavietas”, tā par savu grāmatu sacījis pats grāmatas “Lielie kapi Rīgā” autors Millers.
