Foto – AFP/LETA

Juris Lorencs: Vācijas politika visdrīzāk kļūs egoistiskāka 2

Runājot futbola terminoloģijā, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei ir parādīta dzeltenā brīdinājuma kartīte. Tieši tā var iztulkot svētdien notikušo parlamentu jeb landtāgu vēlēšanu rezultātus trīs Vācijas federālajās zemēs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Vēlētāji devās pie urnām “vecās” Rietumvācijas zemēs Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā, kā arī bijušās Austrumvācijas sastāvdaļā Saksijā-Anhaltē.

Vislielākie zaudētāji vēlēšanās ir abas Vācijas centrālo valdību veidojošās “lielās koalīcijas” partijas – Kristīgo demokrātu savienība un sociāldemokrāti. Vislielākais ieguvējs – eiroskeptiskā partija “Alternatīva Vācijai”, kas sevi pieteikusi kā trešais (bet Saksijā-Anhaltē pat kā otrais!) nozīmīgākais politiskais spēks valstī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēlēdamās izpatikt visiem, Merkele, runājot Raiņa vārdiem, “dabūja pērienu no visiem”. Neapšaubāmi – visvairāk viņu iegāza nekonsekventā bēgļu politika. Kanclere, kura pagājušajā vasarā ar atplestām rokām aicināja bēgļus doties uz Vāciju (tā patiesībā provocējot vēl lielākus bēgļu plūdus), pēdējās dienās pret tiem negaidīti atsalusi. Tas liecina, ka Merkele ir reālpolitiķe un gatava mainīt savu politiku, ja to prasa tautas noskaņojums un vēlēšanu tuvums. Taču pēkšņā uzskatu maiņa radīja vilšanos gan savas partijas kreisajā spārnā, gan tajos sociāldemokrātu un zaļo atbalstītājos, kuri Merkelē vienu brīdi saskatīja bezmaz vai kreisi liberālas politikas īstenotāju.

Savukārt labējos vēlētājus nokaitināja vēl nesenās Merkeles rūpes par bēgļiem un kancleres aizdomīgais flirts ar Turciju. Un ne jau tāpēc, ka šo valsti vaino preses brīvības ierobežošanā un kurdu minoritātes apspiešanā. Daudziem vāciešiem nepatīk apsolījumi, kas tika sniegti Turcijai nesenajās sarunās Briselē: papildu miljardi no eiropiešu kabatām kā samaksa par Sīrijas bēgļu paturēšanu, bezvīzu režīms ar Eiropu un paātrinātas iestāšanās sarunas dalībai ES. Tie ir tie paši cilvēki, kuri uzdrošinās uzskatīt – ja par vienu no Eiropas identitātes pamatiem uzskata kristietību, tad musulmaniskajai Turcijai nav vietas Eiropā. Ne jau velti tieši Saksijā-Anhaltē, kur partija “Alternatīva Vācijai” guva vislielākos panākumus (par šo partiju tur nobalsoja katrs ceturtais vēlētājs), radās kustība “PEGIDA” jeb “Patriotiskie eiropieši pret Rietumzemes islamizāciju”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.