Juris Lorencs: Varbūtība nomirt no Covid-19 ir 20 000 reižu augstāka nekā no iespējamām “AstraZeneca” blaknēm 59
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divas lietas, par ko cilvēki varot runāt vienmēr, – laika apstākļi un slimības. Gadiem ritot, aizvien biežāk tiek apspriestas pēdējās. It īpaši jau šajā Covid-19 pandēmijas laikā. Kur slimības, tur zāles. Kur kovids, tur vakcīnas. Latvijas vakcīnu sāga ir iegājusi trešajā fāzē.
Pirmā bija savlaicīga vakcīnu nepasūtīšana. Paldies Dievam un valdībai, tā pamazām tiek labota. Otrā – neveiksmīgā potēšanās loģistika, kas turpinās joprojām. Trešā – augošā cilvēku neuzticība gan vakcinācijas procesam kā tādam, gan specifiski vienai vai otrai vakcīnai.
Teic, ka viena cilvēka nāve esot traģēdija, daudzu nāve – statistika. Es pats uzskatu, ka uz poti mums šodien jāraugās nevis no traģēdijas (īpaši jau personīgās), bet gan no statistikas viedokļa. Mēs taču lidojam ar lidmašīnām un staigājam zem lāstekām, cerot, ka tās nekritīs. Un tagad nedaudz statistikas.
Saskaņā ar Lielbritānijas atbildīgo iestāžu ziņām šajā valstī līdz 31. martam izpotēti 20 miljoni “AstraZeneca” vakcīnas devu. 80 gadījumos veidojušies trombi, bet 20 cilvēki miruši. Turklāt vēl nemaz līdz galam nav pierādīts, ka pie vainas ir tieši vakcīna.
Jebkurā gadījumā risks saslimt ir aptuveni četriem cilvēkiem no miljona, nomirt – vienam no miljona. Ekstrapolējot šos datus uz Latviju – ja pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus potētu ar “AstraZeneca”, tad komplikācijas, iespējams, varētu rasties septiņiem, varbūt astoņiem cilvēkiem. Nāves gadījumu skaits – viens vai divi.
Vienlaikus varbūtība nomirt no Covid-19 ir nesalīdzināmi lielāka. Latvijā šobrīd miruši aptuveni 2% no visiem saslimušajiem, varbūtība 1 pret 50. Tas nozīmē, ka, ja pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji saķertu vīrusu, aizsaulē tiktu aizsaukti aptuveni 40 000. Divi skaitļi – 2 un 40 000. Varbūtība nomirt no Covid-19 ir 20 000 reižu augstāka nekā no iespējamām vakcīnas blaknēm!
Lai gan mediķi iedrošina vakcinēties, sociālie tīkli ir pilni ar baumām, pseidozinātniskiem apgalvojumiem un vienkāršiem meliem. Kāpēc? Vakcīnu iedarbība uz mūsu organismu ir eksakta, zinātniska rakstura problēma. Nezinātāji parasti cenšas izvairīties no pirmskaitļu algebras vai Einšteina relativitātes teorijas apspriešanas. Kaut gan tās nav nemaz tik abstraktas lietas, mēs tās izmantojam ikdienā.
Pirmskaitļu algebru – kriptogrāfijā, tātad banku maksājumu šifrēšanā, relativitātes teoriju – GPS (kas darbojas katrā viedtālrunī) korekciju aprēķinos. Cilvēki nespriež par šīm tēmām, jo nejūtas kompetenti. Vienlaikus mēs uzticamies zinātājiem, kuri rūpējas, lai banku maksājumi būtu droši, un GPS sistēma mūs aizved uz pareizo adresi. Tad kāpēc mēs neticam medicīnas zinātnei un mediķiem?
Iespējams, vaina ir cilvēkos, kuri mums šodien simbolizē vakcīnas. Sociologs Filips Rajevskis 8. aprīlī tviterī ieraksta: “Varbūt šādās lietās slēpjas atbilde, kāpēc mēs esam visvairāk atpalikusī Baltijas valsts un kāpēc, skatoties uz ekonomisko statistiku, mēs esam jau kļuvuši par Balkānu valsti. Evai Juhņēvičai par 40 dienu darbu algā aprēķina 10 397 eiro.” Tiešām, prasās pēc jaunas atmodas un jaunas Tautas frontes. Tāpēc, lūdzu, vakcinēsimies, sargāsim cits citu.
Kā padomju laikos teica – par spīti partijai un valdībai. Vakcinēsimies, lai varētu sagaidīt pašvaldību vēlēšanas. Labākus laikus un nākamos Ziemassvētkus. Lai varētu balsot 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Brīdī, kad es rakstu šīs rindas (ir 13. aprīļa pēcpusdiena), mani sasniedz Veselības ministrijas sūtīts e- pasts: “Labdien, Juris! Saņēmām Jūsu pieteikumu vakcīnai pret Covid-19. Jūsu norādītā prioritārā grupa: personas vecumā 60–70 gadi.
Informācija par Jūsu vakcinācijas pieteikumu ir nodota Jūsu ģimenes ārstam. Lūdzu, gaidiet zvanu no ģimenes ārsta par Jūsu vakcinācijas laiku. Ja ģimenes ārsts nepiezvana tuvākajās dienās, tas saistīts ar ģimenes ārsta praksē ierobežoto vakcīnu skaitu. Kad ģimenes ārsts saņems vakcīnas, viņš vai viņa ar Jums sazināsies.” Bet es jau esmu potējies! Pirms astoņām dienām, 5. aprīlī, vakcinācijas centrā Rīgā, Krasta ielā.
Uzrādījis pasi, manu ierašanos un vakcīnas saņemšanu dokumentēja mediķi. Paldies viņiem par darbu! Bet kas šajā laikā notika ar informāciju, ko viņi visdrīzāk nodeva Veselības ministrijai? Atkal lieki šķiesta enerģija, tērēti līdzekļi, zaudēts ģimenes ārstes un viņas palīdzes laiks.
Vēl viens arguments par labu uzskatam, ka jau tagad jādod iespēja vakcinēties pilnīgi visiem, kuri to vēlas. Es zinu daudzus “līdz sešdesmit”, kuri būtu gatavi vakcinēties kaut tūlīt. Jo viņi grib mācīties, strādāt, satikties, ballēties, ceļot, dziedāt, dejot, sportot. Dzīvot normālu dzīvi. Ar savu rīcību pārraut kaut vienu infekcijas ķēdes posmu.
Starp citu – vakcīna, ko saņēmu, bija “AstraZeneca”. Mans lēmums bija racionāls, balstīts pieņēmumā, ka vakcīna mazinās risku saslimt un aplipināt citus. Man nebija pilnīgi nekādu blakusparādību, ja neskaita mazliet sabojāto omu brīdī, kad ārsts ieteica dažas dienas pēc vakcīnas saņemšanas atturēties no vīna glāzes. Ja man to būtu teicis politiķis, diezin vai paklausītu. Bet ārsts – neko darīt. Ārsti jāklausa, un viņos jāieklausās. It īpaši jau šodien.
