Juris Lorencs: Vācijā – Jamaikas koalīcija 5
Viens no šo Vācijas parlamenta vēlēšanu pārsteigumiem – atšķirība starp to, ko cilvēki teica aptaujās vēl divas dienas pirms balsojuma, un pašiem vēlēšanu rezultātiem.
Bet aptaujas Angeles Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem solīja pat 37%! Rezultāts – vien knapi 33%. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām Merkeles partija zaudējusi gandrīz ceturto daļu atbalstītāju. Žurnāls “Der Spiegel” Merkeles situāciju jau raksturojis kā “dramatisku zaudējumu”. Sliktākais rezultāts kopš 1949. gada, kad partija saņēma 31%.
Sociāldemokrātiem aptaujas solīja 23%, realitāte – mazliet virs 20%. Arī pats zemākais rezultāts kopš 1949. gada. Labējiem populistiem, “Alternatīva Vācijai” aptaujas solīja ap 10%, bet balsojumā tā saņēma 13%. Mēs dzīvojam it kā demokrātijas, atklātības un caurspīdības laikmetā. Un tomēr cilvēki vairs atklāti nesaka, ko viņi patiesībā domā. Visdrīzāk nevis baidās, bet gan kaunas no saviem uzskatiem.
Balsis saskaitītas, rezultāti zināmi. Jaunajā Vācijas parlamentā iekļūst sešas partijas. Šīs vēlēšanas analizēs vēl mēnešiem ilgi, vispirms jau gari un plaši iztirzājot “Alternatīva Vācijai” panākumu- kā gan tas varēja notikt, vai tiešām tauta ir tik dumja utt. Tieši tā kā pēc “Breksita” un Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Bet mums Latvijā, visā Eiropā visvairāk interesē, kāda būs jaunā Vācijas koalīcijas valdība.
Patiesībā šis uzdevums jau ir atrisināts. Pēc tam, kad vēlēšanu naktī sociāldemokrātu vadītājs Martins Šulcs paziņoja, ka viņa partija aiziet opozīcijā, vienīgā iespēja izveidot valdību ir “Jamaikas koalīcijai”: kristīgie demokrāti- liberāļi- zaļie. Nosaukums “Jamaikas koalīcija” ņemts no šīs Karību valsts karoga krāsām: melns- dzeltens- zaļš, kas ir jaunās koalīcijas partiju simboliskās krāsas. Izskatās, ka viena no galvenajām šo vēlēšanu sensācijām būs nevis Merkeles vājais rezultāts vai “Alternatīva Vācijai” panākumi, bet gan sociāldemokrātu aiziešana opozīcijā.
Izskatās, ka jaunajā Vācijas parlamentā būs 709 deputātu. Provizoriskie rezultāti liecina, ka “Jamaikas koalīcijai” kopā ir 393 deputātu vietas (246 – kristīgajiem demokrātiem, 80 – liberāļiem, 67 – zaļajiem). Matemātiski it kā visai komfortabls vairākums. Tomēr ceļš uz “Jamaikas koalīciju” nebūs viegls. Nekad vēl Vācijas pēckara vēsturē valdības koalīciju nav veidojušas trīs tik atšķirīgu uzskatu partijas. Iespējamais jaunais Vācijas ārlietu ministrs, liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) priekšsēdētājs Kristiāns Lindners vairākās intervijās paziņojis, ka Vācijai vajadzētu pieņemt Krimas aneksiju kā “pastāvīgu pagaidu situāciju”. Tā būtu milzīga Krievijas uzvara. Tāpat viņš iebilst pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona ieteiktajām Eiropas Savienības reformām. Lielas galvassāpes Merkelei var radīt otrs koalīcijas partneris, “zaļie”, viņu uzskati vides aizsardzības, industrijas politikas un bēgļu uzņemšanas jautājumos. Pārsteigumus var sagādāt pat kristīgo demokrātu “Bavārijas spārns”, tās saucamies kristīgie sociālisti, kuri pēc “Alternatīva Vācijai” panākumiem visdrīzāk sāks “dreifēt” pa labi.
Vācija paliks Eiropas politiskais motors, bet šis motors vairs nebūs tik jaudīgs un ritmisks kā līdz šim. Vācija paliks Eiropas Savienības enkurs, bet šis enkurs vairs nebūs tik smags un stabils kā agrāk. Latvijai šo vēlēšanu iznākums nav pārāk labvēlīgs.
Un vēl kāds subjektīvs vērtējums. Klausoties Angeles Merkeles uzrunu vēlēšanu naktī, man prātā nāca asociācijas ar “Brežņeva laikiem”. Šie teksti – viss ir tik labi, mēs esam uzvarējuši, apliecinājuši sevi utt.- nevilšus atgādināja savulaik dzirdētas “ģenseka” runas. Protams, Angele Merkele ir krietni jaunāka par Leonīdu Iļjiču. Un tomēr viņa valdījusi jau 12 gadus un gatavojas sēdēt premjera krēslā vēl 4. Bet situācija pasaulē attīstās ļoti strauji, un uz mainīgo dekorāciju fona izskatās, ka “Mutti” jeb “Māmuļa”, kā viņu dažkārt mīļi dēvē Vācijā, ir tā kā mazliet ”aizsēdējusies”.
