Juris Lorencs: Teroristu kungi, laipni lūgti autobusā! 6
Man vienmēr šķitis, ka specdienestu spēks slēpjas slepenībā. Proti – cilvēki nezina to darbības nianses, informācijas vākšanas veidus un metodes. Vēl vairāk – dažās valstīs plašākai sabiedrībai pat nav zināmi ne specdienestu augstāko vadītāji vārdi, ne viņu izskats. Tieši šī slepenība, neziņa ir tā, kas var likt kļūdīties iespējamajam likumpārkāpējam vai teroristam.
Tāpēc vismaz man neizpratni izraisīja ziņa, ka Latvijā tikšot veidots aviosabiedrību pasažieru datu reģistrs. Proti – tikšot vākta (tātad acīmredzot arī uzglabāta un analizēta) informācija par lidojumu mērķiem.
Bet šāda informācija taču jau sen tiek vākta! Savā e-pastā es katru nedēļu saņemu vēstules no KLM, Air Baltic, Turkish Airlines un citām aviokompānijām ar informāciju par uzkrāto punktu skaitu, dažādus piedāvājumus utt. Vajadzības gadījumā es pat varu uzzināt visu savu lidojumu hronoloģiju – vismaz Turkish Airlines to nodrošina. Tāpēc līdz šim biju dzīvojis pārliecībā, ka arī specdienestiem pieejama šī informācija- vai nu slepenas vienošanās dēļ ar lidsabiedrībām, vai izmantojot kiberspiegošanas metodes, vai arī savervējot kompāniju darbinieku vidū savus aģentus.
Ja es būtu islāmists un izlemtu pievienoties Islāma valsts armijai, man no Latvijas būtu jānokļūst Sīrijā. No masu medijiem (vai arī citiem islāmistiem) es noskaidrotu, ka Turcijas-Sīrijas robeža ir visai caurspīdīga, to pāriet nav liela problēma. Bet kā tur nokļūt nepamanītam? Zinot, ka Latvijas drošības dienesti tagad novēro manu lidojumu aktivitātes, es atmestu domu lidot, piemēram, caur Stambulu uz Turcijas-Sīrijas robežpilsētu Mardinu. Tā vietā es izvēlētos autobusu!
Šo rindu autors pirms dažiem gadiem veica vienu no interesantākajiem ceļojumiem savā mūžā – ar parastajiem satiksmes autobusiem aizbrauca no Rīgas līdz Turcijas pilsētai Vanai, kas atrodas netālu no Irānas robežas.
Es braucu nesteidzoties, bez iepriekš sastādīta plāna, uzkavējoties interesantākajās un viesmīlīgākajās vietās. Un vienīgā vieta, kur pērkot autobusa biļeti man palūdza uzrādīt pasi, bija Rīgas autoosta (autobuss Rīga- Ļvova, kas var būt vēl nevainīgāks). Tālākajā ceļā cauri Ukrainai, Moldovai, Rumānijai, Bulgārijai un Turcijai – nekur.
Tad kāda jēga no šāda skaļi izbazūnēta aviopasažieru datu reģistra?
